Kino uz lielā ekrāna, platformās un grāmatās. Kultūras izlase šai nedēļai

Šonedēļ balvas "Kilograms kultūras" žūrijas locekle Daira Āboliņa iesaka pievērsties kino, un to iespējams darīt dažādos veidos – iepazīties ar divām grāmatām, skatīties uz lielā ekrāna vai ienirt digitālo platformu džungļos.

Grāmata “Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki. 1990–2020”

Filmu impresijas un analīze grāmatās

Ar mazu laika distanci iznākušas divas grāmatas, kas liek domāt, ka kino ir ne tikai māksla, bet arī vēsture, arī personiskas atmiņas, arī zinātne. Ja joprojām ir aktuāls jautājums, ko dara kino kritiķis, ko tagad jau esam sākuši saukt vairāk par apskatnieku, blogeri vai īpašos, ar darbiem un izglītību pamatotos gadījumos par kino zinātnieku, tad, lūk, jums piemēri. Kino zinātnieki var apvienoties deviņu cilvēku komandā un uzrakstīt iztrūkstošo kino vēstures gabalu un savus pētījumus apvienot grāmatā "Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki 1990–2020", kuras zinātniskās redaktores ir Inga Pērkone un Dita Rietuma. Apkopots plašs faktoloģiskais materiāls, filmu stilistika, naratīvi, arī filmu izplatīšana un izrādīšana. Savukārt prominentā un visu paaudžu kritiķu mīlētā Viktora Freiberga ilgi gaidītā grāmata “Viktora otrā grāmata” prasa ļoti personisku pieslēgšanos gan tekstam, gan kino universam. Tās ir analītiskas, kino atsaucēm piesātinātas esejas. Zinātnieka ne akadēmiska grāmata, ko jēgpilni papildina fotogrāfes Agneses Zeltiņas fotogrāfijas, kas šim darbam piešķir kinematogrāfiskumu grāmatas lappusēs. Kino skatīšanās pieredzei, lasot grāmatu, ir nozīme. Bet pieminētās filmas nav liegts noskatīties pēc grāmatas izlasīšanas. Un tad lasīt vēlreiz, varbūt.

Filma "Šarlote par Džeinu" 

Filmas uz lielā ekrāna

Tās var atstāt iespaidus, kurus gribēsies fiksēt dienasgrāmatā, stāstīt draugiem vai paturēt tikai pie sevis. Pandēmija ir daudz ko deformējusi un kompresējusi. Nez vai citos apstākļos būtu iespējams redzēt trīs ļoti atšķirīgas franču aktrises, dziedātājas Šarlotes Geinsbūras filmas – tās šobrīd skatāmas kinoteātrī "Splendid Palace". Jauneklīgā aktrise tikko nosvinēja 50 gadu jubileju. Neticami, bet fakts. "Suzanna Andlere" ("Suzanna Andler", 2021) ir manipulatīva psiholoģiskā drāma, būtībā Šarlotes Geinsbūras solo filma. Līdz ar šo filmu viņa nostājas līdzās Tildai Svintonei, Šarlotei Remplingai absolūtās meistarības nozīmē. "Lux Æterna" ir radikāla filma, kas ļauj ieiet filmu veidošanas aizkulisēs, bet pēc tam īsti nelaiž ārā. Kāds tur var saskatīt šausmu kino elementus. Bet Geinsbūras šī brīža satraucošākā filma ir "Šarlote par Džeinu" ("Jane by Charlotte", 2021). Dokumentāla filma, kurā viņa runājas ar savu mammu, franču ikonisko aktrisi Džeinu Birkinu. Šī filma ir tik trausla, skaista, delikāta un godīga. Tā ir par māti un meitu, kurām dzīvē visādi gājis, kurām abām liktenīgs ir Seržs Geinsbūrs, Džeinas vīrs un Šarlotes tēvs. Lai skatītos un izjustu šo stāstu, var pilnīgi neko nezināt par kino vēstures leģendām, tam īsti nav nozīmes. Māte un meita ir tik tuvas viena otrai. Visticamāk, tā viņu starpā nekad nav bijis. Ir, par ko padomāt, gan tiem, kam laimīgi ir mamma, pie kuras aizbraukt, un arī tiem, kam – vairs nav. Tas arī apliecina, ka dokumentālais kino fiksē patiesus, unikālus dzīves mirkļus, ko nez vai iespējams inscenēt pat par visu pasaules naudu.

Filma "Suņa spēks"

Platformas dzīvo

Ir vajadzīgs tikai abonements. Jautājums, ko izvēlēties? Labākās filmas par grūtniecību un dzemdībām (ne vienmēr derēs), labākās popkornu filmas, labākās Ziemassvētku filmas (tuvākajos mēnešos neaktuāli) un manām acīm un ausīm kaut kas iepriekš nemanīts – labākās dzeramās filmas. "Netflix" ir triumfējis (skatīt "Golden Globe" u.c. nomināciju listes), savas tiešām bieži lieliskās filmas rādot tikai uz mazajiem ekrāniem ar limitētu lielā ekrāna skaitu, kas nozīmē lielos festivālos, kuros diemžēl neietilpst Latvija. Tātad mazais ekrāns, uz kura ir Kamberbačs, Strīpa, Di Kaprio… Būtībā ar sirds sāpēšanu ir jāskatās Džeinas Kempiones "Suņa spēks" ("The Power of the Dog"), jo filmā ir ne tikai fantastiski intīmi tuvplāni (sejas), bet arī grandiozi kopplāni (vesterns), kuros ir svarīgi, kā gaisma spēlē uz kalnu grēdas. Apturēt attēlu un māksliniecisko greznību izpētīt… Principā tas ir pret kino. Bet iesaku komplektā ar balvu birumam nolemto "Suņa spēku" skatīties arī režisores Džeinas Kempiones "Zelta palmas zara" sensāciju, pirmo pasaules slavu atnesušo filmu "Klavieres" ("The Piano", 1993). Tur ir tā pati estētiskā izsmalcinātība, cits gadsimts, cilvēcisko attiecību pietuvinājums un uzšķērdums. Grandiozs fināls.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt