Latvijas pašvaldību savienība vēlas pašvaldību vēlēšanas rīkot reizi piecos gados; ministrs nepiekrīt

Veicot administratīvi-teritoriālo reformu, visticamāk, tiks grozīts arī pašvaldību vēlēšanu likums, mainot ievēlamo deputātu skaitu. Latvijas Pašvaldību savienība vēlas rosināt skatīt jautājumu par pašvaldību vēlēšanu rīkošanu reizi piecos gadus, nevis, kā tagad, reizi četros gados.

Tās varētu rīkot kopā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tādējādi paaugstinot vēlētāju aktivitāti.

Ideja par pašvaldību vēlēšanu rīkošanu reizē ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām nav jauna, stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Par to jau runāja pirms vairākiem gadiem. Tagad, kad ir uzsākta administratīvi-teritoriālā reforma un līdz ar to mainīs pašvaldību vēlēšanu sistēmu, šo jautājumu savienība ir gatava aktualizēt.

“Šis piecu gadu cikls arī pašvaldību deputātiem no stabilitātes viedokļa vai nākotnes skatījuma viedokļa arī būtu saprātīgs solis, bet tas viens no argumentiem bija, ka piecu gadu cikls ir Eiropas Parlamentam. Un, ja mēs taisītu kopīgi ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tad būtu gan lielāka iedzīvotāju aktivitāte, gan lielāka iedzīvotāju vēlmju ievērošana. Un kopumā no tā iegūtu valsts. Pašvaldību vēlēšanas mēs zinām, ka ir lielāka vēlētāju aktivitāte, nekā Eiropas Parlamentā. Ar to mēs panāktu efektivitāti, un tas būtu saprātīgi,” argumentāciju šādam priekšlikumam skaidroja Gints Kaminskis.

Pašvaldību savienība vēlas rīkot vēlēšanas retāk; ministrs nepiekrītElla Semjonova

    Kā jau zināms, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrija piedāvā mainīt deputātu skaitu pašvaldībās – lielākajos novados to varētu palielināt, kaut gan kopējais skaits samazinātos. VARAM ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") stāsta, ka idejai par pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu rīkošanu vienā dienā pamatu neredz.

    “Šādu ideju mēs neesam apsprieduši, un es arī tam lielu pievienoto vērtību neredzu. Latvijā vēlēšanu sistēma pamatā ir izveidota pirms četriem gadiem. Un tas ir gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanu cikls, un lielākā daļa arī amatpersona tiek ievēlēta uz četriem gadiem. Tā kā es neredzu tur problēmu,” uzskata Pūce.

    Savukārt Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs uzsvēra - rīkot abas vēlēšanas ir daudz grūtāk.

    “No rīkošanas aspekta mums ir pieredze no 2009. gada, kad sakrita pašvaldību vēlēšanas un Eiroparlamenta vēlēšanas. Toreiz es biju Rīgas vēlēšanu komisijā. Atceros, ka pēc šīm vēlēšanām gan Rīgas vēlēšanu komisija, gan iecirkņu komisijas visi atviegloti nopūtās, cik labi, ka kaut kas tāds būs tikai reizi pēc 20 gadiem, nevis katru reizi,” skaidroja Eglājs.

    Viņš arī norādīja – cilvēkiem sanāktu strādāt vairāk, būtu lielāks nogurums un līdz ar to lielāka iespēja kļūdīties.

    “Tāpat arī finanšu plūsmas ir sarežģītākas, jo pašvaldību vēlēšanas finansē no pašvaldību budžeta, Eiroparlamenta finansē no valsts budžeta. Un, kad tas notiek vienlaicīgi, tad var rasties bagāta augsne pēc tam, ko Valsts kontrolei darīt,” teica Eglājs.

    Vietējās un Eiropas Parlamenta vēlēšanas apvieno vairākas Eiropas valstis, piemēram, Īrijā, Grieķijā un Spānijā. Arī Latvijā tehniski to ir iespējams darīt, atzina CVK sekretārs, taču no lietderības viedokļa tas ir apšaubāmi.

    Arī politiskās sistēmas īpatnības neliecina par labu šīs idejas ieviešanai.

    “Šobrīd Latvijā politiskā attīstība ir visai strauja, un Zatlera kungs pierādīja, ka var nodibināt partiju, uzvarēt vēlēšanās un izputināt partiju trijos gados, kas tomēr ir ievērojami īsāks termiņš par pieciem gadiem. Ja salīdzina, kāda politiskā aina ir šobrīd un kāda tā bija 2014. gadā, tad mēs redzam, ka pārmaiņas ir ļoti lielas,” norādīja Eglājs.

    Taču CVK sekretārs atzina, ka vēlētāju aktivitāti tieši Eiropas Parlamenta vēlēšanās šādā veidā varētu paaugstināt. Pēc politoloģes Ivetas Kažokas ieskatiem, tas varētu būt vienīgais pluss:

    “Manuprāt, pašvaldību vēlēšanas varētu notikt pat biežāk nekā līdz šim - ne reizi četros gados, bet reizi trīs gados, tā dodot iespējas iedzīvotājiem ietekmēt varas maiņu pašvaldību līmenī. Tā kā es nedomāju, ka doma apvienot pašvaldību vēlēšanas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas un tad tās abas notiktu reizi piecos gados - ir veiksmīga doma. Man šķiet, ka tas nodarītu pāri Latvijas vietējai demokrātijai,” savu viedokli pauda Kažoka.

    Tas, ko VARAM ministrs varētu darīt vietējās demokrātijas stiprināšanas labā, uzskata politoloģe, ir atgriezt pie dzīvības ideju par pašvaldību referendumiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti