Panorāma

Neskaidrība ap «Brexit» aug

Panorāma

PREZIDENTS TIEKAS AR SKELETONISTIEM UN BOBSLEJISTIEM

Saeima sāk šķetināt valsts budžetu

Saeima ķeras pie 2019.gada budžeta - izskan brīdinājumi neaudzēt tēriņus

Saeimas Budžeta komisija pirmdien, 18. martā, sāka darbu pie 2019.  gada valsts budžeta likumprojektu paketes izskatīšanas pirmajā lasījumā. Deputātiem priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam tiks dota viena diena, taču valdības vadītājs un Finanšu ministrijas vadība jau tagad brīdina – naudas papildu tēriņiem šajā budžetā nav.

ĪSUMĀ:

  • Parlaments budžetu pirmajā lasījumā skatīs trešdien.
  • Trešdien skolotāji rīkos piketu, prasot palielināt algas.
  • Deputātiem tiks dota viena diena priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
  • Kariņš: Bez nopietnām reformām iespējas piešķirt papildu līdzekļus – ierobežotas.
  • Kariņš skolotājiem algu pieaugumu sola tikai līdz ar skolu tīkla sakārtošanu.
  • Celt algas pedagogiem rosinās abas opozīcijas partijas - “Saskaņa” un ZZS.
  • Budžeta komisijas vadītājs Bondars skeptisks par koalīcijas atbalstu tam.
  • Koalīcija gan pauda gatavību izskatīt iespēju paaugstināt pedagogiem algas šogad.
  • Fiskālās disciplīnas padome: Šogad jābūt gataviem dažādiem satricinājumiem.
  • FM: nākotnē būtiskus izdevumus budžetam radīs iepriekšējo parādu atmaksa.
  • Deputātu priekšlikumus nākamnedēļ vērtēs valdība.
  • Budžetu plāno apstiprināt aprīļa sākumā.

Uz Saeimas labvēlību cer skolotāji, kuri trešdien piketā prasīs algas pieaugumu. Koalīcijas partijas algu paaugstināšanai naudu nesola, taču trūkstošos miljonus skolotājiem piešķirt rosinās opozīcijas partijas.

Par 2019. gada valsts budžeta likuma un ar to saistīto likumu pieņemšanu pirmajā lasījumā plānots lemt Saeimas ārkārtas sēdē, kas notiks šo trešdien. Pēc tam deputātiem tiks dota viena diena laika, lai sagatavotu un iesniegtu priekšlikumus budžeta likuma otrajam lasījumam.

Saeima ķeras pie 2019.gada budžeta - izskan brīdinājumi neaudzēt tēriņusMadara Fridrihsone

    Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotīta”), pirmdien uzrunājot Saeimas Budžeta komisijas deputātus, uzsvēra, ka plānotais nodokļu ieņēmumu pieaugums jau sadalīts iepriekšējās valdības un Saeimas laikā doto solījumu izpildei.

     

    Bez nopietnām reformām iespējas piešķirt papildu līdzekļus kādām jaunām vajadzībām būs ļoti ierobežotas arī turpmāk, brīdināja premjers.

    “Atslēgas reformas ir veselības reforma, administratīvi teritoriālā reforma un izglītības reforma. Šīs lietas iet roku rokā. Mēs sakārtosim mūsu administratīvās teritorijas, un tas mums palīdzēs definēt, kur un kā izdot par izglītību un veselību, ilgtermiņā rodot daudz efektīvāku sistēmu, kas nozīmē, ka no jebkuras naudas masas mēs varētu dabūt labāku efektu,” norādīja premjers.

    Kariņš: Par reformu nozīmi papildu finansējumamAnnija Petrova

      Iepriekšējās valdības apstiprinātais pedagogu algu paaugstināšanas grafiks paredzēja līdz ar 1. septembri par 40 eiro palielināt minimālo pedagoga likmi. Šogad tas izmaksātu deviņus miljonus eiro, taču nākamgad – 27 miljonus. Lai gan Kariņš vairākkārt uzsvērs, ka budžetā iepriekšējās valdības solījumi tiekot pildīti, skolotājiem algu pieaugumu Kariņš sola tikai līdz ar skolu tīkla sakārtošanu.

      “Ja šogad iemaksā vai apsola vienu summu algām vai pabalstiem, tas mantojas no gada uz gadu. Ja mēs nesakārtosim to pamatsistēmu, tad mēs būsim situācijā, kur valdība būs spiesta vai Saeimas komisijas būs spiestas pacelt nodokļus iedzīvotājiem, un tas nav mērķis,” uzsvēra Kariņš.

      Tiesa, paaugstināt algas pedagogiem rosinās abas opozīcijas partijas - “Saskaņa” un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).

      “Šis atalgojuma palielinājuma grafiks bija apstiprināts valdībā, “Vienotības” izglītības ministra vadībā, un tas ir vienkārši jāpilda,” uzsvēra Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

      Saeimas deputāte Ļubova Švecova (“Saskaņa”) savukārt piebilda, ka “deviņus miljonus pedagogiem, kas ir solīti un ierakstīti, ir iespējams atrast. Protams, jānodrošina reformas un konkurētspējas celšana, bet es uzskatu, ka tas ir ierēdņu un ministriju darbs.”

      Atbalsts skolotāju algu celšanai gan būtu vajadzīgs arī no koalīcijas deputātiem. Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (Attīstībai/Par!”) par šādu iespēju ir skeptisks.

      “Deputātiem ir iespējas teikt – ņemam nost šim, dodam šim, vai palielinām nodokļus un tā tālāk. To deputāti var darīt. Vai šādi priekšlikumi varētu gūt atbalstu – tas ir zem lielas jautājuma zīmes,” atzina Bondars.

      Pirmdien vakarā valdību veidojošie politiskie spēki gan pauda gatavību izskatīt iespēju paaugstināt pedagogiem algas šogad. Tas iespējams, ja notiks vajadzīgās reformas un ja tam būs līdzekļi. Par to trešdien pēc koalīcijas sanāksmes informēja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

      Pedagogus aicina otrdien uz sarunu uzreiz pēc valdības sēdes meklēt iespējamos risinājumus.

      Fiskālās disciplīnas padome

      • Latvijā darbu sāka 2014.gada 1.janvārī;
      • Šādas padomes izveidotas vai arī ir aktīvā izveides procesā visās ES valstīs un vairākās citās pasaules valstīs, kas ir ārpus ES. Padomes tiek veidotas pēc 2008./2010.gada smagās pasaules finanšu un ekonomiskās krīzes;
      • Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas nav pakļauta valstu valdībām vai parlamentiem, bet sniedz savu vērtējumu par fiskālās disciplīnas jautājumiem;
      • Galvenie padomes uzdevumi ir:

      o   uzraudzīt valsts budžeta ietvara un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādes un izpildes atbilstību ilgtspējīgai un līdzsvarotai valsts finanšu pārvaldei;

      o   sekot līdzi valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem, veicot neatkarīgu to novērtējumu;

      o   novērtēt un publiskot ziņojumus par valsts fiskālās politikas ilgstspēju un izvērtēt, vai kādi no valdības lēmumiem nerada riskus ekonomikas attīstībai.

      Šā gada valsts budžetā nodokļu ieņēmumi plānoti par teju 400 miljoniem eiro lielāki nekā pērn. Tomēr Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvis Andžs Ūbelis Budžeta komisijas deputātiem piekodināja – šogad jābūt gataviem uz dažādiem satricinājumiem.

      „Mēs nezinām, kas notiks ar “Brexit”, mēs nezinām, kā Vācijas autorūpniecība un ekonomika reaģēs uz attīstību pasaules tirdzniecībā. Mums ir savs nezināmais, kas ir situācija Latvijas finanšu sektorā. Mums var veikties, bet mums var arī nepaveikties,” brīdināja Ūbelis.

      Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne uzsvēra, ka šogad un arī turpmākajos gados būtiskus izdevumus valsts budžetam radīs iepriekšējo parādu atmaksa.

      „Lielākais apjoms, kas ir jāatdod, ir Eiropas Komisijas aizdevums, kas tika paņemts 2008. gadā, krīzei iestājoties. Tajā brīdī, protams, visiem likās, ka 2020. gads ir ļoti tāla nākotne, bet, kā dzīve liecina, tie aizdevumi mums ir jārefinansē diezgan lielos apjomos turpmākajos trīs gados.

      Eiropas Komisijas aizdevums, kas mums jādzēš šā gada aprīlī, ir 500 miljoni eiro,” atgādināja Bāne.

      2019. gada valsts pamatbudžeta izdevumi par vairākiem simtiem miljonu eiro pārsniedz plānotos ieņēmumus, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas budžetā ir plānots pārpalikums. Tieši pateicoties šim pārpalikumam valdībai izdevies budžeta deficītu noturēt pieņemamā apmērā.  

      Deputātu iesniegtos priekšlikumus nākamnedēļ vērtēs valdība. Gala balsojums par budžetu Saeimā notiks aprīļa sākumā.

      KONTEKSTS:

      2019. gada budžets vēl aizvien nav pieņemts, jo pēc 13. Saeimas vēlēšanām ilgi nevarēja izveidot jaunu valdību, kurai jāizstrādā 2019. gada valsts budžets. 2019. gada budžeta aprēķinos par pamatu ņemts “pagaidu budžets” un iekļauti “neatņemami jautājumi”, tostarp paredzēts finansējums saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu izpildi un mediķu atalgojumam. Savukārt pedagogu algu kārtējam pieaugumam no šā gada 1. septembra nepieciešamie aptuveni deviņi miljoni eiro netika atrasti.

      Izvērtējot Latvijas valdības sagatavoto 2019. gada valsts budžeta likumprojektu, Eiropas Komisija (EK) secinājusi, ka, salīdzinājumā ar budžeta projektu, kuru pērnruden iesniedza Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) valdība, plānotais deficīts ir pat nedaudz samazināts. Tādējādi budžeta projekts, kura izdevumi par vairāk nekā 200 miljoniem eiro pārsniedz plānotos ieņēmumus, kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

      Ekonomika
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti