Kultūras ziņas

Sācies «Kilograms kultūras 2020» ziemas balsojums

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Zināmi visi «Purvīša balvas 2021» pretendenti

«Priekšā nežēlīgs process» – Purvīša balvai 18 nominanti, žūrija izvēlēsies 8 finālistus

Noslēdzies divus gadus ilgais Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darbs, izvērtējot mākslas procesus – izstādes un mākslas darbus – un reizi ceturksnī izvirzot nominantus. Rezultātā 2021. gada Purvīša balvai ir nominēti 18 mākslinieki vai mākslinieku grupas un mākslas darbi, kas publikas vērtējumam tika nodoti laikā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada decembra beigām.

Purvīša balvas ceturtā ceturkšņa nominantu vidū iekļauti: Māris Subačs par mobilo izstādi “Laika ģeometrija” Rīgas pilsētvides interaktīvajos reklāmas ekrānos; Gļebs Panteļejevs par personālizstādi “Hormonija” galerijā “Māksla XO”; Darja Meļņikova par projektu “Palette” laikmetīgās mākslas centrā "Kim?"; kā arī Ieva Kraule-Kūna un Elīna Vītola par divu gadu projektu “Mākslinieku krīzes centrs” galerijās "LOW" un "Kim?".

Bez 2020. gada ceturtajā ceturksnī izvirzītajiem māksliniekiem uz "Purvīša balvu 2021" pretendē arī Amanda Ziemele, Inga Meldere, Dace Lielā, Krista un Reinis Dzudzilo, Vika Eksta, Jānis Šneiders, Aija Zariņa, Ēriks Apaļais, Gints Gabrāns, Rasa un Raitis Šmiti, Skuja Braden, Valdis Celms, Kaspars Groševs, Līga Spunde.

“Ir bijuši ceturkšņi, kuros mēs esam varējuši izvirzīt tikai vienu pretendentu, bet, piemēram, šinī ceturksnī varējām izvirzīt četrus,” pastāstīja Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu žūrijas priekšsēdētāja Līna Birzaka-Priekule. Viņa informēja, ka pēdējā vērtēšanas periodā no kopā četriem nominantiem divi ir procesuāli mākslas darbi, kas balvai izvirzīti par darbu divu gadu periodā: “Viens no tiem ir “Mākslinieku krīzes centrs”, kas nemitīgi transformējas un pielāgojas vietai, kur tiek izstādīts, un otrs ir Darjas Meļņikovas projekts “Palette”. Tas ir tāds performatīvs bārs, kafejnīca, kura uzņem, eksponē cita mākslinieka darbus, kurā šis mākslas darbs atrodas un ir amatnieciski ļoti skaisti nostrādāts. Treškārt, tas ir Māris Subačs ar interaktīvo darbu pilsētvidē, kas tiešā veidā sabalsojās ar šī brīža Covid situāciju, un ceturtais bija tradicionāla mākslas izstāde – Gļeba Panteļejeva “Hormonija”.”

Ekspertu darba grupas pārstāve, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja un mākslas zinātniece Solvita Krese norādīja, ka “šis ir bijis ļoti, ļoti sarežģīts laiks.

Arī mums kā komisijai nebija viegli, jo mēs redzam, kā pandēmija ietekmē arī mākslas vidi, redzam, kā mākslinieki un institūcijas, kas darbojas šajā jomā, cenšas rast dažādus risinājumus šai situācijai.

Un, protams, pirmā telpa, kurā aizvirzās māksla, ir šī digitālā vide, jo tā ir vairāk pieejama. Radās vairāki projekti, kas tika veidoti digitālajai videi. Varam minēt Māra Subača darbu, kas iekļuva starp nominantiem pēdējā ceturksnī, mums viņš likās šarmants un aizkustinošs. Tas, ka Māris Subačs ar savā ziņā tik intīmo pieeju mākslai un to, ka viņa māksla ir tādas intīmas vēstules skatītājam, un ka pēkšņi viņš to pavērš un rāda uz milzīgajiem "bilbordiem" pilsētvidē, kas ir tikai pandēmijas kontekstā. Arī Raita un Rasas (Šmitu - red.) “Atmosfēriskais mežs”, kas arī ir augstas raudzes digitālā formāta darbs, bet es negribētu teikt, ka tas ir tieši pandēmijas kontekstā skatāms, jo tas loģiski turpina to, ko viņi dara, un attīsta šīs digitālās tehnoloģijas, un sasniedz maksimālo pilnību."

Viņa atzina, ka Purvīša balvas komisijā darbojas ļoti dažādi cilvēki: “Šī komisija ir sapulcināta tā, ka ir cilvēki, kas pārstāv ļoti dažādus skatupunktus. Man vienmēr laikmetīgajā mākslā bijis svarīgs šis domāšanas aspekts, laikmetīgā māksla priekš manis ir domāšanas forma, un, ja es redzu  mākslinieka darbā šo domas izvērsumu vai artikulāciju, tas man vienmēr ļoti svarīgi, ka mākslinieks spēj šo domu vizualizēt, bet ka tā doma tur ir… Mani absolūti neinteresē formāli veidoti darbi, un, protams, šim darbam jābūt laikmeta kontekstā, sasaistītam ar laikmeta procesiem un kaut kādā veidā jāatspoguļo šī laika aktualitāte.

Tur arī veidojas šīs trīs kvalitātes: domāšana, spēja šo domu artikulēt materiālā un sasaiste ar kontekstu, kurā šis darbs atrodas, proti, šī laika aktualitāte. Tie ir mani kritēriji.”

Runājot par kritērijiem, Līna Birzaka-Priekule uzsvēra, ka “tas ir ārkārtīgi sarežģīts jautājums. Kas vēl jāņem vērā – ka katram ekspertam varētu būt sava izpratne. Ja mēs pasakām – meklējam unikālo mākslas darbā vai inovatīvo – katram no mums būs sava izpratne, ko tas nozīmē. Es meklēju mākslas darbus, kuri ir aktuāli tajā domas ziņā, kas sasaucas ar šo laiku, kurā mēs šobrīd dzīvojam, un kas, no otras puses, formālajā ziņā pielāgo materialitāti tai idejai, kad materiāls arī kļūst par tikpat svarīgu izteiksmes līdzekli kā doma. Tie virzīte mākslinieki šobrīd nav skaitliski tik daudz. Tas saistīts ar tiem apstākļiem, kuros šobrīd esam, un izstāžu darbība zināmus laika periodus bijusi traucēta vai nepieejama. Šobrīd mums priekšā ir visgrūtākais un nežēlīgs process, jo būtībā visi 18, kas šobrīd virzīti, būtu pelnījuši būt finālā.”

Neatkarīgo ekspertu žūrijai no 18 nominantiem jāizvēlas astoņi finālisti, no kuriem viens šī gada aprīlī kļūs par Purvīša balvas laureātu.

Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā, ko pasniedz reizi divos gados. Tā tika izveidota 2008. gadā ar mērķi regulāri apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicinot mākslas procesu analīzi. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt