Sadaļas Sadaļas

Kultūras ziņas

Tapis pētījums par Liepājas profesionālās mūzikas vēsturi

Kultūras ziņas

Pastāsti, kāda ir Tava Pārdaugava!

Ilze Burkovska-Jakobsena debitē spēles kino

«Mans mīļākais karš» režisore Ilze Burkovska-Jakobsena debitē spēles kino

Jaunu filmu pabeigusi režisore Ilze Burkovska-Jakobsena, kura pērn ar savu dokumentālo animācijas filmu “Mans mīļākais karš” guva starptautiskus panākumus un pašmāju publikas atzinību. “Mans mīļākais karš” pēc vairākām veiksmīgām dokumentālajām filmām bija režisores debija animācijā, nu viņa sevi piesaka spēles kino. Režisorei vairs neesot bail no aktieriem, tāpēc jaunajā filmā spēlē arī divi vecmeistari – Inta Tirole un Ģirts Jakovļevs.

Ilzes Burkovskas-Jakobsenas jaunā īsmetrāžas spēlfilma saucas “Atseko man”. Tas ir vecmāmiņas un jau pieaugušas mazmeitas kopā sadzīvošanas stāsts, kamēr ģimenes vidējais posms ir peļņas darbos Londonā. Lomās Valmieras teātra jaunā aktrise Klinta Reinholde un Nacionālā teātra aktrise Inta Tirole.

Galveno epizodisko lomu spēlē Ģirts Jakovļevs, un izrādās, ka tieši ar to režisore ir īstenojusi kādu savu bērnības vēlmi. Viņa skaidro: “Ģirta Jakovļeva acis. Es domāju, ka viņš vienai daļai Latvijas iedzīvotāju savā paaudzē ir bijis Roberts Patinsons, citiem viņš ir bijis mūsu Džeks Nikolsons. Es esmu no tiem cilvēkiem, kuri uzauguši ar Ģirta Jakovļeva tēliem latviešu kino. Un neizmantot iespēju pajautāt dzīvai leģendai piedalīties [filmā] – tu to nevari laist garām."

Ilze Burkovska-Jakobsena pēc kino studijām Norvēģijā radošos projektus veiksmīgi realizējusi gan Ziemeļvalstīs, gan Latvijā, pirmo “Lielo Kristapu” saņemot par filmu “Bekons, sviests un mana mamma”. Savukārt 2020. gadā pirmizrādi piedzīvojusī animācijas filma “Mans mīļākais karš” guva gan starptautiskus panākumus, gan vairākus pašmāju “Lielos Kristapus”.

Ilze Burkovska-Jakobsena savās filmās nevairās būt personiska. Vai tas attiecināms arī uz režisores jaunāko filmu? Viņa stāsta: "Es aizdomājos par savu vecvecmammu – ka viņa ir manā dzīvē ne tikai vērtība, bet arī laika mēraukla. Mana vecvecmamma bija dzimusi 1890. gadā. Kad es biju bērns un dzīvoju ar viņu kopā, es taču neko nezināju, ko viņai pajautāt. Un tad, kad viņa jau ir aizgājusi, tikai tad es saprotu, kāda dzīves pieredze viņai bija.

Bieži vien par vēlu attopamies noskaidrot no saviem mīļajiem, kas ar viņiem ir noticis un ko viņi ir pieredzējuši."

Režisores pieredzē filmas tapšana bija skaists, bet satraucošs laiks, jo viņa filmēšanas laukumā pirmo reizi strādāja ar aktieriem.

"Aktierkino, protams, ka man ir interesējis vienmēr, bet ir pietrūcis drosmes, ir pietrūkusi pašapziņa kaut ko uzsākt," atzīmē Ilze Burkovska-Jakobsena. "Režisora darba būtība ir tāda, ka tu pēkšņi jūties kā gleznotājs. Tu glezno ar aktieru emocijām, ar aktieru sejām."

Filma ir pabeigta un gatavojas ceļot uz pirmajiem festivāliem. Latvijas pirmizrāde plānota rudenī. Bet režisore pamazām briedina ideju ne tikai par jaunu animācijas filmu, bet arī par pilnmetrāžas spēlfilmu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt