Dienas ziņas

K. Kariņš atbalsta N. Ušakova atstādināšanu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Tiesībsargs draud vērsties Satversmes tiesā

Par zemo garantēto minimālo ienākumu tiesībsargs draud vērsties Satversmes tiesā

Valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm ierakstīta sociālās nevienlīdzības mazināšana. Taču vārdiem neseko darbi, uzskata tiesībsargs Juris Jansons un aicina valdību palielināt garantēto minimālo ienākumu, kas pienākas trūcīgām personām. Patlaban tas sasniedz 53 eiro mēnesī, kas daudziem cilvēkiem liek dzīvot zem nabadzības sliekšņa. Tiesībsargs draud vērsties Satversmes tiesā.

Tiesībsargs Juris JansonsAnnija Petrova
    Garantētais minimālais ienākums, ko valsts apsola trūcīgām personām, patlaban sasniedz 53 eiro mēnesī. Pašvaldības drīkst piemaksāt vairāk, taču Latvijas Televīzijas (LTV) izpētītais liecina, ka to dara vien retumis. Piemēram, no deviņām republikas nozīmes pilsētām vairāk maksā vien Rīga, Jūrmala un Daugavpils – 57 eiro, kā arī Liepāja – 70 eiro mēnesī.

     

    Pabalstu saņem personas, kurām nav pastāvīgu ienākumu, taču ne dīkdieņi, uzsver tiesībsargs. Viņš vērsies valdībā ar lūgumu palielināt pabalsta apmēru. Piektdien, 5. aprīlī, tas pārrunāts arī ar par nozari atbildīgo labklājības ministri Ramonu Petraviču ("KPV LV").

    "Mēs sapratām, ka mums ir jāizmanto galējais līdzeklis. Tātad jādod pirmstiesas brīdinājums valdībai grozīt, iesākumā runājot par garantētā minimālā ienākuma līmeni. 53 eiro – tas ir absurds. Tas ir pilnīgs absurds," uzskata Jansons.

    Tiesībsargs minēja kādas ģimenes piemēru. Sieviete ar otrās grupas invaliditāti un diviem bērniem. Nestrādā. Kopā ģimene mēnesī spiesta iztikt ar ļoti nelielu naudas summu.

    "Tas, ko garantē valsts, tātad uz šiem trim cilvēkiem, ir 159 eiro. Par kādu sociāli atbildīgu valsti mēs varam runāt?" vaicāja Jansons.

    Labklājības ministre Petraviča garantētā minimālā ienākuma palielināšanu sauc par vienu no savām prioritātēm.

    "Pilnīgi noteikti piekrītu, ka garantētā minimālā ienākuma līmenis ir zems un tas ir jāpaaugstina. 2019. gadā tika virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai, kas paredzēja vispirms minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu un secīgi pēc tam arī garantētā minimālā ienākuma līmeņa paaugstināšanu līdz 94 eiro," norādīja ministre.

    Taču šī prioritāte neguva vairākuma atbalstu. No ieceres neatteikšoties, veidojot 2020. gada budžetu. Tam neiebilst arī Finanšu ministrijā (FM), kuru vada Ministru prezidenta partijas biedrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").

    "Tiesībsarga priekšlikumiem jeb idejām, kas ir paustas, noteikti ir fiskālā ietekme vistiešākā veidā uz pašvaldību budžetiem.

    Tad šis priekšlikums būtu jāskata, veidojot 2020. gada budžetu," atzīmēja FM pārstāvis Aleksis Jarockis.

    Tiesībsargs saka – solījumi esot katru gadu, tāpēc paļauties uz tiem nevarot. Trūkumu novēršanai tiesībsargs valdībai devis divus mēnešus laika. Ja šajā laikā izmaiņas netiks veiktas, tiesībsargs vērsīšoties Satversmes tiesā. Gaidīt līdz 2020. gadam viņš neplāno.

    Viņš piebilda, ka Satversmē ierakstīts, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts. Tāpat pamatlikumā noteikti "sociālās aizsardzības un sociālās drošības elementi", ko valsts garantē, ja cilvēks paliek bez darba vai citādi.

    Šādiem cilvēkiem būtu jādzīvo cilvēka cienīgas dzīves apstākļos. "53 eiro, es domāju, ka tas ir acīmredzami, tas ir pašsaprotami, ka tas neatbilst nekādiem cilvēka cienīgas izdzīvošanas kritērijiem," uzskata Jansons.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti