Nodokļa parāds arī deputātam Kaimiņam
Taču daudziem iedzīvotājiem VID uzrādītās ziņas kļuva par nepatīkamu pārsteigumu. To atzīst arī Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji:
"Es esmu parādā valstij 87 centus. Tā kā tas nemaina manu dzīvi, bet ir cilvēki, kurus es pazīstu, kuri ir parādā diezgan labus ciparus un it kā viņi nav ar mieru tos maksāt. Jo kāpēc? Mēs jau visi strādājam oficiāli, visi maksā nodokļus, tad kāpēc mums pēkšņi vēl kaut kas ir jāatdod?".
"Man mazdēls zvanīja un teica, kas tie par nodokļiem? Viņš tikai nesen sāka strādāt un mācās. Izrādījās, ka viņš nav samaksājis nodokļus, tie ir 200 eiro. Par ko? No kurienes? Otrā kursa students."
"Viņi man vēl parādā, par laimi. Es neesmu viņiem parādā, tad man mierīgs prāts, jo viņiem jau nekad nebūs par maz. Viņiem visu laiku vajag, nu neapmierināma muca bez dibena. Manam draugam nav kārtībā, viņš it kā parādā esot pie 200, 100 pāri."
"Manu paziņu un draugu lokā, manuprāt, valsts atmaksās vairāk, nevis viņiem būtu jāsamaksā. Noteikti vajadzēja varbūt ātrāk un vairāk informēt cilvēkus, ka tāda iespēja pastāv."
Nodokļu parāds ir izveidojies arī partijas "KPV LV" līderim Artusam Kaimiņam. "Manā gadījumā tie ir 0,02 eiro. Tas ir smieklīgi.
Protams, nav runa par diviem centiem vai 20 eiro vai pat 200 eiro, bet, kā vispār kaut kas tāds varēja gadīties? Kā? No kurienes? Tu strādā valsts darbā. Tev maksā algu kā Saeimas deputātam pa taisno no Valsts kases. Tev nav ne priekšnieka, kurš tev pārskaita, ne grāmatveža. Pēkšņi tu esi parādā tikai par to, ka, redziet, vajadzēja kādam lāpīt kādu caurumu ciet. Tas, manuprāt, ir marasms augstākajā izmērā."
Koalīcija kritizē nodokļu reformu
Finanšu ministrija (FM) pērn samaksāja 80 000 eiro, lai plašsaziņas līdzekļos informētu par nodokļu reformu. Taču šie materiāli drīzāk atgādināja valsts ekonomiskās attīstības reklāmu, nevis reālu skaidrošanu par iespējamo nodokļa parādu. Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata, ka gan reforma, gan kampaņa ir bijusi lietderīga.
"Mums šī sistēma ir jauna un loģiski, ka ļoti daudz cilvēku vēl nav pieraduši pie tā, ka vajadzētu daudz uzmanīgāk sekot līdzi savām izmaiņām. Ja pēkšņi, piemēram, pieaug ienākumi vai nav strādāts, un ir notikusi atgriešanās darbā. Grāmatvežiem varbūt jāpalīdz konsultēt un skaidrot," teica bijusī finanšu ministre.
Reiznieces-Ozolas veikumu kritizē jaunās koalīcijas partijas.
Sistēma, kas šokē - tā nodokļu izmaiņas sauc "konservatīvo" satiksmes ministrs Tālis Linkaits: "Un, man liekas, nav bijis ne skaidrojošs darbs, nedz arī izskaidrojums, kāpēc tik sarežģīta sistēma būtu nepieciešama. Tā sistēma ir jāpārskata, protams, pēc iespējas ātrāk."
Iespējamas izmaiņas nākamgad
Visas partijas valdībā ir vienojušās - šogad nekādi nodokļu grozījumi netiks veikti. Atklāts jautājums paliek - vai izmaiņas iespējamas nākamgad vai tikai pēc diviem gadiem. „Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts aicina koalīcijas partnerus spriest par izmaiņām nākamā gada budžetā.
"Mūsu pirmsvēlēšanu programmā ir skaidri uzrakstīts, ka, mūsuprāt, no šī diferencētā neapliekamā minimuma ir jāatsakās, ir jāceļ neapliekamais minimums kopumā un ir jāstrādā ar IIN likmēm, tātad ir jānosaka progresīvas likmes – skaidras, saprotamas un paredzamas.
Mūsu uzskats būtu, ka 2020. gadā, ar 2020. gada budžetu šāds te kļūdu labojums būtu jāveic," teica Pavļuts.
Nākamgad vērtēs nodokļu reformas rezultātu, atzīst finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"). Konsultācijās iesaistīs arī sociālos partnerus.
"Ja mēs vienosimies ar šīm organizācijām, ka ir iespēja mainīt un ir mehānisms, kā var piemērot progresivitāti bez deklarācijām, kas nevienai citai valstij nav izdevies, tad mēs varam mainīt, varam izskatīt, jā," teica finanšu ministrs,
Pagaidām gan vienīgais risinājums, ko Finanšu ministrija (FM) piedāvā jau šogad – pagarināt nodokļu parāda atmaksas termiņu un ļaut mazo un vidējo algu saņēmējiem samaksāt to līdz nākamā gada beigām.
