Šī gada Berlīnes starptautiskais kinofestivāls ir noslēdzies. Tas notika klātienē ar jaunajai "normalitātei" raksturīgajiem ierobežojumiem: 50% zāles aizpildījumu, Covid-19 vakcinācijas sertifikātu uzrādīšanu, pērkot pat kafijas tasi, sabakstītu deguna gļotādu, ik dienas nododot testus ap Marlēnas Dītrihas laukumu uzstādītajos medicīnas punktos. Protams, sejas maskas visās festivāla lokācijās un kino zālēs. 2021. gadā festivāls pandēmijas dēļ vispār tika atcelts, vien izziņojot festivāla filmu izlasi. Atbilstošs bija gandrīz hamletisks jautājums – būt vai nebūt? Kaut gan arī atrodoties uz vietas šogad, tieši šis jautājums nezaudēja savu aktualitāti gan skatoties filmas, gan analizējot rezultātus.
Autora ziņas
16. februāra vakarā ar svinīgo balvu pasniegšanas ceremoniju noslēdzās Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls. Kaut arī oficiāli festivāls turpināsies līdz 20. februārim, līdz svētdienai filmas būs pieejamas tikai Berlīnes publikai. Žūriju vadīja indiešu izcelsmes amerikāņu režisors M. Naits Šjāmalāns, un par “Zelta” un “Sudraba lāčiem” galvenajā konkursā cīnījās 18 filmas no 15 valstīm. Latvijas animācijas filma “Čuči čuči” piedalījās īsfilmu konkursā sadaļā “Generation K plus”, tomēr balvu neieguva.
10. februārī pulksten 19.30 pēc Vācijas laika klātienē tika atklāts 72. starptautiskais Berlīnes kinofestivāls. Pēc tam, kad jau bija apstiprinātas akreditācijas, rezervētas viesnīcas un pasūtītas aviobiļetes, drošības apsvērumu dēļ tika mainīti festivāla nosacījumi. Lietišķā daļa – kino tirgus – notiks tikai tiešsaistē, savukārt mediji ļoti gaidīti klātienē, kaut arī 11 dienu vietā tas ārzemju viesiem tiks atļauts tikai sešas dienas, pēc tam filmu seansus piedāvājot tikai Berlīnes publikai. Visiem, uzrādot trīs vakcīnu sertifikātu, pirms ļauts pārkāpt festivāla pils vai preses centra slieksni, papildus katru dienu jāveic Covid tests. Bet šīs neērtības ir tā vērtas – filmu programma sola jaunas un izcilas Eiropas filmas.
Noslēgusies 17. Venēcijas arhitektūras biennāle. Kopš 21. maija tā bija pieejama publikai klātienē, bet pēc igauņu iniciatīvas izveidotā digitālā portālā notikumiem varēja sekot arī attālināti. Latvija Arhitektūras biennālē ar savu paviljonu piedalījās devīto reizi un bija viena no šī gada 42 dalībvalstīm.
"ATTA centrā" Rīgā intensīvi notiek ne tikai vakcinācija, bet arī filmēšana – viens no ēkas segmentiem pārveidots par filmēšanas paviljonu, kur epidemioloģiski drošā režīmā atsākta kinolentes "Jumprava. Lielais notikums" filmēšana. Pašlaik tiek restaurēti leģendārās grupas koncertmirkļi, kas izmainīja jauno mūziķu likteņus, un, iespējams, arī Latvijas publikas muzikālo gaumi.
20. septembrī kinoteātrī “Splendid Palace” Latvijas un pasaules pirmizrādi piedzīvoja vēsturiskā daudzsēriju filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene”. Septiņās sērijās tiek atklāts stāsts par “Jaunāko ziņu” un “Atpūtas” izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvuši par Latvijas vēstures leģendu.
Lielie profesionālie teātri jau sezonas atklāšanas faktu atzīmējuši ar kopīgu fotografēšanos un jaunumu izziņošanu. Savukārt neatkarīgie profesionālie teātri, kā Ģertrūdes ielas teātris, “Kvadrifrons” un “Dirty Deal Teatro” ir mūžīgā kustībā, uztur pozitīvu skatu uz gaidāmo sezonu, sola novatoriskus jauniestudējumus un sadarbību ar visjaunākās paaudzes režisoriem un horeogrāfiem.
Šonedēļ tiks pabeigta režisora Mārča Lāča debijas pilnmetrāžas spēlfilmas “Revolūcija” filmēšana. Filmas vajadzībām Eduarda Smiļģa teātra muzejs ir pārtapis par Mazo teātri, kur darbojas ne tikai aktieri, bet arī zirgi un suņi.
Sešu sēriju vēsturiskā filma “Sisi”, ko veido vācu režisors Svens Boze, atklāj Austroungārijas pēdējās imperatores Elizabetes dzīves stāstu. Filma tiek veidota pēc vācu televīzijas RTL pasūtījuma, un filmēšanas procesā sadarbojas Vācijas, Lietuvas un Latvijas kino profesionāļi. Veidotāji atzīst, ka šis ir līdz šim vērienīgākais starptautiskais kino projekts Latvijā.
Kannu kinofestivāls tuvojas savai kulminācijai. Sestdien, 17. jūlijā, tiks nosaukti “Zelta palmas zara” laureāti, kuru filmas pēc tam uzsāks savu uzvaras gājienu pasaules kinoteātros. Pēdējās festivāla dienās kino kritiķi izsaka savas prognozes, kuru filmu autori kļūs par šī īpašā festivāla uzvarētājiem.
Francijā līdz 17. jūlijam norit 74. starptautiskais Kannu kinofestivāls. Līdzās prestižajam filmu konkursam, uz kuru ved ceļš pa slavenajām sarkanajām kāpnēm, norisinās arī citas nozarei zīmīgas aktivitātes. Latvijas kino pārstāvji, producenti, režisori un kino kritiķi devušies uz festivālu, lai darbotos filmu industrijas pasākumos un kino tirgū. Latvijas kino paviljons Kannās ieguvis jaunu vizuālo veidolu un uz ekrāniem redzami topošo Latvijas filmu fragmenti, kas piesaista starptautisku interesi.
6. jūlijā tika izritināts sarkanais paklājs un atklāts 74. starptautiskais Kannu kinofestivāls. Tas notiek klātienē ar pārdomātu epidemioloģiskās situācijas kontroli – dažādu kategoriju akreditācijas, personalizētas biļetes un ielūgumi, sejas maskas, protams arī vakcinācijas kodu pārbaude. Loģistika ir sarežģīta, bet tas nav atņēmis festivālam raksturīgo eleganci un glamūru.
Pirmā pirmizrāde Liepājas teātrī, kas pēc pandēmijas notikusi klātienē ar publiku, ir Ferdinanda Bruknera luga “Jaunības slimība”, ko teātra repertuārā atradīsiet ar nosaukumu “Diagnoze – jaunība”. To iestudējusi režisore Māra Ķimele. Tas ir liels notikums arī tāpēc, ka izrāde ir diplomdarbs šajā teātrī izaudzinātajiem jaunajiem aktieriem.
1. jūlijā kādā Vecrīgas daudzstāvu nama dzīvoklītī bija nozīmīga filmēšanas diena topošajai spēlfilmai “Mātes piens”. Un ne tikai filmas sižets diktēja šīs dienas notikumus – režisorei Inārai Kolmanei ir liels gandarījums atrasties filmēšanas laukumā un turpināt darbu pie ilgi lolotas filmas savā dzimšanas dienā.
30. jūnijā 85. dzimšanas dienu svin komponists, pedagogs, ērģelnieks un diriģents Pauls Dambis. Jubilejai par godu no Rīgas Doma tiešsaistē tiks atskaņota koncertprogramma, kuras galvenais notikums ir pirmatskaņojums balsij, saksofonam un ērģelēm. Komponists sava darba oriģinālo nošu partitūru sākumā mūziķiem iedevis rokrakstā, tādējādi apliecinot lielu uzticēšanos darba atskaņotājiem.
No 15. līdz 19. jūnijam Francijā norisinās starptautiskais Ansī animācijas filmu festivāls, ko kuluāros sauc par animācijas Kannām. Šogad festivāla programmā iekļautas arī divas Latvijas autoru īsfilmas. Viena no tām – režisora Vladimira Ļeščova “Comeback” – 15. jūnijā tiks demonstrēta festivāla galvenā konkursa skatē.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā atklāta izstāde, kas ļauj ielūkoties latviešu mākslinieku rīkotajos karnevālos starpkaru laikā. Turklāt tā apliecina – māksla vienmēr atrod tēlus un formas, lai atgādinātu, ka dzīve ir skaista un tā ir jābauda. Ekspozīcijā ir gan Sutas un Beļcovas darbi, gan fotogrāfijas, gan tērpi no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas.
Neskatoties uz sarežģīto situāciju, šogad mākslās, mūzikā un dejā apdāvinātie jaunieši ir saņēmuši būtiskus starptautiskus panākumus, kas, protams, ir liela darba un arī izcilu pedagogu sasniegums. Vakar video formātā notika Cimzes balvas un Kultūras ministrijas apbalvojumu pasniegšana laureātiem. Video ceremonijas koncepciju veidoja Latvijas kultūras koledžas studenti, režijas mentora Jura Joneļa vadībā.
Pēc piespiedu pauzes pilnā sparā turpinās režisores Lindas Oltes debijas spēlfilmas “Māsas” uzņemšana. Filmas estētika liek steigties, jo jāpaspēj uzfilmēt pavasarī – pirms ir saplaukušas koku lapas. Filmas galvenās varones ir bērnu namā augušas māsas, kurām paveras iespēja tikt adoptētām uz Ameriku, taču šī perspektīva šķiet vilinoša tikai vienai no meitenēm. Šis būs uz patiesiem notikumiem balstīts kinostāsts.
Jaunu filmu pabeigusi režisore Ilze Burkovska-Jakobsena, kura pērn ar savu dokumentālo animācijas filmu “Mans mīļākais karš” guva starptautiskus panākumus un pašmāju publikas atzinību. “Mans mīļākais karš” pēc vairākām veiksmīgām dokumentālajām filmām bija režisores debija animācijā, nu viņa sevi piesaka spēles kino. Režisorei vairs neesot bail no aktieriem, tāpēc jaunajā filmā spēlē arī divi vecmeistari – Inta Tirole un Ģirts Jakovļevs.
9. aprīlī tiešsaistē sākas Rīgas starptautiskais īsfilmu festivāls “2Annas”, kas Latvijā darbojas jau 25 gadus. Jubilejas programma veltīta aktuālām ekoloģijas tēmām un patērētāju sabiedrības problēmām. Nedēļas garumā festivāla interneta vietnē būs iespēja bez maksas skatīties vairāk nekā simt īsfilmu no 28 valstīm. Festivāla veidotāji ir izveidojuši arī intriģējošas kino programmas, ko saista ar ekofeminismu un ekoseksualitāti. Šī gada festivāla fokusa tēma ir “Zeme”, akcentējot, ka mūsu dzīvesveids pēdējās desmitgadēs ir būtiski mainījies, ietekmējot planētas ekosistēmu.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludinājis ideju konkursu ar aicinājumu piedalīties Rīgas vasaras kultūras programmas veidošanā. Šobrīd ir iecerēts, ka kultūras norises varēs īstenot laikā no 21. jūnija līdz 31. augustam vairāk nekā 30 pilsētas apkaimēs. Kopējais potenciālajiem rīkotājiem pieejamais finansējums ir 400 tūkstoši eiro.