Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne dzīvi velta maza muzeja pārtapšanai unikālā kultūrtelpā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

“Stāvēt par kultūru ir tas pats, kas stāvēt par Latviju” – šie Raiņa vārdi ir tuvi Turaidas muzejrezervāta direktorei Annai Jurkānei. Var droši teikt, ka viņa tos pilnā mērā īstenojusi savā dzīvē, gandrīz 50 savas dzīves gadus veltot Turaidas vēstures izzināšanai, attīstībai un godā celšanai. Tas arī nesis bagātīgus augļus, viņas darbības laikā Turaidas muzejrezervāts no neliela novada muzeja pārtapis Eiropas nozīmes kultūrvēstures piemineklī. Tas ir viens no apmeklētāju iecienītākajiem muzejiem, gada laikā to apmeklē 300 000 cilvēku no 90 valstīm. Protams, aizvadītais gads saistībā ar Covid-19 pandēmiju bija izņēmums.

Kā iespējams izveidot šādu unikālu kultūrtelpu, kādi darbā bijuši lielākie izaicinājumi un kādi skaistākie gandarījuma brīži – par to visu var uzzināt tikko klajā nākušajā Annas Jurkānes grāmatā ''Muzeja vēstures mirkļi Turaidā''.  

Tāpat kā ilggadējās Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes paveiktais teju 50 gadu garumā, arī tikko klajā nākusī grāmata ir patiešām vērienīgs izdevums.

Tajā apkopoti Annas Jurkānes raksti, uzrunas un intervijas, kā arī muzejrevervāta notikumu hronika no astoņdesmito gadu vidus līdz pat mūsdienām. Kopumā tas ļauj ļoti detalizēti izsekot muzeja attīstībai un darbībai, iedibinātajām tradīcijām, arī sarežģījumiem un gandarījuma brīžiem muzeja darbā.

Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne dzīvi velta maza muzeja pārtapšanai unikālā kultūrtelpā
00:00 / 05:02
Lejuplādēt

Atšķirībā no mūsdienās populārā uzskata, ka cilvēkiem bieži vēlams mainīt darba vietas, Anna Jurkāne novēl ikvienam strādāt garus darba gadus vienā vietā un vienā profesijā.

Viņa pati tieši tāpēc varējusi padarīt tik daudz, un, protams, Turaida ar savu tūkstošgades elpu viņu vienmēr iedvesmojusi.  

“Strādājot vienā vietā, tu redzi šīs vietas dzīvi daudzu gadu garumā. It sevišķi tādas vietas kā Turaida, kas tik bagāta ar kultūras mantojumu. Kultūrainava, kultūrtelpa mainās reizē ar tavu ieguldīto darbu, un tu mainies kopā ar šo telpu. Un pats galvenais – ar cilvēkiem, kuri ir līdzās, kuri dara šo darbu,” spriež Anna Jurkāne.

“Tas ir tāds nepārtraukts radošs process, ko, manā skatījumā, nekad nevar izjust tad, ja cilvēks iet no vienas darba vietas uz otru un neredz padarītajā savu ieguldījumu. Bet, to ieraugot, patiešām ir gandarījums, un vēl jo īpaši, ka tu to vari parādīt arī citiem. Arī apmeklētājiem no visas pasaules.

Es esmu tā paskaitījusi, ka manas darbības laikā ap 20 miljoniem cilvēku ir apmeklējuši Turaidu. Un viņi arī sajūt šo vietu,” saka Anna Jurkāne.

Turaidas muzejrezervāts šodien nozīmē veselu kompleksu, kurā ietilpst Turaidas pilskalns ar Turaidas pili, Baznīckalns ar Turaidas koka baznīcu un slaveno Turaidas Rozes kapu, Turaidas muižas ansamblis un arī Dainu kalns ar Induļa Rankas veidoto skulptūru dārzu, kas pērn nosvinēja 35 gadu jubileju.

Kopumā tā ir 58 hektārus plaša teritorija ar 38 ēkām un būvēm, kā arī dīķu sistēmu.

Gan dabā, gan ēkās arvien ir apskatāmas daudzveidīgas ekspozīcijas un izstādes.

Tas viss izaudzis un attīstījies no sākotnēji nelielā Siguldas novadpētniecības muzeja, par kura direktori Anna Jurkāne sāka strādāt 1973. gadā. Turaidas muzejrezervātu savukārt atklāja 1989. gadā uz Siguldas muzeja bāzes.

Anna Jurkāne muzeju vienmēr skatījusi kontekstā ar dabu, šīs vietas daba viņai pašai ir viens no lielākajiem spēka avotiem, ne velti ''Turaida'' tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē “Dieva dārzs”.

“Turaida jau ir pasaulē populāra vieta. Man, piemēram, vienreiz no Dienvidāfrikas atrakstīja viena tāda spēka vietu pazinēja, ka viņa iedvesmojas no Turaidas un viņas īpašās spēka vietas ir Dainu kalns un Liepu aplis. Ir arī daudz citu cilvēku, kuri uz Turaidu brauc kā uz svētceļojuma vietu. Arī man pašai šeit ir tādas spēka vietas, kur es aizeju pārdomāt un padomāt, ja kaut kas tā īsti neveicas,” stāsta Anna Jurkāne.

“Jo mēs jau dzīvojam vienoti ar dabu, ar norisēm dabā. Un tas ir arī viens no stāstiem, ko mēs stāstām par Turaidu, un tas ir īpaši svarīgi šobrīd – sajust enerģiju, spēku, ko dod dabas telpa,” viņa piebilst.

Aizvadītais gads un šī gada sākums Turaidas muzejrezervātam, tāpat kā citiem Latvijas muzejiem, ir ļoti dīvains un sarežģīts.

Pērnais gads bija pirmais muzeja pastāvēšanas vēsturē, kad muzejs tika slēgts, līdz tam tas bija atvērts katru dienu, arī brīvdienās un svētku dienās. Līdz ar slēgšanu, neienākot līdzekļiem no apmeklētājiem, muzeja finansiālā situācija vienu brīdi kļuva ļoti kritiska, tādēļ ļoti būtisks bija valsts sniegtais atbalsts. Arī šogad palīdzība no valsts būtu ļoti svarīga.

“'Mūsu muzeja ieņēmumi ir miljons eiro gadā, un diemžēl aizvadītajā gadā – pats par sevi saprotams – bija viena trešā daļa no tā. Tātad vismaz atlīdzībai mēs tikām nodrošināti, un ceru, ka arī šajā gadā tā notiks, jo muzejā strādā ļoti daudz cilvēku, kuri mīl šo darbu, kuriem ir zināšanas. Muzejā nevar ieskriet ātri un kaut ko aptvert, teiksim, tūkstoš gadus vēsturē. Tas ir darbs gadiem, tāpēc ir ļoti svarīgi saglabāt esošo kolektīvu,” uzsver Anna Jurkāne.

“Katrā ziņā mēs ļoti ceram, ka valsts spēs palīdzēt, lai uzturētu šādus unikālus kompleksus,” viņa atzīst.

Anna Jurkāne gan arī atgādina, ka muzeja brīvdabas ekspozīcijas un teritorija joprojām apmeklētājiem muzeja darba laikā ir pieejama. Līdz pat janvāra beigām tajā apskatāma lielformāta puzuru izstāde ''Puzuris – pasaules modelis un visuma simbols'', pēcpusdienās puzuri tiek arī izgaismoti.

Ceļu pie lasītājiem savukārt tikko sākusi Annas Jurkānes grāmata ''Muzeja vēstures mirkļi Turaidā'', kurā apkopoti autores raksti, uzrunas un intervijas, kas kopumā veido stāstu par Turaidas muzejrezervāta izveidi vairāku desmitu gadu garumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti