Vairāki koalīcijas deputāti pārtrauc komandējumu Kariņa demisijas pieprasījuma dēļ

Saeimai ceturtdien, 11. aprīlī, jāizšķiras, vai atbalstīt opozīcijas pieprasīto premjera Krišjāņa Kariņa („Jaunā Vienotība”) demisiju. Šādu ierosinājumu iesniedza parlamenta opozīcijas un arī daži valdībā ietilpstošās partijas „KPV LV” Saeimas deputāti.

Kā noskaidroja Latvijas Radio, lai arī balsu vairākums ir pietiekams Kariņa valdības atbalstam, tomēr šī balsojuma dēļ vairāki vadošās koalīcijas deputāti bija spiesti pārtraukt komandējumu un atgriezties no tā ātrāk.

Vairāki koalīcijas deputāti pārtrauc komandējumu Kariņa demisijas pieprasījuma dēļElla Semjonova
     

    Ierosinājums izteikt neuzticību premjeram nācis vien dažus mēnešus pēc valdības apstiprināšanas. Šo opozīcijai raksturīgo pieprasījumu parakstīja „Saskaņas” un Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji, ārpusfrakciju deputāti Jūlija Stepaņenko un Aldis Gobzems, kā arī partijas „KPV LV” tā sauktā "iekšējā opozīcija" Linda Liepiņa un Karina Sprūde, kura Kariņam velta vairākus pārmetumus.

    “Man ir pieci argumenti – visi par tehniskiem procesiem, par tehniskiem kartonu jurašiem, par tehniskiem kontiem, kurus viņš izmanto, tehniskas firmas, gan tehniskais budžets mums ir, gan tehniskais lēmums, ko nepilda,”  skaidroja Sprūde.

    Tas par valdības neizpildīto uzdevumu atcelt obligātā iepirkuma komponenti. Krišjānis Kariņš ir pārliecināts par valdības stabilitāti. 

    "Mēs, valdība, darām savu darbu, opozīcija, protams, dara savu. Tikai šoreiz diemžēl opozīcijas varbūt nepārdomātas rīcības rezultātā zināmā veidā cietīs visa valsts, jo es šobrīd esmu Briselē. Man domāts ir šorīt doties tālāk uz Dubrovnikiem, kur notiks Ķīnas un 16 Eiropas valstu vadītāju ikgadējās tikšanās.

    Tiks visi, es vienīgais premjers netikšu, jo man tagad jādodas uzrunāt Saeimas opozīcija par demisijas pieprasījumu,” norādīja Kariņš.

    Kariņš lūdza atlikt Saeimas sēdi uz pulksten 15, lai pagūtu ierasties uz Saeimas sēdi.

    Šī paša iemesla dēļ savu komandējumu bija spiesti pārtraukt vēl septiņi vadošās koalīcijas deputāti.

    Lielākā daļa pārstāv Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegāciju -  Inese Lībiņa-Egnere, Artuss Kaimiņš, Marija Golubeva, Linda Ozola -, kurai līdz rītdienai bija jāatrodas Strasbūrā.

    Delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere no „Jaunās Vienotības” sarunā ar Latvijas Radio atklāja, ka  “mums bija Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, kur arī vakar vakarā bija svarīgs balsojums, kas var ietekmēt iespējamo Krievijas atgriešanos Eiropas Padomē”.

    “Jā, visa delegācija, pareizāk sakot, koalīcijas deputāti, atgriezās, mēs nevarējām palikt. Un savukārt Boriss Cilēvičs [“Saskaņa”], kurš pats parakstīja pieprasījumu, palika.

    Un visi šie satricinājumi viennozīmīgi par labu nenāk valsts tēlam. Tas, ka mēs atsaucam deputātus, mēs neļaujam premjeram piedalīties ārpolitiski svarīgos notikumos,” sacīja deputāte.

    Vēl trīs koalīcijas politiķi trešdien vakarā steidzami atgriezās no Kataras, pārtraucot dalību Starpparlamentu Savienības asamblejā. Tie ir „Jaunās vienotības” pārstāvis Andrejs Judins, „KPV LV” pārstāvis Jānis Vitenbergs un Anita Muižniece no Jaunās konservatīvās partijas.

    „Bija plānots, ka mēs atgriežamies šodien. Bet ņemot vērā to, ka atsevišķi deputāti bija iesnieguši šo priekšlikumu, tad nācās doties atpakaļ vienu dienu ātrāk.

     Šodien ir galvenās debates, Ģenerālā asambleja. Viens kolēģis palika. Ceram, ka tiks galā, bet nu viena balss mūsu valstij būs mazāk. Palika Gundars Daudze,” pastāstīja Muižniece.

    Gundars Daudze ir Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas vadītājs, bet arī opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis. Valdošās koalīcijas pārstāvji nešaubās – balsu Kariņa valdības atbalstam pietiks.

    KONTEKSTS:

    Demisija pieprasīta, jo deputāti uzskatīja, ka valdība neizpildīja Saeimas uzdevumu likvidēt obligāto iepirkuma komponenti jeb OIK līdz marta beigām. Kariņš savukārt uzsvēra, ka OIK jeb subsīdijas elektroenerģijai ir jālikvidē - tas tiks izdarīts, taču tiesiskā ceļā.

    Janvāra pirmajā pusē, kad vēl nebija izveidota jaunā valdība, ZZS, kam nākamajā valdībā bija paredzēts opozicionāru liktenis, Saeimā virzīja aicinājumu Ekonomikas ministrijai (EM) steidzami izstrādāt normatīvos aktus, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no šā gada 31. marta. Uzdevumu par jomu atbildīgajai ministrijai Saeimas sēdē atbalstīja 86 deputāti.

    Taču EM secināja, ka steidzīga OIK atcelšana rada vairākus riskus - gan OIK saņēmēju prasības tiesā par miljardu eiro, gan dārgāku elektrību, kuru nāktos importēt, jo vairākas elektrostacijas bez atbalsta tiktu slēgtas, gan siltuma tarifu pieaugumu, jo daudzviet siltumu ražo atbalstu saņēmēji – koģenerācijas stacijas. Valdība nolēma nevirzīt tālāk ieceri atcelt OIK līdz 31. martam, un EM strādās pie alternatīvām.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti