Tomēr, kā pārliecinājās Latvijas Radio, aizvien ir nometņu rīkotāji, kas nav informēti par jauno kārtību. Turklāt prasības ietekmēs arī Dziesmu svētku rīkotājus, kas ierasti svētku dalībniekus izmitina izglītības iestādēs.
Pirms nometnes rīkošanas ir jāsaņem atzinums no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) par to, ka nometnes vieta atbilst ugunsdrošības prasībām. Katru gadu dienests vērtē - var vai nevar kādā vietā rīkot nometni.
No šī gada jānodrošina virkne drošības pasākumu, ja naktī vēlas izmitināt cilvēkus vietās, kas tam nav paredzētas. Piemēram, ja bērnus nometnes laikā vēlas izmitināt skolā.
Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš skaidroja, ka „ir nepieciešams skolu aprīkot ar ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, balss izziņošanas sistēmu, jānodrošina tas, ka evakuācijas durvju platums un augstums atbilst cilvēku skaitam objektā”.
“Un tāpat jānodrošina, ka evakuācijas ceļi nodrošina cilvēku ātru izkļūšanu zemes līmenī. Teiksim, ja tas ir līdz trim stāviem, tad vienkārši pa kāpnēm izejot zemes līmenī, ja augstāk, teiksim, četru un piecu stāvu skolas mums arī mēdz būt, ja izmitina cilvēkus, tad jābūt obligāti ugunsdroši nodalītai kāpņu telpai ar izeju tieši ārā uz zemes,” sacīja Lagzdiņš.
Noteikumi vajadzīgi cilvēku drošībai.
„Mēs negribam uzņemties atbildību par tādu situāciju, kad neatbilstošās ēkās tiek izmitināti cilvēki. Ja skolā, kur viņi izmitinās, kaut vai ieliek autonomos detektorus, ugunsgrēks var izcelties kaut kur citur skolas daļā tur, kur autonomā detektora nav. Autonomais detektors var neizziņot visiem pārējiem, jo tas strādā autonomi tikai konkrētajā telpā,” norādīja Lagzdiņš.
Tāpēc esot vajadzīga sistēma, skaidroja Lagzdiņš.
„Lai cilvēki savlaicīgi tiktu pabrīdināti par to, ka ir izcēlusies kāda ārkārtas situācija skolā vai kādā citā publiskā objektā, kur organizētas nometnes, lai varētu cilvēki savlaicīgi pamosties. Savukārt balss izziņošanas sistēma domāta vairāk, lai organizētu cilvēku plūsmu, lai neizceltos panika,” viņš piebilda.
Nometņu organizatori sākuši interesēties par jaunajām ugunsdrošības prasībām. Informējot dienestu par risinājumiem un jautā, vai tie derētu. Tomēr ne visi nometņu rīkotāji informēti par šīm prasībām.
Piemēram, jauniešu vasaras nometnes Saulgriežu vasaras vidusskolas vadītāja Ilze Kreišmane nometni plāno rīkot Nīkrāces pamatskolā, Skrundas novadā. Sazvanīta marta beigās, viņa par prasībām vēl nebija dzirdējusi. Skaidroja, ka cieši sadarbojas ar atbildīgajiem dienestiem.
„Tur ir sazināšanās ar tā novada ugunsdzēsēju drošības cilvēkiem, ar veselības inspekciju, un viss tas notiek, pirms nometne vispār var sākt darboties. Viņi pārbauda to skolu, kurā mēs esam, un tad dod savu akceptu,” stāstīja Kreišmane.
Drošība esot ļoti svarīga, viņa uzsvēra.
„Piemēram, ja Nīkrāces pamatskola neatbilst šīm jaunajām prasībām, tad arī ugunsdzēsēji mums to dara zināmu, viņi to dara zināmu Nīkrāces skolai, un tad mēs lemjam, kā rīkoties. Jo, ja tas ir kaut kas, kas ir tai skolai jāpārmaina vai jāizveido no jauna, tad protams, mēs tur nevaram savus bērnus... Es atsakos vest uz tādu nometni,” stāstīja Kreišmane.
Stingrākas prasības gan attiecas ne tikai uz nometņu rīkotājiem. Tās skars arī Dziesmu svētku organizatorus. Par prasībām jau sākuši domāt nākamgad paredzēto Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotāji. Piemēram, 2015. gadā šajos svētkos bija teju 38 000 tūkstoši dalībnieku. Aptuveni ceturtdaļa no Rīgas. Tātad pārējiem jānodrošina naktsmājas galvaspilsētā.
„Ir skaidrs, ka stājas spēkā ar šo gadu šie jaunie ugunsdrošības noteikumi, kas vistiešākajā veidā skar arī skolas, respektīvi, tās mītnes vietas, kur tradicionāli dzīvo svētku dalībnieki,” skaidroja Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pārstāve Inga Vasiļjeva.
Viņa pauda, ka šo svētku prioritāte ir drošība. Tāpēc būšot nopietni jāstrādā, lai turpinātos tradīcija izmitināt svētku dalībniekus skolās.
„Lai arī atbilstu visām tām prasībām, mēs jau plānojam, ka šajā vasarā sāks strādāt svētku drošības darba grupa, kurā ietilpst visi sabiedriskās kārtības nodrošinātāji, Rīgas domes pārstāvji, mūs interesē tās Rīgas skolas, kur izmitinās dalībnieki. Skaidrs, ka ies cauri visam skolu sarakstam, sapratīs, kura skola atbilst, kura neatbilst, kādi būtu veicamie uzlabojumi.
Tiks dibināta darba grupa, plānosim, skatīsimies. Mums, protams, būs jārespektē visas šīs prasības,” atzina Vasiļjeva.
Dzintars Lagzdiņš no Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta stāstīja, ka dažas skolas jau aprīkotas ar vajadzīgajām drošības sistēmām.
“Tur, kur Rīga taisījusi jau rekonstrukcijas, tās sistēmas jau ir iebūvētas iekšā. Tāpēc ka tās prasības ir jau pēc spēkā esošajiem būvnormatīviem arī. Skolās, kur ir vairāk, teiksim, par 500 cilvēkiem, arī jābūt balss izziņošanas sistēmām,” sacīja Lagzdiņš.
“Praktiski tādās skolās jau visi evakuācijas ceļi, viss atbilst prasībām, un tādās varētu jau mēģināt cilvēkus izmitināt pa nakti. Tikai nelaime tāda, ka viņi pēc iespējas grib tuvāk Mežaparkam, kur Lielā estrāde, lai būtu mazāk pēc iespējas ceļā jāpavada laiks, lai nokļūtu uz turieni un atpakaļ. Protams, ka tieši konkrēti tajā rajonā, kas ir ap to Mežaparku, tās visas skolas nav pilnībā nodrošinātas, lai tur varētu izmitināt cilvēkus pa nakti,” norādīja Lagzdiņš.
Rīgas dome vēl nav apkopojusi informāciju par to, cik skolas atbilst jaunajām prasībām. Sola to izdarīt līdz Dziesmu svētku darba grupas sanākšanai vasarā.
Tikmēr ugunsdzēsības un glābšanas dienestā aicina arī nometņu organizatorus laikus noskaidrot, vai skola, kurā naktī plāno izmitināt cilvēkus, atbilst prasībām.
