Panorāma

Daugavas stadionā jaunas tribīnes

Panorāma

Lielbritānijā rūpējas par mājdzīvnieku labklājību

Pensionāri izvirza prasības nākamajiem deputātiem

Pensionāri izvirza prasības nākamajiem deputātiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Viena no pasaulē atzītākajām pensiju sistēmām, bet gandrīz paši nabadzīgākie pensionāri. Būdami neapmierināti ar paradoksālo situāciju, kāda jau ilgus gadus valda Latvijā, pensionāri izvirzījuši virkni prasību partijām, kas domā startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās. Un demogrāfijas rādītāji liecina – tieši seniori lielā mērā noteiks nākamā parlamenta sastāvu.

Pensionāru jautājumu krustugunīs nonākušajiem Saeimas deputātiem nācās atbildēt ne vien par mazajām pensijām, bet arī veselības aprūpes izmaksām, nekustamā īpašuma nodokli, elektrības obligātā iepirkuma komponenti un pat par to, kāpēc galvaspilsētas sabiedriskajā transportā par brīvu brauc vienīgi Rīgas pensionāri.

“Par to jāatbild Rīgas domei,” sacīja Saeimas deputāts Artūrs Rubiks (“Saskaņa”). Partijas "Saskaņa" izraudzītais pārstāvis gan sarunā ar pensionāriem tikpat kā nepiedalījās. Lielākoties uz jautājumiem atbildēja par pensijām atbildīgās Saeimas komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība).

“Man ir ļoti grūti jums atbildēt uz jautājumu, vai pensiju likums un aprēķins ir ļoti netaisns. Manuprāt, vienīgā iespēja, lai mazās un ļoti mazās pensijas varētu ātrāk pacelt, ir vairāk maksāt par viena darba stāža gadu,” sacīja Barča.

Asākie jautājumi lidoja Nacionālās apvienības deputāta Imanta Parādnieka virzienā, kurš, kā jau vairākkārt izskanējis, nākamajā valdībā varētu ieņemt labklājības ministra vietu. “Iedomājieties, jūs esat manā vietā, jums ir jāpieņem šis lēmums, jums ir jāpasaka, ka būs vienam vai otram. Un tāpēc arī neapliekamais minimums pensijām nav celts straujāk, jo ir vēl citas lietas,” sacīja Parādnieks.

Turpinājumā diskusija aizritēja jau visai augstos toņos.  “Tautas kontrole nepārtraukti atklāj visādus pārkāpumus,” sacīja pensionāre.

“Deputāti izpļeperēja valsts naudu – 66 miljoni deputātu kvotās,” pauda kāds seniors. 

“Es vēlreiz saku – jūs tiražējat melus,” atbildēja Parādnieks.

Sēdes noslēgumā sanākušie vienbalsīgi nolēma nākamajiem politiķiem prasīt pilnveidot esošo pensiju indeksācijas mehānismu, kā arī tieši pensionāriem samazināt maksu par dažādiem veselības aprūpes pakalpojumiem, nepiemērot nekustamā īpašuma nodokli dzīvesvietai un iedzīvotāju ienākuma nodokli mazajām pensijām.

“Tā nabadzība, tā seko senioriem pa pēdām,” sacīja Latvijas Pensionāru federācijas biedre Mirdza Kušķe.

“Mēs skrējām pakaļ. Ar pielikumiem, ar indeksāciju, bet mēs vienalga paliekam tādos pašos procentos ar dzīves dārdzību, kāda ir bijusi pirms esošās pensijas palielināšanas,” norādīja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja vietniece Dzintra Žilde.

Lielākoties seniori nosaka vēlēšanu rezultātu

Vai politiskās partijas ir ieinteresētas runāt ar pensionāriem? Skaitļi saka, ka vajadzētu būt. Kā norāda sociologs Arnis Kaktiņš, vēlēšanu rezultātu lielā mērā nosaka tieši sabiedrības vecākā daļa, jo nu jau katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ir pirmspensijas vai pensijas vecumā.

“Pensionāru balsis ar katru gadu, ar katru vēlēšanu sezonu proporcionāli kļūst arvien nozīmīgākas.

Turklāt tas, kas ir zināms no līdzšinējās vēlēšanu pieredzes, gados vecākie arī ir krietni aktīvāki gājēji un balsotāji nekā gados jaunie,” komentēja socioloģisko pētījumu firmas SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Un tiešām – pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem par pagājušajām Saeimas vēlēšanām uzskatāmi redzams, ka jauniešu aktivitāte ir viszemākā, tā aug ar katru nākamo vecuma grupu. Tieši pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāji visaktīvāk dodas uz vēlēšanu iecirkņiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti