Kolektīvu vadītāji jau uzreiz pēc 11. janvārī ministra izteiktā rosinājuma ķērušies pie darba, lai gan savos kolektīvos, gan plašākā mērogā plānotu, kā vislabāk īstenot šo iespējamo scenāriju.
Covid-19 pandēmijas dēļ īpaši sarežģītā situācijā ir teātra trupas, kori un orķestri. Būtībā kā tik lieli kolektīvi viņi ir vienīgie, kuri darba specifikas dēļ nevar izmantot sejas maskas, tādējādi vai nu viņu darbs ir pilnībā apstājies vai arī ļoti apgrūtināts.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis iespēju vakcinēties redz kā vienīgo ceļu, kas ļautu atkal atgriezties pie normāla darba ritma.
Šai saistībā viņš arī nācis klajā ar iniciatīvu, kas varētu procesu paātrināt, proti, kultūras iestādes pašas uzņemtos atbildību par vakcinācijas procesu. Šādu piedāvāto modeli esot gatavs apsvērt arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”).
Nauris Puntulis skaidroja: “Mēs kopā ar Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību vadītājiem mēģinātu vakcinācijas procesā izmantot šo iestāžu kapacitāti. Proti, šīs iestādes pašas varētu veidot šo vakcinācijas loģistikas procesu un daļēji izmantot arī tās iestrādnes, kas ir Kultūras ministrijas iestādēs, kā piemēram, Latvijas Nacionālajā operā un baletā ir savs medicīnas centrs, kura medicīnas darbinieki varētu būt tie, kuri tad uzņemtos atbildību par vakcinācijas procesu.”
Lielo kultūras kolektīvu vadītāji ļoti pozitīvi vērtē šādu ministra iniciatīvu un teju uzreiz tai atsaukušies, jau sākot plānot stratēģiju, kā procesu varētu organizēt gan katrā kolektīvā atsevišķi, gan kultūras sektorā kopumā.
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina atzīst, ka orķestrim šajā ziņā jau ir zināma pieredze, jo kopš rudens sadarbībā ar speciālistiem tiek veikta testēšana, šai saistībā jau ir iemaņas, kā sagatavot vajadzīgo dokumentāciju, uzskaiti un visu citu nepieciešamo, lai parūpētos par visu kolektīvu kopumā un nevis katram individuāli vajadzētu visu kārtot.
“Mēs momentā esam atsaukušies šai ministra iniciatīvai un esam organizācijas vadītāju starpā jau vienojušies izveidot tādu operatīvo darba grupu, lai paši arī tālāk veiktu tos darbus un to loģistikas plānošanu, ko mēs varam katrs veikt, jo mēs esam savās telpās, piemēram, orķestris ir Lielajā ģildē, kur mums ir iespējams organizēt, iespējams, arī vakcināciju, lai to padarītu maksimāli efektīvu un maksimāli mazāk noslogotu citas organizācijas, kurām ir jānodarbojas ar cilvēku vakcinēšanu individuālā kārtā,” norādīja Lūkina.
Aktīvi līdzdarboties procesā ir gatavi lielo teātru vadītāji. Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba uzsvēra:
“Pirmkārt jāsaka, ka Nacionālais teātris – pēc kopējās sajūtas – ir tik dziļā izmisumā, ka mēs esam gatavi darīt jebko.
Un šī iniciatīva Nacionālajā teātrī tiek vērtēta kā pozitīva. Lai saprastu, cik cilvēki ir gatavi brīvprātīgi vakcinēties, mēs esam nolēmuši nākošnedēļ veikt aptauju.”
Vimba arī uzsvēra, ka pirms aptaujas darbinieki tiks plašāk informēti par pašu vakcīnu, tās ietekmi, iespējamo efektivitāti un drošību. Pirmā darbinieku aptauja tiks veikta nākamnedēļ, bet neilgi pirms pašas vakcinēšanās darbiniekus aptaujās vēlreiz.
Līdzīgi rīkosies arī Dailes teātris, jo teātra direktors Juris Žagars ir pārliecināts, ka cilvēku attieksme saistībā ar dažādiem apstākļiem, var stipri vien mainīties:
“Tas, ko cilvēki atbild tagad, ir viens, un tas, ko viņi atbildēs pēc diviem mēnešiem, ir pavisam cits. Iespējams, ka cilvēki savas domas var mainīt gan uz vienu, gan otru pusi. Atkarībā no tā, kā vakcinācija norit, kā situāciju komentēs tie, kas jau ir vakcinējušies, un tā tālāk. Iespējams, cilvēks, uzzinot kaut kādus ierobežojumus, kas viņam var būt, ja viņš nav vakcinēts, maina savu viedokli. Es ļoti, ļoti ceru un ticu, ka 90 procenti no cilvēkiem vēlēsies vakcinēties. Man ir grūti iedomāties, kāpēc to nedarīt,” sacīja Žagars.
Arī Nacionālā orķestra direktore Indra Lūkina neredz iemeslu, kādēļ cilvēki varētu atteikties vakcinēties, jo šobrīd tā jau kļuvusi teju par viņu darba dzīves neatņemamu nepieciešamību.
Bet arī orķestrī, tāpat kā Nacionālajā operā un baletā pirms tam tiks organizēta tikšanās ar speciālistiem, kas skaidros vakcīnas iedarbību un atbildēs uz jautājumiem.
Kā uzsvēra Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldiņš – atslēgas vārds visā šajā procesā ir laba komunikācija.
“Tur, protams, ir dažādi instrumenti. Mēs esam organizējuši, piemēram, tiešsaistes, kurās stāsta, kas notiek, kā notiek, kas ir droši pasākumi, un līdzīgu pasākumu kompleksu mēs īstenosim arī attiecībā uz vakcināciju. Es varu pilnīgi droši apliecināt, ka tas nav un arī nebūs piespiedu pasākums. Cilvēkiem ir tiesības un arī pienākums pašiem izsvērt, vai viņi tam ir vai nav gatavi. Nekādas sankcijas no operas puses tiem cilvēkiem, kuri labprātīgi un brīvprātīgi nepiekritīs, pilnīgi noteikti nebūs,” norādīja Voldiņš,
Līdzīgi apliecina arī citu iestāžu vadītāji, Dailes teātra direktors Juris Žagars gan godīgi piebilst, ka viņam grūti iztēloties, kā savus darba pienākumus varētu veikt no vakcinēšanās atteicies aktieris, tas būtu ļoti sarežģīti risināms jautājums.
Kad varētu uzsākt vakcināciju lielajos kultūras iestāžu kolektīvos, pagaidām konkrēts laiks, protams, nav zināms, kultūras ministra Naura Puntuļa izteikumos izskanējusi versija par martu vai vēlākais aprīli, kad jau iestādes varētu sākt darbu pie saviem repertuāriem.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada rudens sākuma Latvijā turpinās strauja Covid-19 izplatība, un slimnīcās pieaug stacionēto pacientu skaits. 10. decembrī valdība nolēma veselības aprūpes sistēmā Covid-19 radītās pārslodzes dēļ izsludināt ārkārtas situāciju. Tāpat Covid-19 ierobežošanai valdība nolēma pagarināt novembrī valstī izsludināto ārkārtējo situāciju vispirms līdz 11. janvārim, apstiprinot papildu ierobežojumus un pagarinot skolēnu Ziemassvētku brīvlaiku, bet vēlāk atkārtoti lēma pagarināt ārkārtas situāciju līdz 7. februārim, bet ierobežojumus Covid-19 infekcijas mazināšanai – vēl līdz 25. janvārim.
Latvija līdz šim saņēmusi trīs “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās Covid-19 vakcīnas kravas – pirmajās divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnu devas, bet trešajā – vēl 6800 devas. Savukārt 12. janvārī saņemtas pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19.
“Covid-19: Vakcinācijas stratēģijas ieviešanas plāns” prognozē, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmai ir iespējas nedēļas laikā vakcinēt līdz pat 75 tūkstošiem cilvēku. Vakcinācijas plānā kā iespējamā kapacitāte vienā nedēļā valsts un pašvaldību slimnīcās ir ierakstīta divdesmit tūkstoši vakcināciju. Privātos veselības centros – 25 600 vakcināciju, pašvaldību ambulancēs – 5000, bet ģimenes ārstu praksēs – 25 tūkstoši.
