Pirmdien neilgi pirms sešiem vakarā pēc koalīcijas sanāksmes premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") aicināja pedagogu arodbiedrību uz tikšanos, lai rastu vienošanos. Tikšanās paredzēta otrdien pēcpusdienā.
„Ja mēs redzam, ka reformas tiek īstenotas, un tas ir ļoti svarīgi, ka arodbiedrība strādā kopā ar izglītības ministri, palīdzot atrast vislabākos risinājumus, arī iesaistot, protams, pašvaldības, un mēs arī redzam, ka budžets pildās un ir iespējams naudu pārdalīt, tad mēs izskatītu iespēju jau šogad uz 1. septembri palielināt pedagogu algas,” stāstīja premjers.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzklausīs politiķus, taču aicinās atgriezties pie tā, ka jāpilda spēkā esošs likums.
„Tas savā ziņā ir traktējams kā tāds zināms ultimāts, ņemot vērā, ka dienaskārtībā jau ir aptuveni 15 reformas, kas tiešā mērā skar pedagogu darba apjomu.
Mēs katrā ziņā negribētu pieļaut, ka pedagogi kārtējo reizi tiek nolikti uz ceļiem, cīnoties par dažiem desmitiem eiro. (..) Godīgi sakot, mēs tiešām nesaprotam, par kādām papildu reformām grib runāt valdības pārstāvji. Mēs tiešām labprāt uzklausīsim, jo, pēc mūsu ieskata, pietiekami daudzas reformas jau tiek īstenotas. Tās ir atšķirīgās realizācijas pakāpēs, stadijās,” stāstīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) piekrīt, ka reformu bijis daudz. Viņa norāda, ka līdz marta beigām gaida pašvaldību izglītības stratēģijas, uz kuru pamata varētu veidot skolu efektivizācijas un optimizācijas procesu. Šuplinska pauda, ka šobrīd daudzi procesi, kas sākušies 2017. gadā, ir formāli. Taujāta, kādas reformas konkrēti sagaida, Šuplinska atbildēja:
„Skolu optimizācija un efektivizācija izglītības procesā nav nosaukta konkrētos rādītājos. Šobrīd, sagaidot pašvaldību redzējumu par izglītības stratēģiju, Izglītības un zinātnes ministrijai ir konkrēts modelējums, kas nosaka, kāda valstī būs pamatskolas un vidējās izglītības sistēma un kur ir iespējams šo sistēmu kardināli mainīt un pēc būtības. Tas ir pirmais solis.”
Koalīcija aicina arodbiedrības pārstāvjus trešdien neiet protestēt, to norādīja "KPV LV" līderis Artuss Kaimiņš. Arodbiedrības vadītāja Vanaga Latvijas Radio neizslēdz iespēju otrdien sarunās panākt vienošanos ar valdības pārstāvjiem.
„Nav izslēgts, nav izslēgts. Bet zinot to, ka politikas veidotāji var atļauties nepildīt spēkā esošus likumus un valdības lēmumus, un priekšvēlēšanu solījumus, paralēli esot padsmit reformām, mēs tomēr būsim rīt šeit, lai parādītu, ka šādu attieksmi pedagogi nav pelnījuši,” uzsvēra Vanaga.
Arodbiedrībai tikšanās ar politiķiem paredzēta otrdien plkst.15 Ministru kabinetā.
KONTEKSTS:
Iepriekšējā valdība pērn vasarā apstiprināja grafiku pakāpeniskai pedagogu algu celšanai. Vienlaikus noteikts, ka algu pieauguma grafiks ir indikatīvs. Proti, par reālu algu palielināšanu katru gadu valdība lemtu atsevišķi, jo plānā iestrādāts, ka tas notiks, tikai izpildoties konkrētiem faktoriem – jābūt valsts ekonomikas izaugsmei, skolu tīkla sakārtošanai, izglītības procesa uzlabošanai.
Saskaņā ar grafiku zemākajai mēneša darba algas likmei pedagogiem jāpalielinās no pašreizējiem 710 līdz 750 eiro no šā gada 1. septembra, taču jaunā valdība secināja, ka 2019. gadā pedagogu algu palielinājums nenotiks. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") teica, ka valdība ir gatava meklēt risinājumus skolotāju algu palielināšanai, taču tie ir jārod izglītības sistēmā.
Tā kā valdība 5. martā, izskatot šā gada valsts budžetu, neatrada finansējumu minimālās pedagogu darba samaksas likmes celšanai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība grasās šā gada 20. martā rīkot piketu pie Saeimas nama, kur pulcēsies vismaz 2500 arodbiedrības biedru.
