ĪSUMĀ:
- Valsts kontrole revidēja, kā Iekšlietu ministrija rīkojas ar īpašumiem, un atklāja būtiskus trūkumus.
- Jauni glābēju depo celti neekonomiski, tā dēļ nepietiek naudas trūkstošajam aprīkojumam.
- Glābēju darba apstākļu uzlabošanai piešķirtā nauda tērēta administrācijas telpām.
- Pēc revīzijas Iekšlietu ministrija plāno veidot Bfrofūvniecības padomi.
- Kādu glābēju depo izmantoja medību kluba vajadzībām. Par to Valsts kontrole vērsās KNAB, un ministrija sola pārbaudi.
- Atklātas nepamatoti zemas īres maksas par dienesta dzīvojamo platību. Ministrija sola pārskatīt īres līgumus.
Valsts kontrole informēja, ka Iekšlietu ministrija un Nodrošinājuma valsts aģentūra neesot rīkojušās pietiekami, lai nozares nekustamos īpašumus pārvaldītu efektīvi un likumīgi. Valsts kontroles ieskatā par pārkāpumiem atbildīgie jānoskaidro ministrijai un tiesībaizsardzības iestādē, saucot vainīgos pie atbildības.
Varēja ietaupīt 3 miljonus
Lielākais finansējums iekšlietu nekustamo īpašumu attīstībai bijis paredzēts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo būvniecībai un renovācijai. Taču šīs naudas izlietojums neesot bijis pietiekami efektīvs un ekonomisks. Uzbūvētie depo esot pārmēru lieli – daļa no telpām netiek pilnvērtīgi izmantotas. Turklāt sadārdzinās arī ēku uzturēšana.
Pārdomāti plānojot sešu depo būvniecību, varēja ietaupīt vismaz 2,8 miljonus eiro, aprēķinājusi Valsts kontrole.
Par neefektivitāti liecinot tipveida būvniecības projektu trūkums, kas būtu izmantojami vienāda lieluma depo būvniecībā. Turklāt VUGD izstrādātie būvniecības tehniskie uzdevumi paredzēti depo ar divas reizes lielāku darbinieku skaitu nekā tas ir faktiski, lai gan darbinieku skaita pieaugums netiek plānots.
Ja depo telpas būtu plānotas racionāli, ar piešķirto finansējumu, iespējams, būtu varēts uzcelt vairāk depo, tajā skaitā, piemēram, arī kādā no tām 18 Latvijas teritorijām, kur ugunsdzēsēji joprojām uz izsaukumiem nevar ierasties likumā paredzētajā laikā.
Taču neviens no 18 “baltajiem plankumiem” nav bijis iekļauts Iekšlietu ministrijas un VUGD būvniecības plānos.
Valsts kontroles ieskatā tas spilgti apliecinot nozares nekustamo īpašumu pārvaldības vienota attīstības redzējuma trūkumu.
Darba apģērbs joprojām jāmazgā mājās
Valsts kontroles vērtējumā nepieļaujama ir situācija, ka depo būvniecībai pieejamais finansējums ir izlietots tik plašu ēku būvniecībai, bet aprīkojuma, mēbeļu un iekārtu iegādei finansējums nav ierēķināts.
Pašlaik ugunsdzēsēji nav nodrošināti pat ar tādām nepieciešamām lietām kā darba apģērba mazgāšanas un žāvēšanas iekārtas, kuru izvietošanai izbūvētas atsevišķas telpas, kas stāv tukšas.
Līdz ar to glābēji, kuri strādā, piemēram, Ērgļu jaunajā depo, joprojām ir spiesti darba apģērbu mazgāt mājās, bet Apes depo virtuves aprīkojumu sarūpējuši paši glābēji.
Par piešķirtajiem 11,5 miljoniem eiro izdevies uzbūvēt tikai daļu no plānotajiem depo,
bet depo būvniecībai Rojā, Daugavpilī, Liepājā un depo Rīgā, Matīsa ielā, atjaunošanai finansējums jāmeklē no jauna.
Daļa depo būvniecībai piešķirtā finansējuma vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā nav izlietota depo būvniecībai lauku reģionos, uzlabojot tur strādājošo glābēju darba apstākļus, bet gan paplašinot depo būvniecības ieceri Jaunpils ielā ar Rīgas reģiona pārvaldes administratīvo telpu izbūvi.
Ministrija sola pārbaudes
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs medijiem norādīja, ka Valsts kontroles revīzija palīdzējusi konstatēt nepilnības. Virkne konstatēto faktu ministrijai neesot bijuši zināmi.
Tāpat ministrijā solīja veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu amatpersonu atbildību, tostarp pārbaudei par ieguldījumiem administratīvo telpu izbūvei Rīgā.
IeM arī iecerējusi veidot Būvniecības padomi, kas turpmāk pārvaldīs būvniecības projektus.
Vienlaikus Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora vietniece Natālija Rateniece skaidroja, ka izmaksas glābēju depo būvniecībai plānotas jau 2012.gadā, bet iepirkums notika vēlāk – 2015. un 2016.gadā. Šajā laikā būvniecības izmaksas esot augušas.
VUGD priekšnieka Oskara Āboliņa teiktā noprotams, ka ne gluži visus Valsts kontroles ieteikumus viņš atzīst par pamatotiem: „Visas lietas ir skatāmas un pārskatāmas, bet ir jāsaprot, ka mūsu funkciju apjoms ir ļoti liels. Lai nodrošinātu šo funkciju izpildi, depo ir jābūt lietām, kas nodrošina gan ugunsdzēsēju un glābēju ikdienas vajadzības, gan apmācības procesu.”
Ķeipenes depo saimnieko medību klubs
Nelikumīgu rīcību ar valsts mantu Valsts kontrole uzgāja VUGD depo Ogres novada Ķeipenes pagasta “Plaužos”, kur rīkoti dažādi ar medībām saistīti pasākumi.
Par tiem nav slēgti telpu nomas līgumi un nav arī maksāts par telpu izmantošanu.
Ķeipenes ugunsdzēsēju depo adresē kopš 2009.gada bija reģistrēts mednieku klubs “Plauži”, kura valdes priekšsēdētājs ir Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktors, bet norādītais mednieku kluba kontakttālrunis – VUGD Finanšu plānu pārvaldes priekšnieka darba telefona numurs. Tādējādi par pasākumu organizēšanu Ķeipenes ugunsdzēsēju depo ir bijušas informētas vairākas augstas VUGD amatpersonas.
„Revīzijas laikā mēs bijām šajā objektā, redzējām gan mežacūkas galvu, gan trofejas. No malas skatoties uzreiz pat nevar atpazīt, ka tas ir ugunsdzēsēju depo,” pastāstīja Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa.
Revīzijas laikā mednieku kluba juridiskā adrese un tālruņa numurs ir nomainīts, tomēr par nelikumīgo rīcību Valsts kontrole vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).
Saistībā ar VK konstatēto ministrijas valsts sekretārs atklāja, ka sākta disciplinārizmeklēšana pret divām amatpersonām.
Ministrijā neatklāj, kuru amatpersonu atbildība tiek vērtēta, taču no publiski pieejamās informācijas un Valsts kontroles revidentu secinātā izriet, ka mednieku kluba „Plauži” valdes priekšsēdētājs ir Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktors, bijušais VUGD vadītājs Ainars Pencis. Savukārt tālrunis, kurš bijis norādīts kā kluba kontakttālrunis, ir VUGD Finanšu plānu pārvaldes priekšnieka Vladimira Rožkina darba tālrunis. No internetā pieejamās informācijas secināms, ka mednieku klubā „Plauži” aktīvi darbojas arī bijušā VUGD priekšnieka Ainara Penča dēls Arturs Pencis.
Kadeti maksā trīsreiz dārgāk
Revīzijā konstatēts, ka iekšlietu nozares īres dzīvokļi vismaz daļēji tiek uzturēti no valsts budžeta līdzekļiem, jo nav nodrošināts normatīvajos aktos noteiktais, ka dzīvojamo platību īres maksa jāaprēķina atbilstoši patiesajiem dzīvojamās telpas uzturēšanas izdevumiem un laikus jāpārskata, lai dzīvojamo telpu uzturēšana izīrētājam neradītu zaudējumu.
Daļai īrnieku, tajā skaitā augsta līmeņa VUGD amatpersonai tiek noteikta labvēlīgāka īres maksa nekā pārējiem īrniekiem.
Pašlaik Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas kadetiem par gultasvietu īri dienesta viesnīcā aprēķinātā īres maksa par kvadrātmetru ir gandrīz trīs reizes augstāka nekā īres maksa VUGD priekšnieka vietniekam, kuram koledžas telpās ir ierīkots īres dzīvoklis.
Valsts kontrole mudina vērtēt praksi izbūvēt dzīvojamās telpas jaunajos depo, jo vairākos jaunajos depo tās netiek izmantotas, savukārt gandrīz puse jau esošo dzīvokļu izīrēti personām, kuras nav darba vai dienesta attiecībās ar iekšlietu nozares iestādēm.
Iekšlietu ministrijā pēc VK ziņojuma solīja pārskatīt īres līgumus.
Nepietiekama uzraudzība un plānošanas trūkums
Iekšlietu nozares nekustamo īpašumu portfelis ir apjomīgs, liela daļa no tiem ir kritiskā stāvoklī, bet līdzekļi uzturēšanai – ierobežoti. Šādos apstākļos īpaši svarīgs ir ilgtspējīgs, vienots attīstības redzējums, kura pašlaik neesot. Nav izvērtēta visu nozares īpašumu izmantošanas nepieciešamība, lietderīgākas un ekonomiskākas izmantošanas alternatīvas, nav vienota plāna nekustamo īpašumu uzlabošanai.
Valsts kontroles ieskatā Iekšlietu ministrijai jāievieš skaidra, vienota īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas politika, kas patiesi atbilst nozares vajadzībām un prioritātēm un tiek godprātīgi īstenota sabiedrības drošības interesēs.
