Oktobra beigās Saeimas Cilvēktiesību komisijā Mediju politikas apakškomisija iepazīstināja ar panākto vienošanos par likumprojektu. Tomēr par svarīgākajiem jautājumiem – sabiedriskos medijus pārvaldošo padomi un Latvijas Radio un LTV finansējuma modeli – domas aizvien dalās.
Autora ziņas
Aptaujāto Latvijas iedzīvotāju zināšanas par HIV infekciju aizvien ir vājas, secināts pētījumā "Mīti un patiesība par HIV pārneses ceļiem". Lai arī HIV no saslimšanas, kas vairumā asociējas ar "nāves spriedumu", ir kļuvusi par hronisku vadāmu infekcijas slimību un sen vairs neattiecas tikai uz ierobežotām riska grupām, sabiedrības lielākajā daļā saistībā ar šo infekciju aizvien valda daudzi aizspriedumi.
Naudas atmazgāšanas, krāpšanas, nodokļu apiešanas un tamlīdzīgu ekonomisko noziegumu plānotāji savu shēmu īstenošanā bieži iesaista gluži nevainīgus cilvēkus, izmantojot viņu nezināšanu vai solot lielu peļņu bez jebkāda riska. Lai pasargātu cilvēkus no nejaušas kļūšanas par nozieguma līdzdalībniekiem, Finanšu izlūkošanas dienests ceturtdien, 17. oktobrī, sāk informatīvo akciju “Zini naudas likumus un līkumus”.
Mediji ceļ trauksmi par finansējuma trūkumu vietējā satura veidošanai. Naudas trūkumu šobrīd izjūt gan sabiedriskie mediji, gan arī komercmediji. Lai arī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) iepriekš pauda, ka koalīcija vienojusies vienu miljonu eiro nākamgada piešķirt sabiedriskajiem medijiem no partiju finansēšanai paredzētās naudas, valdībā apstiprinātajos budžeta dokumentos priekšlikums tā arī nav parādījies.
Bāriņtiesu reformas modeli labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") sola izstrādāt līdz decembra beigām. Tiesa, bāriņtiesas skeptiskas par tik drīzu reformas aprišu izveidošanu, jo samērā nesen šajā jautājumā sākusi strādāt darba grupa un aizvien ir daudz neskaidru jautājumu. Satraukums, piemēram, ir par notāru pieejamību reģionos pēc bāriņtiesu atbrīvošanas no notāru funkciju pildīšanas.
Šī gada pirmajā pusgadā ap 150 ģimeņu saņēma īpašu speciālista atbalstu sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpes un audzināšanas prasmju attīstībā, kā arī citās jomās. Šādu pakalpojumu galvaspilsētā piešķir Sociālais dienests. Pieprasījums pēc šāda ģimenes asistenta Rīgā pieaug. Kā un kāpēc ģimenēm palīdz šāds speciālists?
Saeima sēdē ceturtdien, 26. septembrī, nolēma nodot komisijām Vispārējās izglītības likuma grozījumus un arī Izglītības likuma grozījumus, kas paredz pienākumu pašvaldībām nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā ikvienā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, ja to pieprasa bērna vecāki.
Pirmdien, koalīcijas sadarbības padomes sēdē apspriežot Nacionālās apvienības piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, valdības partijas vienojušās, ka visos izglītības līmeņos īstenojama pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā. Sagatavotās izmaiņas nosaka pašvaldībām pienākumu nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā ikvienā pašvaldības pirmsskolā. Pagaidām gan nav zināms, kad šādas izmaiņas varētu tikt ieviestas.
Lai arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) uzskata, ka spēcīgu un neatkarīgu sabiedrisko mediju darbam to finansējums jāveido neatkarīgi no katra gada budžeta veidošanas procesa, finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) līdzšinējo kārtību ar katra gada budžeta piešķīrumu uzskata par labāko finansēšanas modeli.
Genādijs visu savu dzīvi pavadījis ārpus ģimenes – dzīvoja bērnunamā, mācījās internātskolā, dzīvoja pansionātos, pabija arī psihoneiroloģiskajā klīnikā. Šis Latvijā nav unikāls stāsts. Arī tad, kad jau spēj par sevi parūpēties, cilvēki, kam ir intelektuālās attīstības traucējumi, turpina dzīvot institūcijās. Gadiem Genādija mērķis bija atrast radiniekus. Un viņam izdevās. Tas arī viņu izvilka “brīvībā”.
Pēdējo 12 stundu laikā no Siguldas reģiona uz Bērnu slimnīcu atvesti vēl četri bērni ar aizdomām par zarnu nūjiņas izraisītu infekciju. Divi no viņiem jau devušies mājās. Tomēr kopumā slimnīcā nu jau 14 bērniem ir aizdomas par bīstamo baktēriju. Tāpat slimnīcā nonācis viens pedagogs un divi pedagoga palīgi, kuri bijuši saskarsmē ar vienu no slimajiem bērniem, informēja Siguldas pašvaldība.
Valdība nesaskaņu dēļ lemšanu par 2020. gada valsts budžeta prioritātēm pārceļ uz nākamo nedēļu. Strīdus ābols ir Liepājas cietuma celtniecības termiņi – sākt būvniecību jau nākamgad vai atlikt uz aiznākamo gadu. Tieslietu ministrs, kurš pieprasīja nedēļas pārtraukumu, neizslēdza variantu, ka diskusijas varētu sākt no sākuma.
Politiķi vērtēs vajadzību pēc regulējuma izmaiņām saistībā ar būvnieku karteļa lietu. Vairums uzrunāto politiķu norāda, ka jau iepriekš bija zināms par konkurences problēmām būvniecībā un par to runāts ilgstoši. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), izmeklējot būvnieku karteļa korupcijas lietas, iztaujājis arī Valmieras domes priekšsēdētāju Jāni Baiku un bijušo Saeimas deputātu Ingmāru Līdaku, kā arī bijušo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.
Slēgt vai neslēgt rīdziniekiem līgumu par atkritumu izvešanu ar uzņēmumu „Tīrīga” – uz šo jautājumu arī pēc kopīgas vairāk nekā stundu garas tikšanās Rīgas mērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) un par pašvaldībām atbildīgais ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) atbild atšķirīgi. Pūce aicina iedzīvotājus nogaidīt, tikmēr Burovs aicina tomēr noslēgt līgumu ar „Tīrīga”.