Eiropas Parlamenta vēlēšanās Kiprā aktivizējas turku vēlētāji

Kipra iestājās Eiropas Savienībā (ES) reizē ar Latviju 2004. gadā, un šogad, līdzīgi kā mēs, kiprieši ceturto reizi izvēlēsies savas valsts pārstāvjus Eiropas Parlamentā (EP). Darbam Briselē šī dienvidvalsts ir tiesīga deleģēt sešus savus politiķus. Lielus pārsteigumus šajās vēlēšanās eksperti neprognozē. Vairākas aptaujas sola lielākoties līdzšinējo Kipras politisko spēku pārstāvības saglabāšanos Eiropas Parlamentā. Šobrīd intrigu raisa divi jautājumi – vai vēlētāji uzticēs savas balsis galēji labējās partijas sarakstam un vai pieaugs turku kipriešu vēlētāju aktivitāte.

ĪSUMĀ:

  • Eksperti: Nogurums no “vecās politikas” veicinājis neonacistu popularitāti.
  • Valdošās partijas politiķis: Radikālisms ir laikmeta iezīme, laikmeta mode.
  • Kipras komunisti noskaņoti proeiropeiski, bet saka – kiprieši vīlušies ES.
  • Šoreiz kandidē arī Kipras turki, kas vēlas pievērst uzmanību sadalītās valsts problēmai.
  • Kipras ziemeļu daļā 81 000 vēlētāju var balsot tikai robežpunktos.
  • Turku daļā uzskata, ka jārīko savas vēlēšanas; turku vēlētāji – pasīvi.
  • Šogad Kipras turku vēlētāju aktivitāte varētu būtiski pieaugt;  kopējā aktivitāte – nē.

Pēc politologu domām, kipriešu vēlme pēc pārmaiņām un nogurums no tā sauktās „vecās politikas” mudina viņus pievērst uzmanību neonacistiskās partijas idejām. Runa ir par partiju „Nacionālā tautas fronte” jeb ''ELAM'', kas iepriekšējās vēlēšanās pirmo reizi iekļuva Kipras parlamentā un šogad varētu turpināt savu uzvaras gājienu līdz Briselei. Kā saka eksperti, daļēji pie vainas ir esošā politiskā elite.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Kiprā aktivizējas turku vēlētājiElla Semjonova

    Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts Niks Tornaritis pārstāv Kipras prezidenta un premjera partiju „Demokrātiskā apvienošanās” jeb „DISY”. Divi tās biedri strādājuši Eiropas Parlamentā līdz šim un, visticamāk, tikpat paliks tur arī nākamo piecgadi.

    Politiķim Latvijas Radio jautāja, vai viņa partija nejūt atbildību par radikālisma izplešanos?

    “Es uzskatu, ka galējo vai populistisko kustību parādīšanās Eiropā noteikti ir apdraudējums Eiropas darbībai un vīzijai. Taču diemžēl šī problēma parādās un ar katru dienu padziļinās visās Eiropas valstīs. Neaizmirsīsim, ka daudzas valstis, it īpaši dienvidos, ir cietušas no smagas finanšu krīzes. Kā zināms, kad iedzīvotāji sastopas ar ekonomiskajām grūtībām, kad iedzīvotāji ir dusmīgi un vīlušies, viņi labprātāk uztver populistiskas un radikālas idejas,” spriež  Tornaritis.

    ''Es uzskatu, ka šī ir laikmeta pazīme, laikmeta mode, kas kaut kad pāries. Un es ceru, ka līdz tam netiks nodarīts tāds kaitējums, ko nevarēs labot,” viņš piebilat.

    Nijazi Kiziljureks

    Par abām problēmām – finanšu grūtībām un eiroskepticismu - runā arī otras lielākās Kipras partijas kandidāts. Nijazi Kiziljureks ir Kipras Universitātes pasniedzējs, kurš šogad nolēma startēt no Komunistiskās partijas, saīsinājumā ''AKEL''. Kipras komunisti ir mūsdienīga centriski noskaņota un proeiropeiska partija. Arī tai prognozē divu vietu saglabāšanu Eiroparlamentā.

    Deputāta kandidāts stāsta, ka Kiprā, tāpat kā citās dalībvalstīs, dominē neticība Eiropas Savienībai. Gan Kipras grieķi, gan turki ir vīlušies, un Eiropas Savienībai būtu jāatgūst savu pilsoņu uzticība.

    Par vilšanās iemeslu politiķis min 2013.gada krīzi, kad valsts lūdza starptautisko aizdevēju palīdzību, par ko eirogrupa pieprasīja stingrus taupības pasākumus. Tagad ekonomiskā situācija valstī ir uzlabojusies, taču iedzīvotāji pieprasa straujāku izaugsmi un bezdarba līmeņa samazināšanos. Un šie jautājumi arī dominē pirmsvēlēšanu aģitācijā.

    „Jautājums ir - vai neoliberālā ekonomikas politika turpināsies vai arī ne. Ir jārisina bezdarba un īpaši jauniešu bezdarba problēma. Taču kipriešus vairāk interesē iekšējie jautājumi un mazāk - visas Eiropas jautājumi,” norāda Kiziljureks.

    VIņa iesaistīšanās politikā pati par sevi ir uzmanības vērta. Viņš ir pirmais Kipras turks savā partijā. Savā aģitācijas kampaņā viņš apbraukā visus miestiņus – gan brīvajā Kipras Republikas, gan okupētajā salas daļā. Taču viņš nav vienīgais Kipras turks, kas pretendē uz iekļūšanu Eiroparlamentā.

    Šogad vēlēšanās startēs sešu Kipras turku kandidātu kustība ar nosaukumu „Jasmīns”. Redzamākais kandidāts ir žurnālists un laikraksta „Afrika” izdevējs Seners Levens.  

    Viņš nerunā ne angliski, ne grieķiski, taču jaunībā ir mācījies Maskavā, tāpēc sazinās krieviski.

    Uz jautājumu, kāpēc viņš izlēma kandidēt, Seners Levēns atbild, ka šoreiz viņš to izlēma darīt nevis viens, kā pagājušajā reizē, bet gan komandā.

    Seners Levens.

    Kandidāts stāsta par Turcijas kontroli un 40 tūkstošu karavīru klātbūtni ziemeļdaļā, kā arī aizvien lielāku Turcijas pilsoņu skaitu Kiprā. Ja nokļūs Eiropas Parlamentā, viņš vēlas pievērst Eiropas un visas pasaules uzmanību sadalītās valsts problēmai.

    Kā Latvijas Radio informēja Kipras Iekšlietu ministrijas Vēlēšanu dienesta vadītājs Dimitris Dimitriu, Kiprā ir kopumā aptuveni 640 tūkstoši vēlētāju. No tiem aptuveni 81 tūkstotis dzīvo okupētajā valsts teritorijā, un viņu balsis līdz šim bija zaudētas.

    Nobalsot ziemeļdaļā viņi nevar, tāpēc vēlēšanu iecirkņi tiek veidoti robežpunktos.

    Taču iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās nobalsoja niecīgs Kipras turku skaits – mazāk nekā divi tūkstoši.

    „Ja visi Kipras turki spētu organizēti piedalīties vēlēšanās, tad viņi varētu iegūtu vienu vai pat divas vietas Eiropas Parlamentā,” norāda Dimitriu.

    Dimitris Dimitriu

    Šīs vēlētāju grupas pasivitātes iemeslus vēlēšanu iestādes vadītājs skaidroja ar politiskajiem iemesliem. Proti, neatzītās ziemeļdaļas valsts varas iestādes uzskata, ka tām jārīko atsevišķas vēlēšanas savā teritorijā un viņiem pienāktos divas vietas Eiropas Parlamentā. Šī paša iemesla dēļ turku valodā iznākošie laikraksti atsakās reklamēt dalību vēlēšanās, stāsta Dimitris Dimitriu.

    Kipras vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās

    2004.g. -72.5%

    2009.g. - 59.4%

    2014.g. - 43.97%

    Avots:EP

    „Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās mēs lūdzām Kipras turku preses izdevējus izvietot apmaksātos reklāmas materiālus par vēlēšanām. Sākumā tie piekrita, taču nākamajā dienā pateicās par piedāvājumu un noraidīja mūsu lūgumu. Sadarbību turpināja tikai divas avīzes, viena no tām ir Senēra Levēna ''Afrika''. Šogad reklāmu turku presē pasūta Eiropas Parlamenta birojs – šo reklāmu turku puse uzņem labprātāk nekā Kipras Republikas,” atzīst  Dimitriu.

    Šogad Kipras turku vēlētāju aktivitāte varētu būtiski pieaugt, taču to diez vai var attiecināt uz kopējo vēlētāju aktivitāti valstī.

    Antonionis Ellins

    Dalība Eiroparlamenta vēlēšanās kipriešiem ir obligāta. Kipras Universitātes politikas zinātņu asociētais profesors Antonis Ellins atceras, ka agrāk viņa mājās nāca inspektori pārbaudīt, vai viņš ir nobalsojis. Sods varēja sasniegt 350 eiro. Tagad likuma prasība ir palikusi, bet sods atcelts.

    Politologs uzskata, ka arī šajās vēlēšanās lielākais izaicinājums ir vēlētāju aktivitāte. 2004. gadā tie bija 72,5%. Pirms pieciem gadiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās nobalsoja gandrīz 44%. Viņš prognozē līdzīgu skaitli arī šogad.

    Students Despina Hristodulu Latvijas Radio atzīst: „ Es vispār neeju uz vēlēšanām. Mani tas neinteresē.”

    Antonis Lagudakis saka: „Man tāpat, politika nešķiet saistoša, kaut gan studēju žurnālistiku.”

    Vēl radikālāku viedokli pauž Kipras galvaspilsētā Nikosijā sastaptie cilvēki.

    „Es neiešu balsot. Mēs neesam tik stulbi, lai vienkārši nodrošinātu viņiem daudzu tūkstošu eiro algu un bezmaksas ceļojumus. Viņi neko nedara mūsu labā! Viņi vispār neko nedara!” sašutusi ir Luīze.  

    Takis Solons

    Neliela kancelejas veikala īpašnieks Takis Solons 26. maijā uz vēlēšanu iecirkni dosies gan. Lai gan viņam ir 80 gadi, viņš pats izkrāmē smagas preču pakas no mašīnas. Un runā par katra pilsoņa ieguldījumu demokrātijā.

    ”Jūs neatradīsiet nevienu manā vecumā, kurš neies balsot. Tā ir iespēja ar savu balsi paziņot par savu klātbūtni. Katra cilvēka spēks ir viņa balss, kas ļauj izvēlēties labāko kandidātu,” skaidro Solons.

    Lai gan arī Solona kungs pārmet Kipras sūtņiem Briselē kūtru atskaitīšanos par savu darbu un vāju saikni ar vēlētājiem, tas, viņaprāt, nemazina katra vēlētāja atbildību par rīcību ar savu balsi.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti