Kultūras ziņas

Tapusi koncertizrāde "Purpura pārdevēja"

Kultūras ziņas

Rīgā atklāta kultūras gaidīšanas pietura

Durbes pils atgūs vēsturisko interjeru

Durbes pilī izgatavo kopiju 150 gadus senai gleznai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Tukuma muzejā intensīvi tiek strādāts pie Durbes pils vēsturiskā interjera pabeigšanas, nozīmīgs uzdevums ir pils lielās zāles interjera iekārtošana atbilstoši 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma laikam, kad tur dzīvoja fon der Reku dzimta un pils vēl nebija nacionalizēta. Viena no apjomīgākajām iecerēm ir zāles sienu rotājušās divmetrīgās gleznas “Matiass fon der Reke un viņa mazdēls Karls Durbes pils pakājē” kopijas izgatavošana.

Tukuma muzeja pārstāve Inese Šīmane pastāstīja, ka gleznu vairāk nekā pirms 150 gadiem uzgleznojis Jelgavas mākslinieks Jūliuss Dērings. Gleznā attēlotais Matiass fon der Reke ir pirmais Durbes pils īpašnieks no fon der Reku dzimtas, savukārt gleznā redzamais mazais zēns Karls bija tas vīrs, kas 20. gadsimta sākumā veica remontu Durbes pilī. Pateicoties viņam, tika izveidoti ūdens pievadi, elektrība un šobrīd redzamais interjers.

Izpētot visus pieejamos Jūliusa Dēringa gleznotos portretus un apzinot citus šī perioda Latvijas gleznotāju darbus, ir izstrādāta dubultportreta krāsu skice eļļas tehnikā mērogā 1:3. Drīz sāksies lielās gleznas radīšanas process, un tai tiks izgatavots arī unikāls, 25 centimetrus biezs apzeltīs rāmis.

“Pie šīs skices strādāja restauratore Olga Ceple, un skice bija vajadzīga, lai pēc melnbaltas fotogrāfijas, pēc viena vienīga melnbalta attēla, kurš vēl ar apgrieztām malām neataino visu gleznu, lai sagatavotos pilnā formāta gleznošanai… Ļoti sarežģītais aspekts ir krāsu gamma, jo mēs melnbaltā fotogrāfijā nevaram noteikt, kāds ir apģērbs vai cik zaļa zāle, vai cik zila debess. Liels darbs, kas balstījās uz nopietnu citu Juliusa Dēringa darbu un viņa laikabiedru gleznu izpēti, kur no katra darba var patapināt kādu motīvu,” norādīja mākslas zinātnieks Dainis Bruģis.

Gleznas oriģināls izvests no pils 1939. gadā, kad vācbaltiešu fon der Reku ģimene bija spiesta doties uz Vāciju, un, visticamāk, glezna ir gājusi bojā Otrā pasaules kara beigās. Mākslas vēsturnieks Dainis Bruģis Latviju dēvē par bojā ejošu piļu zemi, kur saglabājušies knapi pieci procenti no kādreizējām pilīm, tāpēc Durbes pilij ir milzīga nozīme kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.

“Ja Rundāles pils mums rāda pamatā 18. gadsimtu, tad Durbes pils ir aicināta demonstrēt to situāciju, kāda vienā Latvijas kungu mājā varēja būt 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā,” pauda Dainis Bruģis.

Padomju laikā iznīcinātos dekoratīvos elementus atgūs arī divas Durbes pils klasicisma laika krāsnis, bet zāles interjeru izdaiļos mēbeļu garnitūra Luija XVI stilā. Durbes pils vēsturiskā interjera pabeigšanu finansē Valsts kultūrkapitāla fonds un Tukuma novada pašvaldība, un to plānots paveikt šī gada laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti