Par LTV finansēm atbildīgais medija valdes loceklis Ivars Priede daļu televīzijas tehnikas raksturo kā morāli un arī fiziski novecojušu. Tās remonti jau ir ierasta lieta.
“Iestājas viens posms ražošanā: mēs sataisām, tad ir cita krīze, un tad jau nevis mēs vadām procesu, bet likstas liek sekot viņām,” skaidro Priede.
Pie esošā finansējuma nereti ir jāizvēlas – vai ieguldīt tehnikā vai kvalitatīvā un daudzveidīgā saturā. “Ir ļoti grūti samērot, kas tad jums ir svarīgāks, piemēram, studijas aprīkojums, kuru jūs diezgan veiksmīgi spējat uzturēt, lai arī tas ir fiziski un morāli novecojis, bet strādā, vai arī labāk piešķirt finansējumu licences nodrošināšanai, lai Latvijas sabiedrība redzētu olimpiskās spēles,” stāsta Priede.
Jaunai režijai gan līdzekļi ir atrasti, tā top un sāks strādāt jau šogad. Kamēr režijas problēma tiek risināta, zem lielas jautājuma zīmes – vai būs nauda pāriešanai uz HD. Tam vajadzīgi 14 miljoni.
Jau ilgstoši Latvijas sabiedriskie mediji ir vieni no viszemāk finansētajiem Eiropā. Procentos no iekšzemes kopprodukta Latvija ierindojas 39. vietā. Vēl nedaudz atpaliek Polija un Lietuva, bet priekšā ir tādas valstis kā Rumānija, Gruzija, Bulgārija, un krietni augstāk – 16. vietā – Igaunija. “Parasti prasām par diviem miljoniem, parasti iedod labi ja pusmiljonu,” saka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītāja Dace Ķezbere, kura par mediju vajadzībām informē politiķus. Viņa gan atkārtoti uzsver – ārkārtas situācijās nauda vienmēr tiek piešķirta. “Nu.. man šobrīd būtu grēks teikt, ka mēs Ministru kabinetā esam nesadzirdēti,” saka Ķezbere, gan atzīstot, ka sabiedriskajiem medijiem Latvijā finansējums ir viens no zemākajiem visā Eiropā. “Mūsu valstī daudz kas ir savādāk nekā Eiropā,” stāsta Ķezbere.
Arī valdības vadītājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsver – krīzes situācijās līdzekļi tiek atrasti, bet par fundamentālu finansējuma palielinājumu nerunā.
“Jebkurā gadījumā, mēs nedrīkstam būt šajā jomā pēdējās vietās, tiktāl es jums varu piekrist, un tas manām ambīcijām kaitē,” pauž premjers.
Jau gadiem ilgi kritizēta arī Latvijas sabiedrisko mediju finansiālā atkarība no reklāmdevējiem. Tomēr, lai arī par medijiem atbildīgās komisijas vadītājs no Zaļo un Zemnieku savienības vēl pirms nedēļas pauda pārliecību, ka Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio iziešanai no reklāmas tirgus nepieciešamie līdzekļi līdz 2021. gadam tiks atrasti, premjers šo ieceri vērtē neviennozīmīgi. “Ne visur tajās zemēs programmas ir palikušas interesantas, kur iziet no mediju tirgus. Mums Latvijas Televīzija - varbūt pat tam pateicoties - ir visnotaļ saistoša un ir arī ko redzēt,” stāsta Kučinskis.
Jau šonedēļ premjerministrs par Latvijas Televīzijas tehniskajām problēmām runās ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un Latvijas Televīzijas vadību. Tikmēr bez tehniskām problēmām neiztika arī pirmdienas ''Dienas ziņu'' ēters.
