Ņujorkā gaiss šķiet blīvs no mākslas piedāvājuma – Brodveja ar savu spožumu, neatkarīgie teātri, vairāk nekā tūkstotis galeriju visā pilsētā. Sākot ar ietekmīgāko Modernās mākslas muzeju MOMA, kur līdzās Rotko un Vorhola lielformāta darbiem ļaudis drūzmējas, lai iekļūtu islandiešu dziedātājas Bjorkas izstādē, beidzot ar vismazākajām galerijām namu augšstāvos, kur ieklīst vien retais tūrists.
12 gadi pagājuši kopš aktieris Ivars Stonins aizbrauca no Latvijas, tomēr viņu joprojām atceramies kā vienu no talantīgākajiem un emocionāli smalkākajiem Nacionālā teātra aktieriem. Ivara Stonina aizbraukšanai uz ASV bija ekonomiski un arī cilvēciski motīvi. Pašlaik viņa dzīve nav saistīta ar aktiermākslu, bet gan ar loģistikas biznesu, taču sociālie tīkli, tēlaini izsakoties, “uzsprāga”, kad LTV publiskoja filmēšanas grupas un iemīļotā aktiera tikšanās fotogrāfijas.
ASV turpinās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programma. 11. aprīlī Mihaila Barišņikova Mākslas centrā ar publikas aizkustinājuma asarām noslēdzies kora mūzikas koncerts, kurā Valsts akadēmiskais koris (VAK) “Latvija” piedāvāja vairāku mūsu jaunās paaudzes komponistu darbus.
Amerikas Savienotajās valstīs klausās, skatās un bauda latviešu mākslu. 11. aprīlī Bostonā kultūras ministre Dace Melbārde pasniegs atzinības rakstu arhitektam Gunāram Birkertam, bet 9. aprīlī Linkolna centra Elisas Tallijas zālē ar stāvovācijām noslēdzies Valsts akadēmiskā kora (VAK) “Latvija” koncerts.
Ņujorkā sākusies Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programma. Īpaši pamanāma ir latviešu vizuālā māksla. 8. aprīlī galerijā “Artifact” Manhetenā atklāta mākslinieces Ditas Lūses personālizstāde.
Vācu režisors Vims Venderss, kurš pagājušajā decembrī viesojās Rīgā kā Eiropas Kinoakadēmijas prezidents, šogad svin savu 70. jubileju ar filmu skatēm un lekcijām daudzviet pasaulē. Berlīnes kinofestivālā 12. februārī Vimam Vendersam piešķirts „Zelta lācis” par mūža ieguldījumu kino mākslā.
"Industrijas epicentrs - kino tirgus ir te," stāvot Starptautiskā Berlīnes filmu festivāla kino tirgū, saka Daira Āboliņa. "Ja tevis nav šeit, visticamāk, tavu filmu pasaule neieraudzīs. Bet latvieši ir tur... "
Sestdien, 13. decembrī, Latvijas Nacionālajā operā Rīgā notika 27. Eiropas Kinoakadēmijas balvas (EFA) pasniegšanas ceremonija. Labākās Eiropas godā tika filma "Ida" (Polija / Dānija). Filmai tika piecas balvas, tajā skaitā Eiropas gada režisora titulu izpelnījās šīs filmas veidotājs Pāvels Pavļikovskis.
"Filmas, kas startēja galvenajā konkursā, par laimi, nebija bezzobainas un gudri reflektēja mūsdienu fobijas gan politiskajā, gan cilvēciskajā ziņā.," saka kino kritiķe Daira Āboliņa, kura nupat atriezusies no Venēcijas kinofestivāla.
Venēcijas kinofestivālā 5.septembris ir amerikāņu aktiera, režisora, scenārista un producenta Džeimsa Franko diena, jo 36 gadu vecumā viņam piešķirta pasaulē vecākā kinofestivāla balva par ieguldījumu kinomākslā. Tāpat festivālā 5.septembrī izrādīts Franko jaunākais kinodarbs - Viljama Folknera romāna "Vājprātīgā stāsts, pilns niknuma un trokšņa" ekranizējums.
Līdz 6.septembrim Itālijā turpinās 71.Venēcijas kinofestivāls, kas ir vecākais Eiropā un vien no prestižākajiem pasaulē. Ieva Ķeruka, jauna angļu valodas tulkotāja no Rīgas, bija viena no trim nacionālās atlases finālistiem, bet Venēcijas kinofestivāls tieši viņu atzina par jauno kino recenzentu uzvarētāju, un tā Ieva ieguva ceļazīmi uz Venēcijas kinofestivālu.
Talsu novadā sākusies režisores Lailas Pakalniņas vērienīgā projekta „Ausma” filmēšana. Pati režisore to sauc par padomju pasaku, taču solītā pasaka būs skarba.
Kannu filmu tirgū Latvijas paviljons šogad piesaista starptautisko kino profesionāļu uzmanību gan ar neparasto dizainu, gan ar vairākiem nozīmīgiem jaunumiem.
Internacionālajā ciematiņā "Kruazet" pludmalē, ko pazīst kā kino tirgu, 16.maijā aizvadīts īpašs Latvijas kino veltīts pasākums, no Kannām ziņo speciālkorespondente Daira Āboliņa.
Režisors Viesturs Kairišs, kurš šogad saņēmis Lielo mūzikas balvu par Riharda Vāgnera tetraloģijas „Nībelungu gredzens” iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā, ar saviem brīvdomīgajiem vācu opermūzikas iestudējumiem izpelnījies ievērību arī Eiropā.
Sestdienas vakarā svinīgā ceremeonijā, ko translēja arī LTV, tika nosauktas gada labākās Eiropas filmas un jaunie laureāti. Diezgan sarežģītā balsojuma procedūrā piedalās vairāk nekā 2600 Eiropas Kinoakadēmijas biedru, starp kuriem arī 13 latvieši. Ņemot vērā, ka nākamgad 13. decembrī par Eiropas "Oskariem" sauktās balvas tiks pasniegtas Rīgā, pirmo reizi uz ceremoniju un tās aizkulisēm palūkojās arī LTV filmēšanas grupa.
Gandrīz mēneša garumā līdz 15. novembrim Vācijas pilsētā Frankfurtē turpināsies Eiropas Kultūra dienas, kuras šogad atvēlētas Latvijai. Mūsu kultūras pārstāvniecība ir ļoti plaša - teātris, kino, literatūra, arhitektūra, mūzika un mūsdienu fotogrāfija – no klasiķiem līdz jaunajiem māksliniekiem.
Šogad nevis mūsu kinematogrāfisti, bet studente Paula Laurinoviča ir oficiālā Latvijas pārstāve Venēcijas kinofestivālā, viņa skatīsies ne tikai daudz labu filmu, bet, iespējams, satiks arī dzīvo klasiķi Bernardo Bertoluči.
Mana divpadsmitgadīgā meita vakar zvanīja man uz Kannām, lai apspriestu suvenīrus, kurus es varētu viņai atvest. Viņa man pasūtīja žurnālu "Vogue" un "CoverGirl" kosmētiku. Pirmajā mirklī es drusku apjuku, jo, galu galā, es atrodos kinofestivālā un vispār "Vogue" esmu pirkusi tikai dažās reizes dzīvē (ar ko nelepojos), iztieku ar pāršķirstīšanu lidostās. Nē, nu, protams, mūsu bērni ies tālāk par mums un izkopt labu gaumi ir cēla lieta. Taču es tikko biju iznākusi no kino zāles, kur notika grezna pirmizrāde amerikāņu kino klana pārstāves režisores Sofijas Kopolas jaunajai filmai “The Bling Ring” (Spožā banda, kā Dita Rietuma to latviskoja).
Berlīnes kinofestivāls ir noslēdzies ar pozitīvu ziņu kino pasaulei. Latvija ir talantu zeme ne tikai operdziedāšanā, mūzikā, riteņbraukšanā, pludmales volejbolā, bobslejā, bet tagad arī kinomākslā. Mums ir ne tikai Garanča, Kovaļevksa, Antoņenko, Šimkus, Skride, Vasks, bet arī kino režisori Jānis Nords un Ēvalds Lācis, par kuriem runā Eiropā. Mēs esam sākuši apzināties savus spēka punktus.
Konkursa programma šogad ir diezgan savdabīga. Tajā iekļautās filmas galvenokārt koncentrējas uz ikdienišķiem tēliem, mūsu līdzcilvēkiem, kuri strādā vienkāršus darbus, piemēram, cērt mežus vai krāso līnijas uz ceļiem. Tajā pašā laikā arī viņi caur savu vienkāršību un „parastumu” spēj attīstīt dramatismu vai komiskumu.
Berlīnes 63. Starptautiskajā kinofestivālā notikušas abu Latviju pārstāvošo filmu pirmizrādes, no Berlīnes ziņo kinokritiķe Daira Āboliņa.
