Latvijai vajag savu karalieni – stāsts par Emīliju Benjamiņu nonāk uz ekrāniem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

20. septembrī kinoteātrī “Splendid Palace” Latvijas un pasaules pirmizrādi piedzīvoja vēsturiskā daudzsēriju filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene”. Septiņās sērijās tiek atklāts stāsts par “Jaunāko ziņu” un “Atpūtas” izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvuši par Latvijas vēstures leģendu.

Lente sastāv no sešām spēlfilmas sērijām, kuru režisori ir Kristīne Želve, Andis Mizišs un Dāvis Sīmanis, kā arī vienas dokumentālās sērijas, ko režisējis visa seriāla producents un ieceres autors Gints Grūbe, kurš lepni saka: 

"Latvijai vajag savu karalieni.

Es vienmēr esmu apbrīnojis lietuviešus, ka viņiem ir karaliskais muzejs, mums nekas tāds nav iespējams, bet mums toties ir preses karaļi un fantastiskas sievietes izdevējas – Emīlija Benjamiņa viena no pirmajām."

“Sieviete, kas spēja satricināt sabiedrību tajā laikā, kad viņa dzīvoja. Vienalga, vai tas būtu viņas biznesa mērogs, vai tā būtu vēlme baudīt un iejaukties kultūras procesos – jebkam, kam viņa ķērās klāt, viņa ķērās klāt ļoti pamatīgi. Tas bija ar, labā nozīmē, paliekošām sekām.

Pēc divām dienām būs astoņdesmit gadi kopš viņas miršanas dienas. To pat Finks nespēja pareģot, ka Emīlija tik skaļi spēs atgriezties pat astoņdesmit gadus pēc savas aiziešanas,”

tā režisors Andis Mizišs skaidro Emīlijas Benjamiņas nozīmi.

Kristīne Želve piebilst, ka Emīlija Benjamiņa bija sieviete, kas darbojās ļoti vīrišķīgā biznesā –

viņa savā ziņā aizsāka preses izdevēju un publicistu sieviešu fenomenu, kurām vēlāk sekoja Sarmīte Ēlerte, Santa Anča, Vija Kilbloka.

Interesanti Želvei šķiet arī tas, ka Benjamiņa bija viena no neatkarīgās, brīvās Latvijas ikonām, par kurām padomju laikā stāstīja dažādas leģendas, un kā uz šo personību skatīsies cilvēki, kas šīs leģendas nav dzirdējuši.

“Emīlijas Benjamiņas tēls ir tas, ko amerikāņu mafijā sauc par self-made man, viņas gadījumā – self-made woman. Cilvēks, kurš sevi izveido, kurš sevi piesaka kā ļoti spēcīgu, jaudas pilnu personību.

Tā sevi pasniedz, tā sevi notur, tā uzbūvē impēriju, un rezultātā vēsture arī viņu sevī ietver. Tādā nozīmē, ka mēs tagad, skatoties uz starpkaru perioda vēsturi, nevaram iedomāties, ka mēs nestāstām pilnu stāstu par viņu,” atzīst Dāvis Sīmanis.

Pēc 50 filmēšanas dienu maratona galvenās lomas tēlotāja Guna Zariņa atzīst, ka tas bija varonīgi, vērtīgi un izglītojoši, un ar smaidu saka:

“No šīs lomas es gribētu, lai man paliek tas Emīlijas negantums.”

Savukārt Antona Benjamiņa lomas atveidotājs Juris Bartkevičs, raksturojot dzīvesbiedri Emīliju, teic – “mans balsts, mans kapteinis un mana mīla”.

Filmā gaišreģi Eiženu Finku attēlo aktieris Artūrs Skrastiņš. Lai gan Finkam stāstā ir trešā plāna loma, tā ir ļoti svarīga, liktenīga un izšķiroša. Viņš atzīst, ka filmā ir daudz interesantu faktu, arī tādu, ko ir grūti šodien pierādīt, piemēram, ka Finks un Benjamiņa abi braukuši vienā vagonā uz Sibīriju. Aktieris atklāja, ka “atslēgt Finku” viņam ļoti palīdzējušas grima un kostīmu mākslinieču pieškirtās detaļas.

Komponista Kārļa Auzāna uzdevums bija sajust un pastiprināt filmas varoņu emocijas. Auzāns uzsver, ka

šis stāsts par ļoti svarīgu vēstures laika posmu ir daudzsēriju filma, nevis seriāls un būtu jāiekļauj “obligātajā literatūrā”.

“Ar tādu vērienu, kā viņas laikā notika balles, es nedomāju, ka mūsdienās vispār kaut kas notiek,” smejoties saka filmas māksliniece Kristīne Jurjāne, raksturojot filmas estētiku. Viņa neslēpj, ka, atskatoties ar laika distanci, šķiet, ka viss filmēšanā bija vienkārši un saprotami, pilns likumsakarībām un laimīgiem satikšanās brīžiem, kas saveda pareizos cilvēkus ar pareizajām vietām un pareizajiem notikumiem. Jurjāne arī ir pateicīga vīrusam, kā dēļ bija iespējams tikt vietās, kur citādi nebūtu varējuši filmēt.

Filmas stāsts sešās spēlfilmās un vienā dokumentālā sērijā aptver laika periodu no Emīlijas Benjamiņas izdotā žurnāla “Atpūta” pirmsākumiem līdz viņas bojāejai Sibīrijā. Katra sērija atspoguļo kādu zīmīgu Emīlijas Benjamiņas dzīves posmu, parādot dažādas viņas personības šķautnes, – ģimenes dzīvi, uzņēmējdarbību, sociālā statusa nostiprināšanu, ietekmi uz politiskajām un kultūras norisēm 20. un 30. gados un beigu beigās pašas darbinieku nodevību. Ar šo spēcīgo sievieti stāsta centrā filmā tiks parādīta Latvijas sabiedrība visā tās krāsainībā, un skatītājiem pazīstamas būs daudzas vēsturiskas personas –  Antons Benjamiņš, Jānis Benjamiņš, Kārlis Skalbe, Jānis Ziemeļnieks, Vilis Lācis, Jānis Kārkliņš, Annija Simsone, Pēteris Blaus, Jūlijs Lācis, Augusts Kirhenšteins.

Scenāriju veidojuši Baņuta Rubess, Ivo Briedis, Aiva Birbele, Tabita Rudzāte, konsultanti Māra Zālīte, Ineta Lipša, spēlfilmu sēriju režisori ir Kristīne Želve, Andis Mizišs, Dāvis Sīmanis, dokumentālās sērijas režisors – Gints Grūbe, operators – Andrejs Rudzāts, filmas mākslinieki – Kristīne Jurjāne un Aivars Žukovskis, montāžas režisori – Andris Grants, Paula Popmane un Armands Začs, komponists – Kārlis Auzāns, skaņu režisors – Ernests Ansons, galvenais producents – studija "Mistrus Media", Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe.

Emīlijas Benjamiņas lomā – aktrise Guna Zariņa, Antonu Benjamiņu atveido Juris Bartkevičs, Jāni Benjamiņu – Raimonds Celms, seriālā filmējušies arī daudzi citi izcili Latvijas aktieri: Baiba Broka, Ligita Dēvica, Inga Tropa, Artūrs Skrastiņš, Anta Aizupe, Ģirts Krūmiņš, “Jaunāko ziņu” un “Atpūtas” redakciju atveido Uldis Anže, Jēkabs Reinis, Lauris Dzelzītis, Dainis Gaidelis, Edgars Ozoliņš, Gatis Maliks, Arnolds Osis un citi.

Daudzsēriju filmas “Emīlija. Latvijas preses karaliene” izveide tika sākta 2020. gada septembrī, filmēšana notika daudzās ar filmas stāstu saistītās vēsturiskās vietās – gan Benjamiņu namā Rīgā, gan Valdeķu muižā; dokumentālajā sērijā izmantoti unikāli Benjamiņu ģimenes arhīvu materiāli. Filmas izveidi atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Nacionālais kino centrs, seriāla nacionālie kopproducenti ir vietējā satura veidotājs "Tet studio" un Latvijas Televīzija.

Pēc pirmizrādes filma no 23. septembra būs pieejama skatītājiem izklaides platformā "Tet+",  bet no 1. oktobra – kinoteātros visā Latvijā. Savukārt pie LTV skatītājiem seriāls nonāks nākamā gada pavasarī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti