Atzīmējot tēlnieka Ojāra Feldberga izlolotā Pedvāles mākslas parka trīsdesmit gadu jubileju un vēloties pievērst uzmanību tādam mākslas izpausmes veidam kā performances, ko ilgus gadus īsteno Ojārs Feldbergs, Latvijas Performances mākslas centrs izveidojis dokumentālo filmu "Homo Ludens".
Autora ziņas
Latvijas Nacionālajā operā nedēļas nogalē pirmizrādi piedzīvojusi koncertizrāde visai ģimenei “’Burvju durtiņas operā”, kurā ar operas aizkulisēm iepazīstina tēli no bērnu operām un baleta. Izrādē viņi izdzied populārās komponista Arvīda Žilinska dziesmas, kas ar videostarpniecību ved ceļojumā pa opernamu un iepazīstina ar nozīmīgām profesijām, bez kurām nevarētu izrādes tapt.
Pirms vairāk nekā četrdesmit gadiem radītā Zigmara Liepiņa muzikālā izrāde ar Aleksandra Čaka dzeju pieskandinājusi Rīgas Mākslas telpu. Tā atdzimusi no jauna par godu dzejnieka 120. jubilejai. Čaka atmosfēru dzejniekam veltītajā izstādē uzbūra ne tikai pats komponists un dziedātājs Mikus Abaroniņš, aktieri Agnese Budovska un Gundars Grasbergs, bet arī "Jasmīnas koris".
Mākslinieki Kristians Brekte un Modris Svilāns jau vairākus gadus pievērsušies īpašam Latvijas apceļošanas veidam – senajos kapos un pie pamestām baznīcām izvietojot putnu būros pašizgatavotas "pinhole" kameras, kas uzņem solargrāfijas, ar saules stariem iededzinot attēlus. Tie no 9. decembra apskatāmi izstādē "Solargrāfija".
Divu gleznotāju – Alises Mediņas un Edmunda Tamoviča – kopizstādē "Satikšanās" galerijā "Art Pegazs" sastopas divi atšķirīgi autori – reālistiskās mākslas jomas un bezpriekšmetiskās glezniecības pārstāvji, uzplaiksnī spilgtas krāsas, paveras skats uz dažādām pilsētas ainavām un atklājas dažādu gadalaiku noskaņa.
Tiecoties atbalstīt pandēmijas skartos Latvijas māksliniekus un vienlaikus kvalitatīvi papildināt muzeja krājumu ar jaunām, kvalitatīvām inventāra vienībām, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) pērn īstenoja vēl nebijuša mēroga mākslas darbu iepirkumu aptuveni pusmiljona eiro vērtībā. 1. decembrī svinīgi atklāta jaunā muzeja krājuma platforma "Mākslas kolekcija 2020", ar kuras palīdzību ikviens mākslas mīļotājs varēs iepazīt vairāk nekā 300 mūsdienu vizuālās mākslas darbu no LNMM krājuma.
Izdevniecība "Latvijas Mediji" klajā laidusi grāmatu "Sniegu ēst nedrīkst" par leģendāro un talantīgo Leimaņu dzimtu trīs paaudzēs. Grāmatas autore, kinorežisore Ilona Brūvere par centrālo asi izvēlējusies dzimtas leģendārāko varoni – kinorežisoru Aleksandru Leimani, par viņu atmiņu raibumos dalās gan viņa kundze aktrise Baiba Indriksone, gan dēls – Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis un viņa meita – baletdejotāja Elza Leimane, gan citi tuvākie radi, kopā izstāstot un uzburot dzimtas stāstu, vērtības, attieksmi pret pasauli un kopīgi piedzīvoto un pārdzīvoto.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tā platība ir 87 hektāri, un tieši šobrīd tur atklāta jauna Ziemas pasaku taka, aicinot ikvienu doties veselīgā pastaigā un iepazīt tēlus no latviešu tautas pasakām, kā arī varoņus no latviešu literatūras klasikas darbiem.
“Nezinu, kas no manas mūzikas skanēs pēc manis. Varbūt kaut kas kādu laiku skanēs, bet domāju, ka tādu mūžības gabalu man nav” – šādus vārdus reiz teicis komponists Mārtiņš Brauns. Savulaik vadījis vienu no labākajām latviešu rokgrupām “Sīpoli", bijis Latvijas Nacionālā teātra mūzikas daļas vadītājs, vairākkārt atzīts par gada labāko teātra mūzikas autoru, septiņas reizes saņēmis balvu “Lielais Kristaps” par kinomūziku. Katra viņa uzstāšanās bija neatkārtojama, autentiska un izrādes vērta. 24. novembra pēcpusdienā Mārtiņš Brauns devies mūžībā un aiz sevis atstājis milzīgu radošo mantojumu.
Vistumšākajā gada laikā, kad cilvēkiem tik ļoti pietrūkst gaismas ne tikai dabā, bet galvenokārt sirdīs un dvēselēs, Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava kopā ar kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" gatavo koncertprogrammu "Svētā Siluāna lūgšanas", kas 26. novembra vakarā skanēs Rīgas Domā. Līdz ar igauņu komponista Arvo Pērta opusiem tiks atskaņoti Ērika Ešenvalda, Georga Pelēča un Andreja Selicka jaunākie darbi.
No šīs nedēļas Latvijā atjaunota kultūrvietu darbība klātienē, kā arī iespēja līdz ārkārtējās situācijas beigām 2022. gada 11. janvārī organizēt un apmeklēt publiskus kultūras pasākumus zaļajā jeb epidemioloģiski drošajā režīmā. Ko tas reālajā dzīvē nozīmē valsts, pašvaldības un privātā sektora kultūras dzīves organizatoriem?
Šobrīd Rīgā notiek notiek Igaunijas, Latvijas, Grieķijas, Vācijas un Somijas kopražojuma filmas "Neredzamā cīņa" uzņemšana. Igauņu režisors Rainers Sarnets to iecerējis kā kungfu komēdija, kas notiek Pareizticīgo klosterī Padomju Savienībā 20. gadsimta 70. gados. Lielākā daļa šī vērienīgā kinoprojekta filmēšanas notiek Latvijā, arī ar Latvija aktieru un kinoprofesionāļu līdzdalību.
Pēc Jūrmalas lēmuma izstāties no cīņas par "Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2027" titulu, sacensību turpina Valmiera, Daugavpils un Liepāja. Lai iegūtu šo titulu, kopīgā mērķa vārdā ir apvienojies viss Valmieras novads – otrs lielākais Latvijā, ko veido viena valstspilsēta, četras pilsētas un 26 pagasti.
Atskatoties uz starptautisko laikmetīgās dejas festivālu "Vides deja", kas šovasar notika jau 11 reizi un kur laikmetīgā deja top ciešā saspēlē ar vidi, pirmoreiz festivāla pastāvēšanas vēsturē izveidotas izrāžu videoversijas, ko no oktobra beigām skatītājiem ir iespēja vērot trīs piektdienas vakarus tiešsaistē. Šīgada festivāls pandēmijas dēļ bija citādāks – ar saīsinātu māksliniecisko programmu un mazāk skatītājiem, toties ar sportiskāku iesaisti pašu vides dejas izrāžu norises vietu atrašanā.
Iznākusi jauna grāmata "100 kartes pirms Latvijas valsts", kas ilustrē kultūrvēsturiskus notikumus, sākot no 18. gadsimta beigām, līdz pat Latvijas Republikas dibināšanai. Grāmata ir turpinājums Latvijas Nacionālās bibliotēkas un karšu izdevniecības "Jāņa sēta" sadarbībai Latvijas kartogrāfijas vēstures izzināšanā, 2018. gadā kopīgi izveidojot pirmo grāmatu "100 gadi 100 kartēs".
“Miglā asaro logs, ko tur liegties nav vērts…” – šīs, iespējams, ir populārākās un vislabāk zināmās Aleksandra Čaka dzejas rindas, ko dzirdējis teju ikviens. 27. oktobrī izcilo dzejnieku, par pirmo latviešu urbānistu dēvēto Čaku, pieminam 120. gadadienā. Plaša svētku programma pārcelta uz vēlāku laiku, bet Čaka muzejā atzīst, ka svētku sajūta šodien tomēr jūtama.