Iedvesmu jauno režisoru projektu konkursam teātris smēlis no pašu pieredzes, norādīja teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Proti, savulaik – neilgi pēc trupas izveides – ar izrādi "Revidents” tas piedalījās jauno režisoru konkursā Zalcburgas festivālā, kam bija atlasīti iestudējumi no visas pasaules, un šajā konkursā arī uzvarēja. Ar to arī sākās spožā, plašā un ilggadīgā teātra starptautiskā karjera.
"Toreiz tas bija liels grūdiens gan teātrim, gan man pašam. Tāpēc es domāju, ka būtu tikai godīgi un vērtīgi to atkārtot, nodot pieredzi tālāk – jaunajiem,” sacīja Hermanis.
“Jā, un konkurss ir starptautisks. Kāpēc? Pirmām kārtām, Jaunais Rīgas teātris un es pats – visus šos gadus mēs esam strādājuši starptautiskā kontekstā, mēs nemaz savādāk nemākam. Līdz ar to šis konkurss arī ir starptautisks. Tikai nedēļa pagājusi, bet priekšlikumi jau sāk nākt, un tie ir pārsvarā no ārzemēm,” atzina režisors.
Nolikums paredz, ka projekti jāiesniedz līdz maija nogalei, tām jābūt mazo zāļu izrādēm un tajās drīkst piedalīties tikai un vienīgi Jaunā Rīgas teātra aktieri. Kopā ar projektu jāiesniedz arī vismaz viena video versija kādam no šī režisora iepriekšējiem darbiem. Režisoram vai režisorei jābūt jauniem, taču ar piebildi, ka pasē neviens neskatīsies.
Hermanis skaidroja: "Mums nav nekāda vecuma ierobežojuma. Kā zināms, Uldis Tīrons pirms trim gadiem arī bija jaunais režisors. Bet viens no noteikumiem ir tāds, ka ir jāiesūta arī video formātā kāda jau pirms tam iestudēta izrāde, tā kā pilnīgi iesācēji tomēr nevar piedalīties.”
Pieci labākie priekšlikumi tiks īstenoti JRT paspārnē nākamās sezonas gaitā, tos izrādīs īpašā festivālā, atklājot jauno teātra ēku, un tie paliks teātra repertuārā.
Kuri būs šie pieci – to izšķirs žūrija no teātra sešu cilvēku sastāvā.
"Mēs būsim vairāki žūrijas pārstāvji, lai cilvēki nedomātu, ka es atkal kā Karabass-Barabass visu izlemju. Žūrijā būs arī citi teātra darbinieki, un tur būs arī studenti, tāpēc ka es negribu, lai žūrija sastāv tikai no tantēm un onkuļiem. Lai tur ir arī jauni cilvēki, jo varbūt viņi redz kaut ko tādu, ko mēs neredzam,” par žūriju sacīja Hermanis.
Bet būs arī viens konkursa uzvarētājs, ko savukārt jau noteiks starptautiska žūrija neilgi pirms ēkas atklāšanas notikuma un uzvarētājs saņems galveno balvu – iespēju iestudēt izrādi uz JRT Lielās skatuves.
Hermanis atzina, ka šobrīd viņam nav nekādu konkrētu vīziju, ko viņš vēlētos no konkursa sagaidīt, vislabākais rezultāts būtu pilnīgs pārsteigums:
"Gribu sagaidīt, ka jaunie piedāvātu tādas idejas, tādu teātra valodu, kāda mums pat prātā nav ienākusi līdz šim.
Bet, protams, galvenais, uz ko es ceru, ka tie būs piedāvājumi, kas būs fokusēti uz darbu ar aktieri. Jo Jaunā Rīgas teātra aktieri tomēr ir ļoti augstas klases aktieri, tas ir starptautiskais līmenis. Mēs izvēlēsimies tādus priekšlikumus, kas būs tendēti nevis uz kaut kādām koncepcijām tik daudz, bet uz darbu ar aktieri.”
Režisors vairākkārt uzsvēra, ka šis konkurss nebūt nenozīmē, ka JRT kaut kā īpaši sāks orientēties tieši uz jauniešu auditoriju. Teātra mērķauditorija ir un paliks tieši šim teātrim uzticamā publika bez vecuma ierobežojuma, ko Hermanis raksturoja kā neatkarīgi un patstāvīgi domājošu skatītāju.
Kā apsveicamu JRT iniciatīvu, rīkojot konkursu, vērtēja teātra zinātniece Guna Zeltiņa. Viņasprāt, tas būs svētīgi ne tikai pašam teātrim, kas tādējādi atsvaidzinās repertuāru un estētiku, bet visai Latvijas teātra ainai kopumā.
''Ja mēs paskatāmies visa Latvijas teātra kopainā, tad Jaunais Rīgas teātris faktiski jau ir visai noslēgts bijis.
Tikai Alvis Hermanis pats ir bijis tas, kas ir ienesis Rietumu vēsmas tur un, protams, Mihaila Barišņikova viesošanās.
Citos teātros, piemēram, Dailes teātrī un Nacionālajā teātrī, ir daudz vairāk bijis viesrežisoru. Tā kā ļoti labi, ka viņš arī aicina režisorus no ārzemēm, es domāju, ka tas ir ļoti svētīgi ne tikai Jaunā Rīgas teātra ansamblim, bet visai mūsu teātra kopainai. Jo neapšaubāmi pēdējā laikā – es domāju un ceru, ka to arī Alvis Hermanis apzinās – ka zināma krīze viņu teātrī tomēr ir iestājusies,” norādīja Zeltiņa.
Vienlaikus zinātniece atzīmēja: “Tas man zināmā mērā atgādina to situāciju ar ''Nepanesamā teātra arteli'', kad Kārlis Auškāps arī būtībā tādā nostabilizētā teātrī ielaida šos jaunos, citādi domājošos režisorus. Es ceru, ka tie jaunie režisori, kas tagad pieteiksies šajā projektā, ienesīs gan jaunu domāšanu, gan jaunu estētiku.”
Konkursa jaunajiem režisoriem ar nosaukumu "JRT 2.0" augļus skatītāji ieraudzīs 2022. gada nogalē, kad piecas jauniestudētās izrādes būs skatāmas īpašā festivālā, atklājot atjaunoto teātra ēku.
Bet šobrīd teātris strādā pie trīs jau iepriekš plānotiem jauniestudējumiem, ko veido Pēteris Krilovs, Gatis Šmits un Uldis Tīrons.
