Leģenda par Rīgas poētiskā kino skolu ir dzīva kino vēstures grāmatās un vecās latviešu dokumentālās filmās. Laiks ir kļuvis daudz dinamiskāks, un režisoru sapņi uz ekrāna izskatās savādāk. Tāpēc pārsteidza ne tikai režisores Dzintras Gekas un operatora Viktora Grībermana apņemšanās uzfilmēt 2018. gada katru dienu, bet arī stils, kādā viņi to bija nolēmuši rādīt uz ekrāna. Filmas “Katra diena simtgade. Gadalaiki” veidotāji bija izvēlējušies veidot savu stāstu vizuāli tēlaini, kas ir saprotami, atpazīstami un aizkustinoši katram latvietim un arī nelatvietim.
Autora ziņas
Režisores Dzintras Gekas dokumentālajā filmā “Katra diena simtgadē. Gadalaiki” iemūžinātais gads sākas ar daļu “Ziema”. Jaungada nakts gan slimnīcā, gan svinību salūtā. Cilvēki nogurdināti vilciena vagonos, sanīkuši tramvaja pieturā, bet daba uzbango jūras stihijas skaistumā vētras laikā. Kontrasti dzīvē, dabā, notikumos, ikdienas skaudrumā, komismā un skaistumā. Janvāris, februāris skaita gada dienas, bet tikai ar laika distanci varēs vērtēt, kurš mirklis šajā gadā ir bijis zelta vērts. Pētera Vaska mūziku tik pārpasaulīgi spēlē pianists Gerogijs Osokins.
Finiša taisnē iegājis 70. starptautiskais Berlīnes kinofestivāls. Vēl 28. februārī angļu aktiera Džeremija Aironsa vadītā žūrija skatīsies pēdējās konkursa filmas, lai jau 29. februāra vakarā apbalvotu labākos. 10 dienās dažādās festivāla skatēs demonstrētas 380 jaunas filmas. Tostarp festivāla konkursa filmas šogad esot īpaši skarbas un veltītas tagadnes problēmām.
Berlīnes filmu festivāls šogad piedāvā jaunas, iespējams, intelektuālākas programmu sadaļas, piemēram, gadiem ilgi kultivēto kulinārā kino programmu ir nomainījusi sadaļa “Sadursme”, kurā demonstrēs izaicinošas neatkarīgā kino filmas. Bet sarkano paklāju Berlīnes pils priekšā un atklāšanas ceremoniju vēl neviens nav atcēlis, un uz Berlīni ir devusies arī kupla Latvijas delegācija, tostarp filmas “Dvēseļu putenis” radošā komanda.
Nupat sadalīti zelta kilogrami 2019. gada sabiedrības iemīļotākajām kultūras norisēm. Paldies visiem, kuri skatījās ceremoniju un dalījās savās pārdomās socālajos tīklos! Lai arī noslēgts 2019. gada kultūras apskats un apbalvošana, viss turpinās! Kilograma kultūras žūrija turpina darbu, izceļot 2020. gada nozīmīgākos notikumus. Šonedēļ mākslas notikumus iesaka kino kritiķe, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumu un filmu autore Daira Āboliņa.
Režisora Kārļa Lesiņa filma “Izmisums” runā par sarežģītu posmu jauna vīrieša dzīvē, kad viņš pēc sāpīgas šķiršanās no draudzenes piedzīvo smagu personības krīzi. Darbā ielikts daudz no režisora personiskās dzīves. Pēc "Izmisuma" noskatīšanās antropologus, filozofs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Vents Sīlis sarunā ar LSM.lv vērtē filmas tēmu un risinājumu, uzsverot – krīzes ir brīnišķīgs iedvesmas avots, tomēr māksla ir slikts terapijas veids, jo tā pastiprina pārdzīvoto.
Jaunā režisora Kārļa Lesiņa debijas spēlfilma “Izmisums” ir stāsts par jaunu vīrieti (aktieris Kaspars Zāle), kurš piedzīvo attiecību “krahu” un viens pārceļas uz savu vecāku pamesto lauku māju. Viņš mēģina saprast, kā viņam dzīvot tālāk. Režisors neslēpj, ka darbā ielicis daudz no savas personiskās pieredzes.
Pēc 2018. gada piedzīvotā skaitliskā un arī kvalitatīvā pacēluma, kas bija iespējams, pateicoties programmai “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, Latvijas kino nozarē par spīti prognozēm arī aizejošais gads vērtējams kā veiksmīgs. Bija daudz pirmizrāžu. Pārspēti arī skatītāju apmeklējuma rekordi. Tomēr finansējuma samazināšanās nākamajā gadā un arī turpmāk liek kritiski izvērtēt jomas nākotni.
Lai arī nedēļas nogalē viņa aktīvi sekoja līdzi Eiropas kinoakadēmijas balvu pasniegšanai, tomēr paguva sagatavot savu ieteikumu listi LSM.lv lasītājiem. Šonedēļ mākslas notikumus iesaka kino kritiķe, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumu un filmu autore Daira Āboliņa.
Grupas “Jumprava” 35 gadu jubilejas koncerts notiks 28. novembrī “Arēnā Rīga”. Tā nosaukums ir “XO”, kas nozīmē “Extra Old” – īpaši vecs, kā labs konjaks. Koncertā skanēs grupas “Jumprava” dziesmas, hiti, kuri kļuvuši par sava laika simboliem. Grupas mūziķi Aigars Grāvers un Aigars Grauba LTV raidījumā “Kultūrdeva” dalās atmiņās par “Jumpravas” koncertiem, faniem un videoklipu uzņemšanu.
Jaunajā Rīgas teātrī ceturtdien, 21. novembrī pirmizrādi piedzīvos režisora Alvja Hermaņa iestudējums “”Baltais helikopters”. Aktieris Kaspars Znotiņš atklāj, kāds bijis izrādes tapšanas process, sadarbība ar pasaulslaveno baletdejotāju Mihailu Barišņikovu un ka darbs par pāvestu Benediktu XVI ir darbs par to, kā atvērtā, globalizētā pasaule noslauka no sava ceļa senās iekārtas un vērtības.
Jaunajā Rīgas teātrī 21. novembrī pirmizrādi piedzīvos režisora Alvja Hermaņa izrāde “Baltais helikopters” par pāvestu Benediktu XVI. Lomās – Mihails Barišņikovs, Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš. Izrādes vizuālo noformējumu veidojusi māksliniece Kristīne Jurjāne. Viņa atklāj – iestudējumā izmantoti ne tikai autentiski audumi, izšūti ar zeltu, bet pat antīkas, ziedotas relikvijas, taču iedvesma nākusi no populārā seriāla “The Young Pope” (“Jaunais pāvests”).
Kara drāma “Dvēseļu putenis” ir vērienīgākais lielbudžeta kino projekts atjaunotās Latvijas vēsturē. Vienlaikus, filmas veidotāji to dēvē par “lielāko mazbudžeta filmu Latvijā”. Režisors Dzintars Dreibergs cer, ka šī filma aktualizēs jautājumu par Nacionālo pasūtījumu un nepieciešamību pēc īpašas mērķprogrammas šādu kinodarbu veidošanai.
Piektdien, 8. novembrī, īpaši kino svētki, jo pirmizrādi piedzīvo sengaidītā vērienīgā latviešu pilnmetrāžas spēlfilma – kara drāma “Dvēseļu putenis”, kas uzņemta pēc Aleksandra Grīna 1935.gadā izdotā romāna ar tādu pašu nosaukumu. Filmas darbība risinās Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā un stāsta par latviešu strēlniekiem.
Pirmdien, 23. septembrī, skatītāju, klausītāju un lasītāju ievērībai tiek piedāvāts sabiedrisko mediju gada balvas „Kilograms kultūras” rudens balsojums, kurā tiks noteikti balvas finālisti astoņās kategorijās. Kultūrfaktus gada otrā trimestra balsojumam atlasījusi žūrija, kuras locekļi nu jau divarpus gadus piedāvā arī savu mazo iknedēļas izlasi. Šonedēļ mākslas notikumus iesaka kino kritiķe, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumu un filmu autore Daira Āboliņa.
Gatavojot materiālus dokumentālajai filmai “Aktrise un laiks. Vija Artmane”, režisore Agita Cāne-Ķīle un scenārija autore Daira Āboliņa intervēja gan režisorus, gan aktierus un teātra ekspertus. Starp intervētajiem bija arī bijusī LPSR Augstākās Padomes deputāte, politiķe un uzņēmēja Mārīte Teivāne (iepriekš – Rukmane), kura atzīst, ka Vijas viņai joprojām pietrūkst. Piedāvājam fragmentus no intervijas ar Mārīti Teivāni.
Gatavojot materiālus dokumentālajai filmai “Aktrise un laiks. Vija Artmane”, režisore Agita Cāne-Ķīle un scenārija autore Daira Āboliņa intervēja gan režisorus, gan aktierus un teātra ekspertus. Starp intervētajiem bija arī Dailes teātra aktieris un režisors Pēteris Gaudiņš, kurš ar Artmani spēlējis gan uz skatuves, gan filmās.
Gatavojot materiālus dokumentālajai filmai “Aktrise un laiks. Vija Artmane”, režisore Agita Cāne-Ķīle un scenārija autore Daira Āboliņa intervēja gan režisorus, gan aktierus un teātra ekspertus. Starp intervētajiem bija arī Dailes teātra aktrise Indra Briķe, kura gan spēlēja uz vienas skatuves ar Viju Artmani, gan gatavojās izrādēm vienā grimētavā un pēc izrādēm tur pārrunāja dzīvi. Aktrisēm izveidojās sirsnīgas attiecības. Piedāvājam pilnu interviju.
Ar "Vijas Artmanes Lielo nakti" 17. augustā iesākas aktrises 90. jubilejai veltītu pasākumu cikls. To turpinās LTV dokumentālās filmas "Aktrise un laiks. Vija Artmane" pirmizrāde. Filmā izmantoti fragmenti no intervijām ar aktieriem, režisoriem un teātra zinātniekiem. Piedāvājam noskatīties vienu no tām – pilnu interviju ar Alvi Hermani, kurā viņš ne tikai atceras ar Artmani kopā pavadīto laiku un dažādus, arī amizantus atgadījumus, bet arī stāsta par saviem atklājumiem, kuri saistīti ar Artmani, par smalkajām aktiera un telpas attiecībām, par aktiera profesiju kā tādu, analizējot to visu caur savu bagāto starptautisko pieredzi.
Vija Artmane sēž Murjāņu dārzā. Koka paēnā, spilgti rozā kleitā. Tas ir 2004. gada augusts ap aktrises dzimšanas dienas laiku. Tādu es viņu atceros pēdējā tikšanās reizē un intervijā Latvijas Televīzijai. Viņa ir skaista, un es zinu, ka vismaz divas stundas pavadījusi kopā ar savu grimētāju Sarmīti Balodi, mūs gaidot un pucējoties. Rezultāts ir lielisks, un Vija Artmane to apzinās.
Gatavojot materiālus dokumentālajai filmai “Aktrise un laiks. Vija Artmane”, režisore Agita Cāne-Ķīle un scenārija autore Daira Āboliņa intervēja gan režisorus, gan aktierus un teātra ekspertus. Starp intervētajiem bija arī bijusī Dailes teātra aktrise Ieva Pļavniece, kurai ar Viju Artmani izveidojās sirsnīga un tuva draudzība. Ieva Pļavniece arī uzņēmās zināmas rūpes par Viju Artmani mūža nogalē. Piedāvājam noskatīties interviju ar aktrisi Ievu Pļavnieci.
Kultūras dzīve vasarā tikai šķietami padodas zvilnēšanai pludmalē vai pastaigām pa mežu. Tieši vasarā tiek uzņemtas jaunas filmas, vēsās muzeju telpas gatavas uzņemt sakarsušos apmeklētājus un, protams, vērienīgākie festivāli notiek vasarā! Iesaka kino kritiķe, sabiedrisko mediju balvas žūrijas locekle Daira Āboliņa.
Ja runājam par profesionālu mākslu, būtībā ir muļķīgi filmas saukt par labām vai sliktām, jo īpaši Kannu kinofestivāla kontekstā. Filmas ir izgājušas atlases komisiju sietus daudzās pakāpēs! Kannu kinofestivāls piedāvā savu viedokli par šī gada filmu autoru pašsajūtu un radošo kaisli, kas izpausta kino valodā.
Francijā 14. maijā sākas Kannu starptautiskais kinofestivāls, kur Latvijas dalībai šogad vairāki svarīgi akcenti, un galvenais no tiem – Jura Kursieša spēlfilmas “Oļegs” pasaules pirmizrāde sadaļā “Director’s Fortnight”. Latvijas kinoprofesionāļi strādā arī programmā “Producers on the Move”, Kannu filmu tirgū un citos starptautiskos notikumos, informēja Nacionālajā kino centrā.
15. decembra vakarā Spānijas pilsētā Seviļā notiks Eiropas Kinoakadēmijas (EFA) 2018. gada balvu pasniegšanas ceremonija. Balva bez personvārda, tāpēc kuluāros nereti tiek saukta par Eiropas ''Oskariem'' – mēroga izpratnei. Ja pietiek pašcieņas, varam vilkt paralēles ar Lielo Kristapu nacionālā kontekstā, galu galā režisors Ivars Seleckis ir pirmais un vienīgais, kuram Eiropas gada filmas statuss piešķirts par filmu "Šķērsiela"/1988. Šogad latviešu filmām Eiropas augstākās kino balvas nesola, bet 23 kino profesionāļi ir EFA biedri un tātad pilntiesīgi piedalās filmu vērtēšanā un balvas likteņa izlemšanā, gada garumā sekojot kino procesam, skatoties filmas un balsojot.
Latvijas sabiedrisko mediju balvas "Kilograms kultūras” žūrijas loceklei Dairai Āboliņai kā kinokritiķei tuvākais medijs ir kino, tomēr šajā mūsu valstij tik īpašajā nedēļā viņa aicina neiestigt viena žanra robežās un atrast sev piemērotāko kultūras notikumu visdažādākajās mākslās un norises vietās.