Kipra cer atsākt sarunas par salas apvienošanu

Tieši šajā dienā pirms 15 gadiem izgāzās ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana plāns par sadalītās Kipras apvienošanu - lielākā daļa kipriešu referendumā noraidīja šo piedāvājumu, un kopš tā laika visi pārējie mēģinājumi atrisināt problēmu arī cietuši neveiksmi. Vai vēl pastāv cerības atrisināt gadu desmitiem ieilgušo konfliktu?

Kipras varas iestādes grib un ir gatavas atkārtoti sākt valsts apvienošanas pārrunas. Kipras Ārlietu ministrijas runasvīrs Dimitris Samuils atgādina - pēdējais būtiskais mēģinājums panākt risinājumu izgāzās pirms diviem gadiem, kad Turcija atteicās izvest no valsts ziemeļdaļas savus bruņotos spēkus.

Kipra cer atsākt sarunas par salas apvienošanuElla Semjonova

    Bet punkts sarunām pielikts nav: „ANO ģenerālsekretārs ar savu īpašo sūtni Džeinu Holu Lūtu turpina darbu, lai atsāktu sarunas. Īpašā sūtne jau ir tikusies ar visām iesaistītajām pusēm – abu salas kopienu, valstu-garantu un Eiropas Savienības pārstāvjiem, lai vienotos par pārrunu uzsākšanas nosacījumiem. Prezidents Niks Anastasiadis ir iesaistīts šajā procesā, un mēs ceram, ka pārrunas sāksies pēc iespējas ātrāk. Katra diena ir zaudēto iespēju diena, un ar katru dienu atrisināt problēmu kļūst aizvien grūtāk,”

    Kipras vadošās partijas „Demokrātiskā apvienošanās” pārstāvis Niks Tornaritis klāsta – partija uzskata, ka galvenais Kipras mērķis ir atbrīvot un apvienot valsti.

    „Nevar mūsu mazā valsts palikt sadalīta. Un, protams, nevar Turcija, kas vēlas iestāties Eiropas Savienībā, turpināt valdīt pār Eiropas zemi, par pilntiesīgas Eiropas Savienības dalībvalsts daļu. Tāpēc es uzskatu, ka tā ir Eiropas Savienības problēma. Ņemot vērā sarežģītās attiecības ar ASV, ar “Brexit”, Eiropas Savienībai jāpaplašina sava rīcībspēja visā Kiprā,” uzskata Tornaitis.

    Taču opozīcijā esošās otrās lielākās Kipras partijas "AKEL" pārstāvis un Kipras universitātes profesors Nijazi Kiziljureks nav tik optimistisks, viņš no sarunām neko daudz negaida.

    Viņš uzskata, ka Kipras apvienošanas pārrunas ir nonākušas strupceļā un lielākās izredzes ir abām kopienām pašām būvēt sadarbības tiltu. Piemēram, sākot kopējos jauniešu projektus, viņš norāda, ka, pat paskatoties apkārt var redzēt grāmatas abās valodās.

    Un tiešām, vietā, kur notiek saruna, ir grāmatas grieķu un turku valodā. Te, uz robežas starp abām valsts daļām, ir „sadarbības māja”, kur satiekas abu kopienu pārstāvji.

    Ar Kipras žurnālistu Kirjaku Pieridi Latvijas Radio tiekas galvaspilsētas Nikosijas centrā, tās brīnišķīgajā vēsturiskajā sirdī. Robežšķērsošanas punktā mūs brīvi izlaiž bez liekas aizķeršanās. Turku pusē pamanāms brīdinājums par imigrācijas kontroli – dokumenti jāuzrāda obligāti. Kāpēc?

    „Viņi saka, ka kontrolē imigrācijas plūsmas. Taču šī nav robežkontrole. Vajadzēja parādīt personu apliecinošu dokumentu. Nav ne zīmoga, ne vīzas, nekā! Tas tāpēc, ka abas puses saprot, Kiprā nav divu valstu. Kustība ir brīva, jo to paredz Eiropas Savienība,” skaidro Kirjaku Pieridi.

    Taču arī žurnālista viedoklis par sadalītās salas problēmu ir skeptisks. Viņaprāt, pretrunu ir pārāk daudz, lai kāda no pusēm piekāptos. Savu lomu spēlē arī enerģētikas faktors – proti, gāzes atradnes jūrā Kipras tuvumā. Tās varētu būt vienas no lielākajām pasaulē, taču vēl ir izpētes priekšā.

    Turcija nepārprotami norāda, ka vēlētos gūt savu daļu no šiem resursiem. Tikmēr Kipras Ārlietu ministrijas pārstāvis kategoriski noraida jebkādu saikni starp Kipras apvienošanas sarunām un gāzes atradnēm, norādot, ka Kipra izmanto suverēnās tiesības uz gāzes ieguvi savā ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

    Turpmākos gados, kad nonāks līdz reālai gāzes ieguvei, visus ienākumus ieguldīs fondā - pēc Norvēģijas principa, un šī nauda pienāksies nākamajām salas iedzīvotāju paaudzēm – gan grieķu, gan turku kipriešiem.

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti