Labrīt

Ivars Āboliņš: Pāragri runāt par sabiedrisko mediju iziešanas no reklāmas tirgus ietekmi

Labrīt

Klajā nāk Imanta Kalniņa simfoniskās mūzikas kolekcija piecos kompaktdiskos

Tiešsaistē norisināsies projekta "Zenit stāsti" noslēguma pasākums

Tiešsaistē norisināsies projekta «Zenit stāsti» noslēguma pasākums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

21. janvārī plkst. 15.00 tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas būs skatāms projekta “Zenit stāsti” noslēguma pasākums. Jaunieši no Daugavpils, Jelgavas un Liepājas vāca atmiņu stāstus un fotogrāfijas, iepazīstot dzīvi Latvijā 20. gs. 60.–80. gados. Projekta dalībnieki iesniedza vairāk nekā 140 attēlus Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcijai “Zudusī Latvija”, tādējādi saglabājot vērtīgu un interesantu dokumentāro mantojumu nākamajām paaudzēm.

Mūsdienu jauniešiem padomju laiks lielākoties šķiet jau ļoti tāla un arī grūti saprotama pagātne. Taču viņu vecāki un vecvecāki tieši tad piedzīvoja savu bērnību vai jaunību. Šo faktu ņemot par pamatu, Nacionālā bibliotēka pērn aizsāka projektu “Zenit stāsti”, kurā aicināja jauniešus uzklausīt un apkopot savu tuvinieku stāstus par padomju laiku. Projektā kopumā iesaistījās 170 skolēni, un viņu apkopotos stāstus varēja dzirdēt sešos tiešsaistes pasākumos.

Viens no projekta “Zenit stāsti” galvenajiem mērķiem bija veicināt piederības sajūtu Latvijai. Šoreiz projektā īpaši tika aicināti piedalīties tieši jaunieši no mazākumtautību ģimenēm. Viņu uzdevums bija uzklausīt savu vecāku, vecvecāku vai citu tuvinieku atmiņu stāstus par padomju laiku, kopīgi apskatīt tā laika fotogrāfijas un izveidot savu skatījumu un viedokli par dzirdēto. Projektā tika iesaistītas trīs pilsētas – Daugavpils, Liepāja un Jelgava, kur dzīvo daudz mazākumtautību cilvēku.

Projekta koordinatore Madara Freivalde pastāstīja: “Jaunieši atklāja, ka patiesībā ir tik jauki sarunāties ar saviem radiniekiem un tuviniekiem, jo pārsvarā tie bija omes vai opji. Līdz ar to jaunieši uzzināja par šo laiku lietas, ko viņi patiesībā nemaz iepriekš nebija iztēlojušies. Kā minēja viens zēns, kas piedalījās projektā, ka viņš divas stundas norunāja ar savu vecmammu un nemaz nepamanīja, kā laiks ir aizskrējis. Līdz ar to – viens bija sarunas un paaudžu sadarbība savā starpā un otrs – vēstures liecības ar fotogrāfiju starpniecību, ko ir apskatījuši jaunieši un par ko ir pastāstījuši viņu radinieki. Gala rezultātā fotogrāfijas ir ievietotas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcijā ''Zudusī Latvija'', kas ikvienam ir pieejama apskatei''.

“Vispirms es gribu pateikt paldies “Zenit stāstiem”, jo šis projekts dāvināja man iespēju iedziļināties savu radinieku vēsturē,” tā saka projekta dalībnieks Jevgēņijs Ļetko no Jelgavas. Viņš par pagātni izvaicāja savu vecmāmiņu, kura dzimusi Jelgavā un kurai šobrīd ir vairāk nekā 60 gadi. Viņš daudz interesanta uzzināja par sadzīvi un to, kāda Jelgava izskatījās agrāk, bet visvairāk viņu piesaistīja stāsti par tolaik tik aktīvo saviesīgo dzīvi: “Vecmāmiņa ļoti augstu vērtēja draudzību, viņai bija daudz draugu, ar kuriem viņa daudz laika pavadīja kopā. Man ir arī bilde, kur viņi kādās brīvdienās visi ir sanākuši kopā kultūras namā un jautri pavada laiku. Danco un dzied dziesmas līdz agram rītam. Bet ļoti īpaša gaisotne esot valdījusi Jāņos, kad visi lēca pāri ugunskuram un bija jautri. Mūsdienās ir mazāk brīva laika, lai to veltītu sarunām un kopā sanākšanai ar draugiem un tuviniekiem.”

Jauniešu secinājumi bija visdažādākie – kādam šķita pārsteidzoši, ka tolaik veļu mazgāja ar rokām un krāsni kurināja ar malku, kāds nevarēja noticēt, ka viņa vecmāmiņa jau sešu gadu vecumā viena pati gāja uz veikalu, bet kāds uzzināja, ka Lielupe rūpniecības dēļ bijusi tik piesārņota, ka, ja cilvēks nejauši iekrita upē, viņam bija jāārstējas slimnīcā.

Projekta dalībnieks Igors savukārt atzinās, ka viņam grūti iztēloties, ka Jelgavas pilsētā savulaik galvenais apskates objekts bija Ļeņina piemineklis, viņa mamma Marina to apliecināja, parādot bildes no 1979. gada 1. septembra gājiena uz Ļeņina pieminekli, kas noticis pēc skolotājas iniciatīvas.

Runājot ar tuviniekiem šī projekta saistībā, tā dalībnieki līdzās pagātnes izziņai aizdomājušies arī par dzīvi plašākā nozīmē. Karīna Kostenko stāstīja, ka pēc sarunas ar radinieci viņu pārņēmusi gluži vai šokējoša atskārsme par to, cik ātri aizrit cilvēka dzīve: “Es tādu nelielu secinājumu izdarīju, ka mēs visi tagad esam jaunieši, bet mūsu vecāki un vecvecāki taču arī kādreiz bija tādi paši jauni cilvēki ar saviem mērķiem, savu dzīvi. Un es kaut kā gandrīz vai šokējoši sajutu, cik ātri paiet laiks.”

Projekta ''Zenit stāsti'' kulminācija būs šodien, kad tiešraidē no Nacionālās bibliotēkas būs skatāms projekta noslēguma pasākums, kuram, kā uzsver projekta koordinatore Madara Freivalde, līdzi var sekot ikviens interesents: “Projekts saucas “Zenit stāsti” tādēļ, ka “Zenit” bija apskatītajā laika posmā populārs fotoaparāts, lai gan arī tajā laikā dārgs un visai grūti pieejams, visbiežāk cilvēki tolaik ikdienā fotografēja ar daudz vienkāršāko fotoaparātu “Smena”.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti