ĪSUMĀ:
- No kopumā 9,4 miljoniem eiro, kas nepieciešami pedagogu algu celšanai no 1. septembra, atrod vēl 5,5 miljonus eiro.
- Līdz ar to pedagogu algām līdz šim rasti nedaudz vairāk kā 7 miljoni eiro; trūkst vēl 2 miljonu eiro.
- Tos Izglītības un zinātnes ministrija cer atrast līdz šā gada 1. septembrim.
- Izglītības ministre LIZDA padomes sēdē norāda uz nepieciešamību sakārtot skolu tīklu.
- Negūstot pārliecību par pedagogu algu celšanu, LIZDA padome nolemj sākt streika procedūru.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 27. martā, atbalstīja priekšlikumu, ka daļa no Latvijas Bankas un valsts uzņēmuma "Latvijas Loto" dividenžu ieņēmumiem – attiecīgi 2,6 miljoni eiro un 2,9 miljoni eiro – novirzāmi pedagogu algu palielināšanai.
Tādējādi plānots rast 5,52 miljonus eiro no kopumā nepieciešamajiem 9,4 miljoniem eiro. Jau iepriekš īpašā budžeta resorā skolotāju algām bija rezervēti 1,55 miljoni eiro.
Šaubas par šo priekšlikumu radās bijušajai finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (Zaļo un Zemnieku savienība). Vai tas nozīmēs, ka Latvijas Banka rezervēs ieskaitīs mazāk naudas, bažījās bijusī ministre. Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka šis jautājums ar Latvijas Banku ir saskaņots un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Pozitīvi risinājumu vērtēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
"Lai būtu godīgi, tie ir 7,07 miljoni eiro, ko ir izdevies atrast. Vēl divi miljoni eiro ir jāsameklē," sacīja ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Muižniece.
Jautāta, cik droši skolotāji var justies, ka solītais algu pielikums jaunajā mācību gadā būs, Muižniece bija optimistiski noskaņota. "1. septembrī ir jāceļ pedagogiem algas. Tā ir lieta, ko mēs esam definējuši, pie kā mēs prioritāri strādājam un strādāsim. Šobrīd jāsaka paldies visiem partneriem, ka tā summa ir krietni samazinājusies (..). Mēs redzam avotus, kuri tie [trūkstošie līdzekļi] varētu būt," teica IZM pārstāve.
Viens no avotiem varētu būt skolu tīkla optimizācija.
Ministre gaida reformas
Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) trešdien, 27. martā, tikšanās laikā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomi norādīja, ka pedagogu algu pieaugumu turpmāk varēs nodrošināt tikai tad, ja būs izpildīti vairāki nosacījumi, toskait skolu tīkla sakārtošana.
"Manā pārziņā nav Finanšu ministrijas, lai es varētu pateikt – tajā plauktiņā ir aizlikti miljoni. Reforma pildīsies, parādīsies nauda budžetā," teica ministre.
Pēc šiem izteikumiem pedagogi skaļi pauda neapmierinātību, uz ko ministre reaģēja, sakot: "Es zināju, ka visnedisciplinētākā publika ir skolotāji."
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga pēc arodbiedrības sēdes sacīja, ka "diemžēl katrs runā savā valodā, un mēs kā arodbiedrība norādījām, ka mēs esam gatavi strādāt pie ļoti daudzām reformām, un norādījām, ka ļoti, ļoti daudzas reformas arī mēs kā arodbiedrība esam iniciējuši un atbalstījuši, bet nu mēs nedzirdam viens otru tādā ziņā, ka mēs runājam par algu paaugstināšanas grafika īstenošanu no 1. septembra, bet ministre runā par grafiku vidējā termiņa ietvarā".
"Un vēl šodien es arī atļaušos teikt, ka saruna bija arī diezgan tādā paaugstinātā toņkārtā, un gribētos, lai nozares ministre ne tikai kritizē un izsaka pārmetumus pedagogu saimei.
Ir pietiekami daudz, par ko pateikt pedagogiem arī paldies," piebilda Vanaga.
Pedagogu streiks septembrī?
Viņa sacīja, ka šobrīd pedagogi vairāk sliecas streikot septembrī, bet neizslēdz arī citus termiņus, jo "tas būs atkarīgs no biedriem, kad viņi būs gatavi streikam".
"Padomē mēs diskutējām, ka tas nevar būt vienas dienas streiks; vai tas būs streiks ar noteiktu dienu skaitu, vai beztermiņa, to arī lems uz vietām, bet tas nebūs vienas dienas brīdinājuma streiks, tāds formāts netiks realizēts un pat piedāvāts," uzsvēra Vanaga.
KONTEKSTS:
Lai gan pēc nospraustā pedagogu darba samaksas grafika vienas slodzes likmei no šā gada 1. septembra bija jāpalielinās līdz 750 eiro līdzšinējo 710 eiro vietā, valdība šā gada valsts budžeta projektā tam nepieciešamos vairāk nekā deviņus miljonus neparedzēja. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā vienotība") norādīja uz izglītības sistēmā iztrūkstošajām reformām. Uz to norādīja arī finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā vienotība"), kurš ieteica naudu meklēt IZM iekšējās rezervēs.
Pagājušajā otrdienā, 19. martā, notika pedagogu un valdības tikšanās. Valdība piedāvā arodbiedrībai sākumā veikt reformas izglītības jomā un tad, ja arī valsts budžets nepiedzīvos kādu pēkšņu satricinājumu, runāt par algu celšanu jau no šī gada 1. septembra. Izglītības darbinieku arodbiedrība šādu piedāvājumu neuzskatīja par drošu. Dienu vēlāk, 20. martā, LIZDA rīkoja piketu pie Saeimas cerībā, ka viņus sadzirdēs deputāti, kuri pašlaik vērtē šā gada valsts budžeta projektu.
Valsts budžetu galīgajā lasījumā Saeimā plānots pieņemt nākamtrešdien, 3. aprīlī. Šā gada valsts budžets vēl aizvien nav pieņemts, jo pēc 13. Saeimas vēlēšanām ilgi nevarēja izveidot jaunu valdību.
