Gleznotāja Anita Meldere katru dienu domā par dzīvību un nāvi, par trauslo robežu starp vienu un otru. Par apkārt esošo apbrīnojamo pasauli, kas mainās un nekad neapstājas. Tas viss uzkrājas un pārvēršas abstrakti ekspresīvā krāsu valodā.
“Šinī izstādē tas, ko var redzēt, tas ir periods trīs gadu garumā, un tās ir tādas meditācijas. Katrs darbs ir kā tāda metafora, līdzība ar kaut ko citu,” stāsta māksliniece.
Bez gleznošanas Anita Meldere nespēj sevi iedomāties. Tai viņa vienmēr cenšas atlicināt laiku, lai arī ikdienā lielu daļu enerģijas prasa darbs Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē, vadot Tēlotājmākslas katedru.
Pēdējo trīs gadu veikuma personālizstādei galerijā “Aminori” māksliniece izvēlējusies gleznas nosaukumu “Medūzu ceļš”, kas Anitas Melderes uztverē mirguļo kā dārgakmeņi. Viņa skaidro: “Ja to literāri izstāsta – tā ir pastaiga gar jūru, kuras laikā mēs redzam reālu notikumu – medūzas, kuras ir izmestas krastā, kas ir arī skaisti vienlaicīgi, bet, no otras puses, zinām, ka tas ir arī kādas dzīvības beigas. Mierinājums ir dabā šī nepārtrauktība, kur redzam, ka kaut kas beidzas un kaut kas sākas, un tas ir tik skaisti!”
