VARAM atklāj novadu reformas kritērijus. Funkcijas nemainīs

Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā reformas piedāvājumā.

ĪSUMĀ:

  • Pašvaldību skaitu samazinās no 119 līdz 35, no kurām republikas pilsētas būs divas – Rīga un Jūrmala.
  • Jaunajās pašvaldībās jābūt vismaz vienai perspektīvai vidusskolai.
  • Vietvaru plašās funkcijas nemainīs.
  • Sola apspriešanu ar pašvaldību vietējo varu un ar iedzīvotājiem.
  • Rudenī apkopos apspriešanu rezultātus, decembrī plāno iesniegt Saeimai un gadu pirms vēlēšanām pieņemt.
  • Ministrs neizslēdz referendumu par novadu reformu.
  • Pašvaldību pārstāvju skatījums - gan kritisks un skeptisks, gan cerīgs un nogaidošs.

Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana.

Funkcijas nemainīs

Dokumenti

VARAM novadu reforma.docx

Lejuplādēt

5.74 MB

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka Latvijā pašvaldībām ir noteikts plašs funkciju loks. Līdz ar reformu vietvaru funkcijas nav plānots pārskatīt, un viņš paredz – tās būs īstenojamas arī nākotnē.

 

Administratīvo teritoriju izveides kritēriji:

  • Ģeogrāfiski vienotas teritorijas.
  • Reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, izņemot Pierīgu.
  • Pašvaldība pastāvīgi nodrošina likumā noteiktās autonomās funkcijas.
  • Ilgtspējīga ekonomiskā attīstība un investīciju spēja.
  • Vismaz viena perspektīva vidusskola.
  • Ceļu infrastruktūrai jābūt piemērotai nokļūšanai līdz administratīvajam centram.

Piedāvā pašvaldības veidot ap lielākām pilsētām, attīstības centriem, kas ļaus veidot optimālu pakalpojumu tiklu, lai nodrošinātu “labu pakalpojumu par samērīgām izmaksām”.  

Prasība par attīstības centru neattieksies uz Pierīgas novadiem, bet tiem izveidots cits kritērijs – novadā jābūt ne mazāk kā 15 000 iedzīvotāju.

 

VARAM piedāvā pašvaldības iedalīt divos veidos:

  • republikas pilsētas – Rīga un Jūrmala;
  • novadi – novadu pilsētas un novadu pagasti.

Tātad lielākai daļai līdzšinējo republikas pilsētu attīstīsies kopā ar lauku teritorijām, sacīja ministrs, paredzot asas diskusija par to. Pilsētu statuss gan tiks saglabāt.

Reformas prezentācijā ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, iezīmējot reģionu attīstības izaicinājumus demogrāfisko un ekonomisko pārmaiņu ietekmē, norādīja, ka arī pēc reformas lielākā daļa no attīstības centiem aizvien nebūs pašpietiekami un būs atbalstāmi, taču VARAM modelis ir tas, kuru “Latvijas var pacelt”.

Ministrs atzina, ka tuvākajos 2-3 gados nebūs iespējams panākt to, ka uz pašvaldību centriem būs rekonstruēti ceļi. Esot gan iespējams veidot programmu, lai virzītos uz to.

Iepriekš intervijā Latvijas Radio ministrs Pūce norādīja – samazinot pašvaldību administratīvo aparātu, izdotos ietaupīt 120 miljonus eiro, kurus varētu novirzīt citiem mērķiem. Ministrija arī piedāvā mainīt deputātu skaitu pašvaldībās – to varētu palielināt, taču līdz ar novadu skaita samazināšanos kopējais deputātu skaits Latvijas pašvaldībās samazinātos.

Kopējais pašvaldību skaits būtu trīs reizes mazāks, tad arī kopējais ievēlamo deputātu skaits saruktu no 1614 līdz 686.

Tāpat Finanšu ministrija varētu pārskatīt pašvaldību finansēšanas mehānismu.

Ministrs: Reforma nepaliks atvērts jautājums

“Šis nav beigu piedāvājums, bet sākuma piedāvājums sarunām. Beigu piedāvājums būs kopīgu darbu rezultāts.

Bet lēmums tiks pieņemts – nebūs tā, ka šis paliks kā atvērts jautājums,” solīja politiķis.

Sola apspriešanu gan ar pašvaldību vietējo varu, gan ar iedzīvotājiem. Septembrī-oktobrī apkopos apspriešanu rezultātus, un tad sagatavos VARAM piedāvājumu reformai, ko virzīs uz valdību un decembrī iesniegs Saeimai. Reformas likumprojektu vēlas pieņemt gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.

Tikšanās laikā ar vietvaru vadītājiem vairākkārt izskanēja aicinājums ministram ieklausīties sabiedrības viedoklī un ļaut par apvienošanos izlemt iedzīvotājiem pašiem. Pūce pauda, ka atbalsta iespējami demokrātiskāku pieeju.

Ministrs vairākkārt uzsvēra, ka šī karte ir tikai sākuma piedāvājums, kas pēc diskusijām ar pašvaldībām un iedzīvotājiem varētu mainīties. Viņš arī pieļāva, ka reformas apspriešanas laikā kritēriji varētu tikt mainīti, un tad atbilstoši tiks pārmodelēta karte.

Vietvaru viedokļi - krasi atšķirīgi

Pašvaldībās atšķirīgi viedokļi par gaidāmo reformuAnnija Petrova

    Latvijas Radio arī uzrunāja vairāku pašvaldību pārstāvjus, un viņu viedokļi par iecerēto reformu būtiski atšķiras.

    Piemēram, Valmierai, kurai paredzēts pievienot dažus apkārtējos novadus, nav nekas pret šādu reformu. Mērs Jānis Baiks uzskata, ka tas ir loģiski. Viņš skaidroja, ka 60-70% apkārtējo novadu iedzīvotāju strādā Valmierā un gandrīz puse no bērniem jau mācoties Valmierā.

    Tikmēr Ikšķiles novads, ko plāno pievienot Ogres novadam, nav sajūsmā par šādu ieceri. Tur iedzīvotāji sākuši vākt parakstus un nosūtījuši vēstules atbildīgajiem. Tāpat tur plāno rīkot iedzīvotāju aptauju maijā un lemt par tālāku rīcību. Meklēs risinājumus, kā saglabāt novada patstāvību.

    Savukārt Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa piedāvāto reformu vērtē kā radošu darbu. Rojas novads turpmāk iekļautos Talsu novadā. Kārkliņa uzskata, ka nebūtu pareizi protestēt pret šo pasākumu, jo viņiem tuvākais attīstības centrs ir Talsi. Viņa cer, ka pēc reformas, piemēram, varētu uzlabot ceļu uz Talsiem un novada iedzīvotāji varēs doties uz jaunajām darbavietām. Kārkliņai par pārvaldes sistēmu aizvien nav skaidrs viss, taču viņa saka – nedzīvo ar utopiskām domām, ka Dundagu un Mērsragu pievienos Talsiem, bet Roja palikšot kā sala ar saviem nepilniem 4000 iedzīvotājiem.

    Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris PūķisAnnija Petrova

      Latvijas Pašvaldību savienība kopējo viedokli vēl tikai plāno formulēt. Savienības padomnieks Māris Pūķis uzsver, ka tas ir tikai diskusijas sākums un izkristalizēsies ļoti dažādi viedokļi par šo reformu. Pūķis pieļauj, ka varot arī būt mazliet dažādas interese.

      No Ventspils mēra amata pienākumu pildīšanas atstādinātais Aivars Lembergs pauda, ka piedāvātā reforma nerisina atšķirība starp “Lielrīgu” un pārējo Latviju. "Ar tiem instrumentiem, ko jūs piedāvājiet, ka pie tās pilsētas pievienos šitādu novadu un tādus divus, trīs novadus apvienos, nesasniegs dinamisko attīstību. Tam vajadzīgi pilnīgi citi, reāli, daudz spēcīgāki ekonomiskās stimulēšanas instrumenti," sacīja Lembergs.

      "Tas ir vairāk virziens monocentriskas valsts virzienā, nekā tajā virzienā, kā visu laiku valsts centusies virzīties," uzskata Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).

      Risku saskata arī Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība): “Pašvaldība ar pieaugošu cilvēku skaitu. Pašvaldība, kurā investīcijas arvien palielinās, tiek pievienota divām pašvaldībām, kurās ir krītošs iedzīvotāju skaits, kurās dzīves līmenis ir zemāks. Tas risks, ka Ozolnieku iedzīvotājiem lietas pasliktināsies, ir ļoti liels.”

      KONTEKSTS:  

      Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.

      Savukārt aprīļa vidū kļuvis zināms Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas sagatavotais administratīvi teritoriālās reformas projekts - tas paredz pašvaldību skaitu Latvijā samazināt no 119 līdz 35. Veidojot teritoriju karti, ņemts vērā pašvaldībās dzīvojošo skaits un attālums līdz centram.

      Samazinot pašvaldību administratīvo aparātu, izdotos ietaupīt 120 miljonus eiro, kurus varētu novirzīt citiem mērķiem, iepriekš LTV prognozēja ministrs Juris Pūce.

      Diskusijas par VARAM piedāvājumu sāksies maijā un ilgs līdz rudenim, kad plānots valdībā pieņemt jau gala versiju. Tikmēr vairākas Latvijas pašvaldības, sekojot Ikšķiles novada domes piemēram, gatavojas savās teritorijās rīkot iedzīvotāju balsojumus par administratīvi teritoriālo reformu.

      9 komentāri
      Renate Šidlovska
      Skatos kartē un neticu savām acīm: ir pilsēta Baldone, kura reformu rezultātā tiks pievienota ciematam Ķekava!?!?!?
      Guntars Sprogis
      Vairāk vajadzētu akcentēt uz teritoriālās reformas mērķi- valsts pārvaldes tēriņu samazināšana vienlaicīgi ceļot pašvaldību darbības efektivitāti. Jautājums rodas vai ar samazinātiem cilvēkresursiem izdosies saniegt izvirzītos kritērijus? Tas varētu nozīmēt, ka sociāl-kultūras un sporta objektiem būtu jābūt ar tādu teritoriālo blīvumu, ka to noslodze būtu 60-70%. Savukārt, no pašvaldību finasēšanas samazinājuma izriet, ka kaesošā pasšvaldību pārvalde ir noslogota tikai par 25-30%. Vai to kāds ir analizējis?Būtu jāsumē kopējais efekts , ņemot vērā arī to ,,ka iedzīvotāju izdevumi ceļā līdz attiecīgajiem sociālajiem objektiem varētu pieaugt- tatad ekonomija arī uz iedzīvotāju rēķina. Un vēl "blakus produkts"- kurp dosies atbrīvotie pašvaldību darbinieki- kā ar viņu pārkvalifikācijas programmu. Ja dosies uz ārzemēm- tad vēl pmazāk patērētāju vietējiem veikaliem , sporta un kultūras objektos- koros deju grupās utt.
      Anonīms lietotājs 22842
      Absolūti piekrītu par nepieciešamību apzināt pilnu reformas ieguvumu-zaudējumu ainu. Taču runājot konkrēti par Jūsu izceltajiem aspektiem: 1. Cilvēkresursu pietiekamība. Nepieciešamības gadījumā lielās pašvaldības var paturēt štatā daļu no mazo pašvaldību darbiniekiem. 2. Noslodze. Nezinu par konkrētiem cipariem, bet apvienojot un likvidējot lieko, iegūst pašvaldības infrastruktūras mērogošanos, kas neapšaubāmi ļauj paaugstināt resursefektivitāti. 3. Izdevumi ceļam. Iedzīvotāji no mazām pašvaldībām tik un tā bieži dodas uz reģionāliem centriem darba vai iepirkumu nolūkiem. Pie reizes iegriezīsies arī pārvaldē, ja nepieciešams. Vēl ir Latvija.lv. 4. Atlaistais darbaspēks. Administrācijas darbiniekiem, līdzīgi kā pārējiem pub. sekt. nodarbinātajiem, kuri tuvākajā laikā varētu zaudēt ieņemamos amatus, lai līdzsvarotu pub. sekt. strādājošo apjomu ar privātā sekt. strādājošo skaitu, būtu jāsaprot kontekstu un jāpielāgojas. Tas kalpotu arī kā konkurenci veicinošs faktors amatpersonu star
      Anonīms lietotājs 2145
      Papildinot savu komentāru par 50 km. Kopā sanāk 200 km nedēļā. Tie ir papildu tēriņi plus pazaudēts laiks darbiem. Ar vienu roku dodam, ar otru atņemam. Paldies par to un kāpēc lai neaizbrauktu no valsts?!
      Anonīms lietotājs 22483
      Mīļais cilvēk, bet emigrējiet. Un tur jūs varbūt 50 km uz darbu katru dienu braukāsiet. Rietumos tas nav nekas neparasts. 21. gadsimtā jāvirzās uz to, ka nevienam ne pēc kādiem apstiprinājumiem nav jābraukā, viss ir izdarāms elektroniski. Diemžēl lielākais šķērslis tam ir tādu pagasteļu štats, kas ar vienu pirkstu baksta aizvēsturisku datoru ar novecojušu programmatūru. Un trenkā cilvēkus turpu šurpu pēc viņu sarakstītiem dokumentiem, kur nereti pat viena rinda nav bez kļūdām. Kāpēc mums tādas jāuztur? Nereti viena uz kādiem 1000 reālajiem iedzīvotājiem. Gados veciem cilvēkiem dokumentu kārtošanai var rīkot izbraukumus, kad pēc viņu pasūtījuma darbinieki pie viņiem aizbrauc. Tas būs lētāk! Mums nav visiem jāmaksā, lai uz katra stūra sēdētu kāda papīru stiprinātāja un jūs pie viņas varētu čībās aiziet.
      Anonīms lietotājs 2145
      Te nu ir daudzi argumenti. Vismaz 50 km ceļš līdz atbildīgajai pašvaldībai... pēc VARAM sadalījuma. Gribam mērot šo ceļu 2X nedēļā? Ja mums vajadzīgs, piemēram, apstiprinājums dokumentiem...
      Anonīms lietotājs 22483
      Jums ir ļoti specifisks dzīvesveids, ja jums 2x nedēļā jābrauc uz pašvaldību pēc kaut kādiem dokumentiem. Absolūtajam vairākumam cilvēku kādi pagastmājā kārtojami dokumenti ir labi ja reizi 3 gados.
      Anonīms lietotājs 17619
      interesanti, kā tiks novērsts tas, lai pašvaldībās par deputātiem nebutu ierāvēji, idioti un nelieši ?
      Anonīms lietotājs 22842
      Tā ir vēlētāju atbildība. Bet balso jau pēc savas līdzības.
      Pievienot komentāru
      Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti