Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Prokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.
Pēc atjaunošanas amatā Rimšēvičs no sabiedrības uzmanības ir izvairījies. Uz Latvijas Televīzijas aicinājumiem uz interviju Rimšēvičs neatsaucās.
Otrdien Rimšēvičs pirmo reizi kopš atgriešanās amatā bija redzams Ministru kabinetā, Trīspusējās sadarbības padomes sēdē sniedzot savu viedokli par valdības rīcības plānu. Rimšēvičs kritizēja ieceres pārskatīt nodokļus un aicināja virzīties uz bezdeficīta budžetu.
“Saprotiet, ja mēs gribam dabūt kredītreitingu A+, tad, es domāju, tik mazai valstij kā Latvijai saņemt pozitīvu reitingu ir faktiski neiespējami, ja joprojām nevaram pārkāpt šai astei un izveidot vienreiz pēc 20 gadiem, it sevišķi labajos laikos, budžetu bez deficīta,” sēdē uzsvēra Rimšēvičs.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība’) norādīja, ka “virzīties uz bezdeficīta budžetu, tas jau ir mans mērķis. Rimšēviča kungs, es esmu laikam ar [finanšu ministru Jāni] Reira kungu valdībā nedaudz mazākumā, bet šo virzienu mēs ļoti spiežam”.
Pēc sēdes kukuļņemšanā apsūdzētais Rimšēvičs strauji steidzās prom, tomēr, lai gan izvairīgi, bet uz žurnālistu jautājumiem dažas minūtes atbildēja.
Viņš pauda viedokli, ka neredz šķēršļus sava darba turpināšanai.
Viņš arī komentēja koalīcijas partiju politiķu izteiktu rosinājumu likumā iekļaut nosacījumu, ka Latvijas Bankas prezidentam jābūt pielaidei valsts noslēpumam, sakot, ka viņa darbu pielaides neesamība nekādi neietekmē.
Viņš arī norādīja, ka viņam “faktiski šī pielaide nav bijusi vajadzīga”.
Uz jautājumu, vai, viņaprāt, ņemot vērā apsūdzības, ir ētiski nākt valdībai sniegt padomus, Rimšēvičs atbildēja: “Manuprāt, šobrīd mēs cīnāmies par to, lai visas šīs apsūdzības noraidītu, un ir jāstrādā”.
Atkāpties viņš negrasās, “domāju, ka šobrīd tam nav nekāda pamata.”
Premjera Krišjāņa Kariņa pieteikto finanšu nozares reformu īstenošanā Rimšēvičs iesaistoties “iespēju robežās”. Premjera birojs tikmēr uzsver, ka atzinumu par reformu sniegusi Latvijas Banka, savukārt Kariņam ar Rimšēviču atsevišķu tikšanos neesot bijis.
Kariņš jautājumu par Rimšēviča darba turpināšanu komentēt atteicās.
KONTEKSTS:
KNAB 2018. gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli tika piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Taču ES Tiesa 26.februāra spriedumā secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Tiesa lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā.
