Sadaļas Sadaļas

Kultūras ziņas

Dejotāji izvēlas iecienītākās novadu dejas

Kultūras ziņas

Digitāli prezentē RTU studentu modes kolekcijas

Mūžīgie svētki – starpkaru laika gars

Arlekīns, Pjēro un konkubīne. Sutas un Beļcovas muzejā skatāma karnevāliem veltīta izstāde

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā atklāta izstāde, kas ļauj ielūkoties latviešu mākslinieku rīkotajos karnevālos starpkaru laikā. Turklāt tā apliecina – māksla vienmēr atrod tēlus un formas, lai atgādinātu, ka dzīve ir skaista un tā ir jābauda. Ekspozīcijā ir gan Sutas un Beļcovas darbi, gan fotogrāfijas, gan tērpi no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas.

Improvizētā mākslinieku darbnīcā, mājīgā un bohēmiskā gaisotnē Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā, ir uzburta iespēja atgriezties laikā, kad pasaule bija baisās Otrā pasaules kara priekšnojautās. Cilvēki stresu centās aizmirst, svinot dzīvi. Tāpat kā visā Eiropā, arī Latvijā tika rīkotas balles un karnevāli.

Izstādes kuratore Nataļja Jevsejeva stāsta: “Pētot starpkaru laika dzīvi, kultūru, protams, ir tieksme meklēt kaut kādas analoģijas, un šī brīža masku laiks liek domāt par to, ka to var sasaistīt ar karnevāliem un commedia dell'arte (tās otrais nosaukums ir masku komēdija).”

Galvenie simboliskie tēli – Arlekīns, Pjero, konkubīne – šos motīvus redz arī latviešu mākslinieku rīkotos karnevālos, uz teātru skatuvēm, piemēram, konkubīne Anta Klints, bet izstādē redzami divi oriģināli kostīmi no Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas, kas saglabājušies no 20. gadiem. Šie tērpi tika vilkti karnevālu apmeklējumos.

Ir dzirdēta leģenda, ka Romāns Suta mājas viesībās viesus mēdza sagaidīt klauna kostīmā, bet ballēs, spriežot pēc Sutas un Beļcovas drēbju skapja satura, mākslinieku karnevālos cilvēki pucējās, ģērbās grezni, smokingos un no pasaules metropolēm vestos tērpos.

Izstādē ir daudz fotogrāfiju, kurās var redzēt karnevālu prieku, teic izstādes kuratore: “Tolaik jebkura korporācija, jebkura maza biedrība, ne tikai mākslinieki, rīkoja karnevālus. Tā bija tā laika zīme.

Cilvēki vispār bija noguruši pēc Pirmā pasaules kara likstām un nelaimēm un gribēja prieku, svētkus – droši vien tāpat kā tagad.”

Simboliskie karnevāla tēli katrā no izstādītajiem mākslas darbiem Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā iedvesmos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt