Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

2020. gada būves, telpas, kultūrvietas

2020. gada izstādes, mākslinieki, mākslas darbi

Māksla pārplānot, mainīties, pielāgoties – 2020. gads vizuālajā mākslā

Vizuālā māksla šogad, iespējams, bija viena no tām kultūras izpausmēm, kuru pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi skāra salīdzinoši maigāk. Un arī izstāžu dzīve ar vairāk vai mazāk ierobežotu skatītāju skaitu varēja norisināties ilgāk nekā teātra vai kino jomās. Tomēr lielo mākslas notikumu un starptautisko projektu rīkotājiem nācās krietni transformēt savas idejas un vēlmes, pārplānojot, mainoties un pielāgojoties aktuālajām norisēm un arīdzan epidemioloģiskajām prasībām.

Vizuālajā mākslā šis gads māksliniekiem un skatītājiem sagādājis ne tikai patīkamus pārsteigumus, bet arī nenotikušas vai pārceltas izstādes, tikko atklātas un uzreiz aizvērtas uz nenoteiktu laiku.

Tā pavasarī notika ar brīvdomīgāko un cilvēku seksualitāti un dziņas mākslā transformējošo izstādi “Samsāra” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, kur tika izstādīti starptautisku ievērību guvušā mākslinieču dueta Skuja Braden vairāk nekā divdesmit gadu laikā radītie porcelāna tēlniecības un glezniecības darbi.

Pandēmijas pirmā viļņa laikā tematiski aktuāli un nozīmīgi uz laika viļņa trāpīja tēlnieks Aigars Bikše – ar domubiedru atbalstu izveidojot sešus metrus augstu skulptūru “Mediķi pasaulei” pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kā veltījumu medicīnas personālam, kas cīnās ar Covid-19.

Man šķiet, praktiski visiem cilvēkiem ir sajūta, ka mums ir jāpasaka paldies ārstiem tieši tagad, ka nedrīkstam gaidīt nevienu dienu ilgāk, lai tie cilvēki, kuriem šis atbalsts ir nepieciešams, tieši šobrīd to saņemtu,” sacīja tēlnieks.

Tematiski roku rokā ar laiku, meklējot jaunas eksponēšanas iespējas, iet galerija “Istaba” – sarīkojot šī gada vizuālā zīmoga – aizsargmasku izstādi, mudinot apmēram 200 māksliniekus radīt oriģinālas maskas un izstādot tās gan klātienē, gan virtuāli.

Plašākā mākslas eksponēšanas vieta Latvijas Nacionālais mākslas muzejs gadu iesāka ar laikmetīgo mākslu – Ērika Apaļā personālizstādi “Ģimene” un piemiņas izstādi “Džemma Skulme. Viņas glezniecība”, kas bija mākslinieces retrospekcija no sešdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām. Vienlaikus māksliniecei veltītu izstādi “Džemma Skulme. Saruna ar laiku” atklāja arī mākslas stacija “Dubulti”.

Vasaras vidū Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tika atklāta latviešu nacionālās grafikas skolas pamatlicējam Rihardam Zariņam veltīta izstāde “Rihards Zariņš. Ko Latvijas meži šalc”, pirmoreiz tik vērienīgi atklājot vecmeistara radošo mantojumu, daudzpusību un nozīmīgo vietu Latvijas kultūrtelpā.

Savukārt gada izskaņā muzeja galvenajā ēkā atklāts vērienīgākais triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts – “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”, kas 2018. gadā ar panākumiem bija aplūkojama Orsē muzejā Parīzē un pēc tam ceļoja uz Tallinu, Viļņu un tagad – Rīgu.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece norādīja: “Rīgas ekspozīcija ir pieskāriens Orsē izstādei, divi darbi no latviešu kolekcijas ir nākuši klāt – Rozentāla darbs un Pērles darbs, mēs ļoti priecājamies, ka šajā reizē mums ir pievienojies Čurļoņa cikls “Pasaules radīšana” mūzika klavieru izpildījumā.”

Vasaras nogalē par vērienīgāko mākslas notikumu izvērtās Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāles RIBOCA izstāde “Viss reizē zied” Andrejsalas teritorijā. No latviešu autoriem pārsteidza Latvijas kinētiskās mākslas pioniera, dizainera Valda Celma unikālie darbi, kuri kopš septiņdesmitajiem gadiem pastāvēja skiču veidā un tikai šogad tika materializēti. Par kinētiskajām skulptūrām “Dzīvības ritmi” un “Pozitrons” mākslinieks nominēts arī Purvīša balvai.

Man gribējās parādīt, ka jau sīko elementārdaļiņu līmenī ir ietverta ideja, kas cilvēkiem ir labvēlīga,” atzīmēja mākslinieks.

Vasarā aizvadīts arī Cēsu Mākslas festivāls, kura organizatori izcēla klātienes pasākumu nozīmi. Viens no festivāla centrālajiem notikumiem – izstāde “Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam”.

Aktīvu izstāžu dzīvi, iespēju robežās, centās nodrošināt mākslas galerijas un muzeji visā Latvijā. Rīgas Birža devīto dzimšanas dienu nosvinēja ar gleznotāja Nikolaja Rēriha Himalajos tapušo darbu izstādi.

Tika izveidota arī vērienīga retrospekcija “Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam – 100”, kas veltīta valstiski nozīmīgas kultūras institūcijas vēsturei, darbiniekiem un krājuma tapšanai, kas vēlāk pārtapa Latvijas Nacionālā mākslas muzejā.

Savukārt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs vērienīgi atklāja lietišķās mākslas meistara, gleznotāja, grafiķa, pedagoga un dizainera Jūlija Madernieka ornamentu pasauli izstādē “Madernieka stils”.

Dekoratīvās Mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska, komentējot izstādi, atzīmēja: “Jābrīnās, ka tie darbi ir tik daudzveidīgi; tas, ka ornamentā var radīt tik ļoti lielu daudzveidību, ka neviena kompozīcija neatkārtojas. Ja Madernieks būtu dzīvojis šodien, viņš tiešām būtu mākslas un dizaina avangardā.”

Gada nogrieznī spilgtu krāsu sprādzienu ainavās sarīko mākslinieku Alekseja Naumova un Vilena Kunnapu izstāde “Vieta. Tēls. Enerģija” galerijā “MuseumLV”. (10.01.2020)

Galerijā “Māksla XO” radoši pārsteidza gan gleznotājs, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš personālizstādē “Laiks. Telpa. Apziņa”, gan arī gleznotājas Ievas Iltneres sarīkotais “Diapozitīvu vakars”, tēlnieka Gļeba Panteļejeva “Hormonija” un Vinetas Kaulačas “Uzgaidāmās telpas” laika emocijas.

Savukārt Rīgas Mākslas telpā spilgti uzvirmoja gleznotājas Kristīnes Kutepovas visvērienīgākā personālizstāde “Redzējumi”, bet telpu visnegaidītāk pārvērta mākslinieku tandēma – Artūra Virtmaņa un Danielas Vētras performances “Pret traģisko sienu” rezultātā tapusī ekspresīvā kopdarba izstāde.

Priecīgākai un gaišākai gada nogalei ar smaidīgo un pozitīvo Zane Lūses darbu izstādi “Stāsti ar laimīgām beigām” izcēlās Ogres Vēstures un mākslas muzejs, bet Ziemassvētkos jaunu mākslas izstādīšanas veidu uz sejas maskām un reklāmas stendiem aizsāka biedrība “Kultūras perons” ar Māra Subača mobilo personālizstādi “Laika ģeometrija”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt