Kino festivālu sezona Rīgā turpinās, un 21.septembra vakarā kino maratona stafeti pārņem “Baltijas pērle”. Turklāt pārņem ar īpašu žestu, jo "Baltijas pērli" atklās Kannu kinofestivāla vadītājs Tjerī Fremo. Ilggadējais Kannu festivāla radošais direktors uz Rīgu atvedis arī savu autordarbu - dokumentālu filmu par kino pirmsākumiem. Vakar vakarā un šorīt Tjerī Fremo piedalījās publiskās diskusijās ar Latvijas medijiem un kino industrijas pārstāvjiem.
70. Kannu kinofestivāls aizvadījis pirmo skaļo nedēļas nogali ar Holivudas un Eiropas zvaigznēm. Svētdien, 21.maijā, notika arī Baltijas kino prezentācijas ballīte. Tomēr mūsu uzmanība šoreiz pievērsta aktierim Andrim Keišam, kurš bija paspējis izrauties uz savu pirmo Kannu kinofestivālu, pateicoties dalībai šobrīd jau ļoti saslavētajā un medijos apspriestajā krievu režisora Andreja Zvjaginceva filmā “Nemīlestība”.
Jaunā aktrise Elīna Vaska, pateicoties debijas filmai “Es esmu šeit”, jau pērn Berlīnes kinofestivālā apliecināja sevi kā spilgtu jaunu personību. Šogad viņa turpat Berlīnē piedalās projektā “European Shooting Stars”, piesaistot starptautisko plašsaziņas līdzekļu un aktieru atlases aģentu uzmanību. 13. februāra vakarā kopā ar deviņiem citiem jaunajiem aktieriem viņa mirdzēja uz Berlīnes kinofestivāla pils sarkanā paklāja.
Kuldīga ir latviešu filmu veidotāju visiemīļotākā vieta. Režisors Varis Brasla tieši Kuldīgā filmējis jau vairākas savas filmas: “Par mīlestību pašreiz nerunāsim” un skatītāju iemīļotos “Emīla nedarbus”. Šovasar Brasla Kuldīgā uzņem savu jauno filmu “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”. Filmas scenāriju veidojis daudzu viņa iepriekšējo slaveno filmu literārā materiāla autors Alvis Lapiņš.
Berlinālē, kā mēdz saukt Berlīnes starptautisko kinofestivālu, satiekas kino profesionāļi no 128 valstīm, kopumā 33 tūkstoši cilvēku. Latvijas kino informācijas stendā šogad interesentu netrūcis gan par pabeigtām, gan tikko uzsāktām filmām. Un, pat ja bariņš latviešu joprojām izskatās vien pēc pļavu ziedu saišķīša rožu dobē, tomēr mūsu filma šogad saviļņojusi Berlīni.
Kino mūzikas komponēšanas process stimulē muzikālas idejas, par kurām agrāk nebūtu iedomājies. Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Iebrauc kino!” saka pianists Vestards Šimkus, kurš līdz ar Lailas Pakalniņas filmas “Ausma” pirmizrādi ir debitējis kā filmu mūzikas komponists.
2016.gada 26. februārī Liepājas teātrī gaidāma pirmizrāde Bernarda Pomeranca lugas „Ziloņcilvēks” iestudējumam Lauras Grozas-Ķiberes režijā. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Iebrauc kino!" režisore stāsta, ka pat priecāsies, ja cilvēki, dodoties uz izrādi, būs redzējuši Deivida Linča filmu "Ziloņcilvēks".
Zanes Leimanes pirmā kinoloma bija četru gadu vecumā. Vara Braslas filmā „Ūdensbumba resnajam runcim” viņa atveidoja Lindu. Savukārt septiņu gadu vecumā viņa atveidoja Luīzi Armanda Zvirbuļa „Mazajos laupītājos”. Šobrīd Zanei ir sešpadsmit un lieli sapņi, taču Rīgas kinostudijas smaržu viņa neaizmirsīšot.
Izrādīdams savu darbistabu Latvijas Televīzijas raidījumam "Iebrauc kino", režisors un mākslinieks Jānis Streičs atklāj, ka glezniecība ir viņa aizrautība jau kopš bērnības, tā palīdzējusi arī, veidojot kinofilmas.
Režisore Signe Baumane intervijā Latvijas Televīzijai atklāj, ka savā nākamajā kino projektā vēlas apvienot divas tēmas – seksu un depresiju un uztaisīt filmu par laulībām.
„Kino pašlaik ir mana lielākā veiksme, es uzskatu,” intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Iebrauc kino!" saka aktrise Anete Saulīte.
Nupat kinopasauli pāršalcis jauns cenzūras skandāls - daudzviet aizliegts izrādīt Igaunijas filmu "Magnus" un vairāku valstu kopražojumu "Bērns 44". Šādus gadījumus gan politisku, gan ētisku apsvērumu dēļ kino ir piedzīvojis jau agrāk, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Iebrauc kino".
Ņujorkā mītošā latviešu režisore Signe Baumane ar savu filmu "Akmeņi manās kabatās" ceļo pa pasaules kinofestivāliem un ASV kinoteātriem. Viņa jau domā par nākošo filmu, bet pašlaik par savu goda lietu uzskata atbalstīt savu draugu - leģendāro animācjas režisoru Bilu Plimtonu, kurš gatavojas jaunam projektam.
Ņujorkā gaiss šķiet blīvs no mākslas piedāvājuma – Brodveja ar savu spožumu, neatkarīgie teātri, vairāk nekā tūkstotis galeriju visā pilsētā. Sākot ar ietekmīgāko Modernās mākslas muzeju MOMA, kur līdzās Rotko un Vorhola lielformāta darbiem ļaudis drūzmējas, lai iekļūtu islandiešu dziedātājas Bjorkas izstādē, beidzot ar vismazākajām galerijām namu augšstāvos, kur ieklīst vien retais tūrists.