Grāmatas autore un detektīvseriāla scenāriste Ieva Melgalve pauž, ka seriāls ir domāts 1. klases vecuma bērniem, bet viņu skatās arī jaunāki, “un šajā grāmatā mēs (..) mēģinājām saprast, kāpēc cilvēki tā rīkojas un kā viņi jūtas.
Šī grāmata ļoti seko sērijām, tas nozīmē, ka mums nebija jāstrīdas par sižetu, jo sižets jau bija. Rakstīšanas ziņā mēs sākām ar to, ka sadalījām, kurus gabaliņus rakstīšu es, kurus Elizabete. Tas piedod tai grāmatai dzīvīgumu un negaidītību.”
“Kopumā visai grāmatai cauri vijas draudzības stāsts, bet, otrkārt, tur ir vēl viens noslēpums, kas saistās ar robotiņa izcelsmi un bēniņiem, kuros atrodas abi varoņi, un ar sētnieci. Un kā tas viss ir vai nav saistīts.
Rūdis ir tāds jautrais džeks, ar kuru visiem gribētos draudzēties un kuram ar visiem gribas draudzēties, kurš jebkurā kompānijā varētu ieviest jautrību un piedzīvojumu sajūtu. Un Emīlija ir vairāk prātīgā, kas pieiet visam racionāli un grib visu izdarīt līdz galam. Viņa arī rūpējas par to, lai ''Čimpiņ-Rimpiņ'' komanda virzītos uz kaut kādu mērķi kopīgi un sasniegtu vairāk. Grāmatā ir slepeni ziņojumi vairākos līmeņos, kurus var mēģināt atšifrēt. Tas ir vairāk uz pašu bērnu atstāts, vai viņš grib vai negrib tam pievērsties, vai vispār atrod to, ka tur ir tas slepenais ziņojums. Un tad ir uzlīmes komplektā, kuras arī ir interaktīvs elements,” grāmatu raksturo autore un detektīvseriāla scenāriste Elizabete Lukšo-Ražinska.
Pirmskolas un sākumklašu skolēniem domātā seriāla galvenos varoņus – Emīliju Čimpiņu un Rūdi Rimpiņu atveido teātra trupas “Kvadrifrons” aktrise Ance Strazda un Leļļu teātra aktieris Rihards Zeļežņevs, un viņiem vienmēr talkā steidzas robotiņš PaLaUzis jeb Pasaules Labklājības Uzturēšanas Ierīce, kas abus grib padarīt par saviem slepenajiem aģentiem. Tā radās ''Čimpiņ-Rimpiņ aģentūra'', kas tagad arī uzzīmēta.
Ilustratore Guna Poga pauž, ka izaicinājums bija veidot ilustrācijas pēc seriāla, kad jau ir iepazīti galvenie varoņi.
Stāsti ilustratori aizrāva, katrs par citu tēmu – un interesanti ir tas, ka šie galvenie varoņi nekaro ar kādu konkrētu slikto personu, viņi izmeklē robota dotos norādījumus un konstatē, ka kaut kādās situācijās mēs paši esam tie, kas nodara ļaunumu sev vai videi, vai vēl kādā citā situācijā, ka mēs nepadomājam.
Gan seriāls, gan grāmata lielā mērā runā par pilsonisko aktivitāti, uzsver Elizabete Lukšo-Ražinska. Grāmatas varoņi un robotiņš mudina rīkoties situācijās, kurās kaut kas nešķiet labi vai kādam ir jāpalīdz, nevis sēdēt malā un domāt, ka kāds cits izdarīs vai ka tas atrisināsies pats no sevis un mēs neko nevaram darīt, bet saka, ka mēs varam atrisināt un viss ir mūsu rokās.
