Jauns liegums
Pašlaik jau likumā ir aizliegts publiski nēsāt simbolus ar zvaigzni, sirpi ar āmuru, kā arī svastiku. Deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) šim aizliegumam ierosinājis pievienot arī bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un represīvo iestāžu formastērpus.
Par bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un represīvo iestāžu formastērpu izmantošanu (arī stilizētā veidā) plānots piemērot naudas sodu līdz 700 eiro fiziskām personām, bet juridiskajām personām – līdz 7100 eiro. Attiecīgais sods paredzēts arī par karogu, ģerboņu un himnu, nacistiskās svastikas, SS zīmju un padomju simbolu – sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni – izmantošanu.
Pašlaik likums paredz, ka sapulču, gājienu un piketu dalībniekiem ir aizliegts izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā).
Izmaiņas atbalstīja dažādu frakciju deputāti, “Saskaņas” parlamentāriešus izņemot. Par ieceri vēl jānobalso trešajā lasījumā, un plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.
Pirms otrā lasījuma balsojuma gan izvērtās asas debates.
Asas debates
Pret ieceri iebilda Boriss Cilevičs (“Saskaņa”), paužot, ka pulcēšanās brīvība ir viena no cilvēka pamattiesībām, un šie grozījumi piedāvājot noteikt ierobežojumu pamattiesībām. “Principā to var darīt, ja ierobežojums atbilst sabiedrības likumīgām interesēm. Bet jebkuram ierobežojumam jāatbilst noteiktām prasībām. Pirmkārt, ierobežojumam jābūt leģitīmam mērķim. Otrkārt, ierobežojumam jāatbilst samērīguma kritērijiem. (..) Es neredzu nekādu samērīguma analīzi,” sacīja Cilevičs.
Viņš arī apšaubīja, kā būs iespējams interpretēt, kas ir formastērps stilizētā veidā: “Gandrīz jebkādu tērpu var uzskatīt par stilizētu militāru formastērpu, jo militārais stils ir tagad diezgan plaši izplatīts.”
Tam gan nepiekrita Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš (“KPV LV”): “Policistiem problēmas tas nesagādās, policistiem ir veselais saprāts, un viņi spēs atšķirt formas tērpus no treniņtērpiem.” Viņš piebilda, ka ar izmaiņām netiks liegts izmantot medaļu un ordeņus izmantošanu.
Deputāts Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka runa nav par cilvēku privāto dzīvi, bet gan piketu kā politisku pasākumu: “Jautājums, kāpēc cilvēkiem jāpiedalās tādā pasākumā uniformā, turklāt PSRS vai nacistiskās Vācijas.” Viņaprāt, šādus simbolus izmanto, lai sanaidotu.
Īpašu kritiku izpelnījās deputāta Igora Pimenova (“Saskaņa”) teiktais, kurš sacīja, ka izmaiņas aizvaino tos, kuri Otrajā pasaules karā cīnījās pret nacistisko režīmu. “Šāda attieksme balstās uz apzinātu vēstures notikumu sagrozīšanu, (..) maldina sabiedrību un aizvaino tos, kuri Otrajā pasaules karā cīnījās pret nacistiem un smagās kaujās viņus uzvarēja. Aizvaino tos Padomju Armijas veterānus, kuri piedalījās karā, kā arī partizānu un pagrīdnieku piemiņu,” sacīja deputāts.
“Šis likums jau pašreizējā redakcijā aizliedz izmantot arī stilizētā veidā padomju un nacistu simboliku. Mans priekšlikums ir tikai attiecībā uz formas tērpiem, iekļaut tos klāt. Es atgādinu, ka no 2013.gada Latvijas Satversmē ir iekļauts punkts par to, ka mēs nosodām nacistu un komunistu noziegumus. Un šos noziegumus pastrādāja cilvēki, kas bija tērpušies formās. Līdz ar to gluži loģiski, ka arī šīs formas publiskos pasākumos ir aizliegts eksponēt,” sacīja ierosinājuma autors Šnore.
Savukārt Didzis Šmits (“KPV LV”) šo diskusiju parlamentā sauca par balagānu. Uz to, ka tas valstī nav aktuālākais jautājums pašlaik, norādīja arī pie frakcijām nepiederošais Aldis Gobzems. Viņš un par "KPV LV" iekšējo opozīciju dēvētie trīs deputāti izvēlējās balsojumā nepiedalīties.
Likuma grozījumus galīgajā lasījumā, visticamāk, neizdosies pieņemt līdz 9.maijam, kad atsevišķas personas redzamas publiski valkājam PSRS armijas formastērpus.
Grozījumu izskatīšanai Saeimā sekoja līdzi arī Latvijai naidīgi Krievijas televīzijas propagandas līdzekļi.
Tādēļ jau drīzumā tiks pārskatīta kārtība, lai tendenciozas informācijas sniedzēji parlamentā ielaisti netiktu.
"Šeit šobrīd atrodas divi Kremļa propagandas kanāli. Viens ir RenTV, otrs ir “Rossija RTR”, kas ir joprojām aizliegts Latvijā translēt. Lūk, atrodas pirmais operators “Rakurss.lv”. Otrs ir “Baltvideo News”, kas ir no “Russia Today”. Un problēma ir viena. Viņiem patiešām ir akreditācija," norādīja Kaimiņš.
