Pirmizrādi piedzīvojusi un no 8. aprīļa uz lielajiem ekrāniem skatāma režisora Matīsa Kažas otrā spēlfilma, kas uzņemta vienā kadrā. Satīriskā komēdija "Ūdens garša" vēsta par noslēpumainu "Ūdens māju", kas cilvēkus ārstē ar strukturētu ūdeni un kuru vada kāds Meistars, kas prot izstāstīt īsto patiesību. Un to visu izmeklē kāda žurnāliste, kuras meita iepinas ūdens mājas tīklos.
Autora ziņas
Jau septiņpadsmit gadus Latvijā tiek rīkots kultūrvēsturiski izglītojošs kinolektoriju cikls "Tas, ko tu nedrīksti nezināt". Šīs sezonas pirmais seanss notiks 6. aprīlī kinoteātrī "Splendid Palace". Pirmoreiz Latvijā tiks demonstrēta Johannesa Gūtera mēmā filma "Klusuma tornis", kas uzņemta 1923. gadā.
Šobrīd Latvijā daudzu profesiju pārstāvji meklē veidus, kā ar savu darbu palīdzēt Ukrainas bēgļiem. Bezmaksas palīdzību piedāvā mūzikas un mākslas terapijas speciālisti, deju skola "Ritms" piedāvā iespēju bērniem nākt dejot, savukārt mākslinieki ziedo savus mākslas darbus un, tos nopērkot, visa nauda nonāk Ziedot.lv, kas tālāk to nogādā Ukrainas cilvēkiem. Atbalsta iespējas aug, jo cilvēku sirdis ir atvērtas un vēlas atbalstīt nelaimē cietušos.
Lai radītu iespēju palīdzēt studentiem un pētniekiem no Ukrainas, kas izglābušies no kara zonas un nevar atgriezties dzimtenē, izveidota vietne “Science for Ukraine”. Atbalstu Ukrainai pauž zinātnes pārstāvji, domājot par ukraiņu tautas intelektuālā potenciāla saglabāšanu un attīstību nākotnē.
Mēs visi jūtamies bezpalīdzīgi klaja ļaunuma priekšā, pārliecināts ir fiziķis, Latvijas Universitātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs, domājot par Krievijas agresiju Ukrainā. Viņš uzsver, ka šādi krīzes brīži palīdz mums novērtēt brīvību un drošību: "Var tikai novēlēt to, lai šī brīvība un drošība skartu visus cilvēkus – gan tos, kas šobrīd cieš Ukrainā, gan arī tos, kas cieš Krievijā."
Latvijas Teātra darbinieku savienība iestājas pret Krievijas īstenoto karu Ukrainā un aicina visus teātra ļaudis un skatītājus paust savu attieksmi. "Arī klusēšana ir pozīcija. Un šī klusēšana bieži vien ir bīstamāka nekā skaidrs teikums, ka es atbalstu agresiju vai neatbalstu agresiju," norādīja Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis. Pirmdien, 7. martā, pulksten 17.00 iepretim Krievijas vēstniecībai gaidāms teātra darbinieku pikets.
“Manī saglabājas – varbūt tā ir ilūzija –, ka mākslinieki, mūziķi, režisori, ka mēs varam ietekmēt sabiedrisko viedokli. Tāpēc mēs paliekam šeit un cenšamies vēl kaut ko darīt,” par situāciju Krievijā un radošo cilvēku spēju un nespēju mainīt varas attieksmi un pārtraukt karu Ukrainā stāsta Krievijā dzīvojošais komponists, mūziķis Aleksandrs Manockovs.
Latvijā dzīvojošā teātra producente un režisore Jevgeņija Šermeņeva uztur sakarus gan ar Ukrainā, gan Maskavā dzīvojošajiem. Komentējot Krievijas uzsākto karu Ukrainā, viņa uzsver: “Pats svarīgākais un visgrūtākais ir tas, ka mēs saprotam – ledus plaisa paliek arvien lielāka. Un tas nav tāpēc, ka mēs esam tādi, bet tāpēc, ka Krievijas valdība ir tāda, kas sit ķīļus starp cilvēkiem.”
“Mana Ukrainas balss vienmēr bijusi skaļa, tā ir puse manis, mans tēvs bija izcils ukraiņu arheologs, un šobrīd Ukrainā, pārsvarā Kijevā, atrodas puse manu tuvinieku,” sarunā ar LTV teic dziedātāja Katrīna Gupalo, uzsverot: “Ukraina necīnās par savu valsti, tā nav cīņa par Ukrainas brīvību, tā ir cīņa par visu mūsu brīvību. Mums ir jācīnās ar visu, ko mēs varam viņiem dot, gan finansiāli, gan atbalsta ziņā.”
"Man šķiet, ka rietumvalstis līdz pēdējam ticēja, ko saka Krievija, un tā bija liela kļūda, jo mēs no vēstures zinām, ka Krievija melo daudz un tas ir gandrīz vai viņas pašpasludināts stils, ar ko viņi veido attiecības ar pārējo pasauli," komentējot Krievijas uzbrukumu Ukrainai, sacīja diriģents, Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē.
“Man ir tāda sajūta, ka cilvēce nekur nav tikusi, mēs stāvam turpat, kur 1941. gadā,” komentējot Krievijas uzbrukumu Ukrainai, atzīmē Latvijas Nacionālā teātra aktrise Agnese Budovska, uzsverot, ka šobrīd svarīgākais ir palikt vienotiem un nešķelties.
"Ja es tās vēstniecības vietā labprāt redzētu noasfaltētu laukumu Medicīnas muzeja darbinieku mašīnām, par kādiem mākslas objektiem, par kādu mākslas valodu var būt runa?" retoriski vaicā tēlnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras vadītājs Gļebs Panteļejevs, uzsverot, ka tas nenozīmē, ka mākslinieki nevar paust viedokli un aktīvi rīkoties.
"Viņiem būtu jānoliek sertifikāts, kas saucas "cilvēks" un jāuzraksta sertifikāts "biorobots", tātad cilvēki bez dvēseles, bez cilvēcības, bez mīlestības, bez līdzjūtības, ar ambīcijām," skarbi Krievijas agresiju Ukrainā komentē aktrise Rēzija Kalniņa. Viņa atklāja, ka ir dusmīga, un aicināja visus saprast, ka "mums ir darīšana ar necilvēkiem, ne-cilvēkiem, kuros nav nekādas cilvēcības kvalitātes".
Dzintras Vilks vārds Latvijas tekstila un šķiedras mākslā ierakstīts ar lielo burtu jau vairākus gadu desmitus, un jau 25. februārī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatītājiem durvis vērs mākslinieces personālizstāde "Klusā daba ar gājputnu", kur mākslinieces iemīļotā dabas tēma cieši savīta ar politiski aktuālajām izjūtām.
23. februārī Baltezera kapos zemes klēpī guldīts leģendārais Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku goda virsdiriģents Edgars Račevskis. Viņa enerģija, godaprāts un unikālais diriģenta rokraksts mūžam paliks ierakstīts Latvijas kultūrvēstures likteņgrāmatā. Pēc atvadām un dievkalpojuma Torņakalna baznīcā Maestro pēdējā gaitā ar dziesmām pie Brīvības pieminekļa pavadīja diriģenti un vīru koru dalībnieki.
Mākslinieces Inguna Skuja un Melisa Breidena darbnīcā Lielvārdē veido šīgada Venēcijas mākslas biennāles Latvijas ekspozīcijas darbus. Mākslinieču tandēms rada telpu, kurā no porcelāna būs izveidota istaba, gulta un daudz dažādu priekšmetu. Kopā tverti, tie simbolizēs pagātnes, nākotnes un tagadnes vienotību, Piena ceļu ar dzīvības ūdeni, kas glabā pasaules pieredzi un atmiņas. Atlikuši divi mēneši līdz Venēcijas biennāles atklāšanai, un darbnīcā valda saspringts darbs.
Izstāžu sezonu Jūrmalas muzejs šogad uzsāk ar trīs interesantu un krasi atšķirīgu mākslinieku veikumu. Gleznotājas Ditas Lūses un tēlnieka Matiasa Jansona kopizstādi vieno savas paaudzes idejiskā un estētiskā izpratne par mākslas sūtību provocējot. Savukārt gleznotāja Dagne Ventiņa pievēršas ikdienas mirkļu burvībai.
Londonā un Rīgā dzīvojošais un strādājošais fotomākslinieks Konstantīns Žukovs pēta vēstures liecības un smeļas iedvesmu literārajos darbos par seksualitāti, sākot no islāma Zelta laikmeta homoerotiskās dzejas līdz Oskara Vailda mīlas korespondencei. Žukovs radoši interpretē dažādas mīlestības un pieķeršanās formas, šoreiz ISSP galerijā rādot darbu cikla "Melnā neļķe" otro daļu.