Guna: Atbalsts pie viena cilvēka
Par iespēju sadarboties ar atbalsta personu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem Guna uzzinājusi nejauši: „Šis ir ideāli, ja cilvēkam ir kaut mazākā vēlme sevī kaut ko darīt lietas labā. Tad tur ir ļoti plašas iespējas. Tev palīdzēs tajā, tajā un šajā.”
Guna stāsta – atbalsts vajadzīgs visa mūža garumā. Viņa strādā. Atbalsta punktu jau iepriekš bijis daudz. Taču atbalsta personas pakalpojumu vērtē kā labāko. Tas arī ir bezmaksas. „Tas cilvēks principā darba laikā ir pieejams, ja pat kaut kādai īsai lietai, var aizrakstīt e-pastu, sazvanīt. Pārējie speciālisti ir tā kā sadalīti pa daļām. Atbalsts, ko iegūsti tur, tur ir viss pie viena cilvēka,” stāsta Guna.
Sešus gadus, kopš ir diagnoze, izmēģinājusi atbalstu nevalstiskajās organizācijas, pašvaldību sociālajos dienestos, dodas pie psihoterapeita. „Tas, kā es redzu manu dzīvi, kopš ir [atbalsta persona], it kā minimāli, bet, ja paskatās tajā laika nogrieznī, ir ļoti būtiski uzlabojusies pa solīšiem. Elementāri; es sāku tīrīt savu istabu. Jo tad, kad tu esi tajā savā slimībā iekšā, tu cīnies ar slimību, tev nepaliek enerģijas nekam citam. Te kaut kā ir tiešām tik neticami… Vismaz man tas ir tas, kas droši vien ir visas dzīves garumā, ka es uz sevi nepaļaujos.
Tikko man ir tas atbalsta punkts, man ir paļāvība gan uz sevi, gan arī to, ka es tikšu galā ar savu slimību, jo man tā slimība var sašūpoties jebkurā brīdī,” saka Guna.
Aizspriedumi – aizvien problēma
Labklājības ministrijas projektu īsteno resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda”. Atbalstu sniedz, piemēram, sociālajā jomā, palīdz atrast cilvēkiem paziņas un draugus, lai veidotu atbalsta loku. Gada laikā ir cilvēki, kas uzsākuši mācīties, piemēram, tehnikumā, daudzi atraduši darbu.
Tomēr darba devēji mēdz būt aizspriedumaini, norāda „Zeldas” atbalsta persona Kristīne Ribnere. Piemēram, kāds vīrietis, kas pirms pusotra gada pametis institūciju, meklē ilgstošu darbu. Plāno arī stiprināt latviešu valodas prasmes. Devies uz vakanču gadatirgu, bijis darba intervijās. Līdz šim darbu gan neesot izdevies atrast.
Ribnere pieļauj, ka interviju laikā darba devējs var nepareizi šo vīrieti novērtēt. „Viņam komunikācija, dzīvojot institūcijā, diemžēl ir izveidojusies tāda, kāda tā ir, jo viņam ir nācies sevi gan pasargāt no dažādām lietām, gan arī sevi aizstāvēt. Līdz ar to viņam komunikācijas stils varbūt sākotnēji var likties gana agresīvs. Taču, strādājot ar šo puisi 15 mēnešus, es esmu sapratusi, kāds ir šis komunikācijas stils un to, cik patiesībā šis cilvēks ir jauks un labs, ja pretī ar viņu strādā saprotamā veidā un saprot viņa vajadzības.”
Pakalpojumu vērtē kā ļoti vajadzīgu
Pašlaik atbalstu saņem 252 cilvēki. Katru vērtē individuāli. Kādam atbalstu vajag visu projekta laiku, proti, divus gadus, kādam tas vajadzīgs uz trim vai sešiem mēnešiem noteikta mērķa sasniegšanai. Projekts turpināsies līdz rudenim.
„Nav domas, ka mēs to izmēģinām, iztestējam un tas tālāk nav pieejams. Mūsu uzdevums pēc 30. novembra ir tālāk jau analizēt rezultātus un arī nākt klajā ar priekšlikumiem gan normatīvo aktu grozījumiem, gan politikas priekšlikumiem, kā šo pakalpojumu tālāk ieviest dzīvē, lai tas varētu būt pieejams visiem, kam tas ir nepieciešams,” saka centra „Zelda” vadītāja Ieva Leimane-Veldmeijere.
Labklājības ministrijā atzinīgi novērtē šo pakalpojumu un projekta vadītāja Ārija Baltiņa norāda, ka tas cilvēkiem ļoti vajadzīgs: „Tad mēs apkoposim projekta rezultātus, bet mums sāksies jauna projekta aktivitāte, kur mēs sniegsim sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem, lai izmēģinātu šo finansēšanas mehānismu, kā tas varētu darboties, un arī šajā projektā varēs saņemt šo atbalsta personas pakalpojumu.”
Kopumā atbalstu plāno sniegt 330 cilvēkiem. Pieteikties atbalstam aizvien ir iespējams. Kopējais projekta finansējums ir ap miljonu eiro, no kā lielāko daļu sedz Eiropas Sociālais fonds.
