Viņš aicina cilvēkus meklēt ceļu uz saprašanos, nevis ķildām, uz patiesu prieku, nevis izpriecām, un uz līdzdalību svētkos, nevis to patērēšanu.
“Viens, ko es gribētu izcelt šajos svētkos, tas ir svētums un dievbijība ģimenē. Lūk, Dievs vēlējās nākt pie cilvēkiem, un Viņš ienāca ģimenē, un Viņš arī vēlas ienākt katrā ģimenē. Un tā sanāk, ka citus gadus mēs ļāvāmies, lai šos svētkus mums rada kāds ārpusē. Vai tas būtu kāds liels pasākums, koncerts vai dievkalpojums baznīcā. Un tas, lūk, radīja mums šo svētku sajūtu,” sacīja prāvests Rihards Rasnacis.
“Un šogad šo svētku sajūtu var radīt pati ģimene.
Jā, tas nozīmē mums izrādīt vairāk rūpju, veltīt vairāk tam laika, izmantot arī kaut kādu radošu pieeju. Jo vienkārši nepietiek ar to, ka mēs aizejam uz dievkalpojumu, tur skan skaista mūzika, redzam skaisti izdekorētu baznīcu. Tagad mums to visu vajag nodrošināt mājās. Tas ir izaicinājums un arī atgādinājums par patieso svētku būtību,” norādīja prāvests Rihards Rasnacis.
“Mēs savā ziņā bijām kļuvuši par patērētājiem un tādējādi kaut ko zaudējām no svētkiem.
Es esmu pateicīgs Dievam par šo situāciju, kādā esam tagad, jo tagad mēs no patērētājiem varam kļūt par līdzdalībniekiem, ko citā situācijā mēs palaistu garām,” sacīja prāvests Rihards Rasnacis.
“Līdzīgi jau tas bija gavēnī. Mūsdienu dzīves ritms citkārt bija licis aizmirst, ka ir gavēnis, nu kā – taču koncertiem jānotiek, ballītēm jānotiek – un tad uznāk ierobežojumi un ir it kā piespiedu gavēnis. Nu, ja mēs negribējām labprātīgi gavēt, tad tagad ir piespiedu gavēnis. Un tagad ir līdzīgi, ja mēs negribējām paši izbaudīt svētkus tā garīgi, tad tagad mums ir nedaudz tāda spiesta situācija,” atzina prāvests.
