Panorāma

Panorāma

Panorāma

OIK atļauja atcelta astoņpadsmit elektrostacijām

Satversmes tiesā atkal prasība pret valsti

Pēc teju desmit gadiem Satversmes tiesa atkal vēta piespiedu zemes nomas maksu ierobežošanu

Gluži kā teju pirms desmit gadiem valstij atkal nākas Satversmes tiesā aizstāvēties pret zemes īpašniekiem. Satversmes tiesa sākusi skatīt sūdzību saistībā ar Saeimas pērn pieņemtajiem likuma grozījumiem, kas paredz trīs gadu laikā pakāpeniski pazemināt piespiedu zemes nomas maksas griestus. Lai arī sūdzība teju identiska, likumdevējs cer – šoreiz Satversmes tiesas spriedums būs valstij labvēlīgs.

Par spīti neveiksmīgajam mēģinājumam samazināt piespiedu zemes nomas maksas apmēru 2009.gadā, pērn Saeima par šo jautājumu lēma atkārtoti. Un nolemts maksimālo nomas maksas apmēru, kas līdz šim bija 6% no zemes kadastrālās vērtības, trīs gadu laikā samazināt līdz 3%. Tiesa, lēmums pieņemts ne bez bažām, ka vēsture atkārtosies.

Bijušais Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kūtris (“No sirds Latvijai”), kurš savulaik pieņēma valstij nelabvēlīgo lēmumu, nu jau kā deputāts likuma grozījumus atbalstīja, norādot – apstākļi ir mainījušies. Tomēr zemes īpašnieki domā citādi.

“Es esmu pārsteigta, ka mēs šeit vispār esam,” saka zvērināta advokāte, pieteicēju pārstāve Arta Snipe.

Snipe un vēl viens pieteicēju pārstāvis Normunds Šlitke cieši saistīti ar lielo zemes īpašnieku apvienību ar nosaukumu “Pilsētas zemes dienests”. Tomēr šajā procesā viņi nepārstāv pašu uzņēmumu, bet gan atsevišķus vēsturiskos zemes īpašniekus, piemēram, nu jau 93 gadus veco Izraēlas pilsoni Soņu Traubi.

Dzīvokļu īpašnieki, kuri izteikties procesā nav pieaicināti, uzskata – ne bez iemesla. “Tā viennozīmīgi ir taktika, lai šai lietai pievērstu uzmanību un vinnētu, jo kā mēs zinām vēsturiskie zemes īpašnieki ir tikai 10%. 90% ir pārpircēji jeb tā saucamie komersanti, kas ir iegādājušies, kā redzams no Zemesgrāmatas izdrukām, par salīdzinoši ļoti zemām cenām,” saka biedrības “Tauta pret zemes baroniem” valdes loceklis Gundars Ūdris.

Zemes īpašnieku pārstāvji savukārt tiesā vairākkārt uzsvēra, ka nekāds vienkāršais bizness ar piespiedu zemes nomu nesanākot.

“Piedziņa bez līguma ir tika sarežģīta un dārga, ka bieži vien ir teorētiska,” saka advokāts Šlitke.

“Maksāt 70 eiro, lai piedzītu pēc kāda laika 118 cerībā, ka tā piedziņa beigsies, nebūs kaut kādi apstākļi, kāds pa vidu nenomirs. Un te es runāju vēl par 6%. Mēs nerunājam par 3%, jo tajā brīdī, kad tie būtu Saeimas ieteiktie samērīgie 3%, Farbtuha kungs ir mīnusos jebkurā gadījumā,” norāda advokāte Snipe.

Tam nepiekrīt likumdevējs. “Arī nomas maksa 3, 4 un 5% apmērā pilda atlīdzības funkciju un nodrošina zemes īpašniekam pienācīgu atlīdzību par viņam noteiktajiem ierobežojumiem,” saka Saeimu pārstāvošs zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem, šobrīd aptuveni simttūkstoš dzīvokļu īpašnieku ik mēnesi maksā zemes nomas maksu par citām personām piederošu zemi zem daudzdzīvokļu mājas. Kā norāda Saeimas pārstāvis, likums nav grozīts ar mērķi pabīdīt svaru kausus par labu dzīvokļu īpašniekiem, bet gan – lai sabalansētu abu pušu intereses.

“Likumdevējs ir reaģējis uz sociālu problēmu. Tie zemes īpašnieki, kas faktiski uztvēra savu zemes gabalu kā investīciju, viņi nevar sagaidīt tik augstu atdeves likmi, kādu viņi varēja sagaidīt pirms 10 gadiem,” saka Bērtaitis.

Interesanti, ka

jurists, kurš šajā tiesvedībā pārstāv Saeimu, pats pirms desmit gadiem gatavoja pieteikumu, kas ļāva zemes īpašniekiem tiesā uzvarēt valsti.

“Es kā pārstāvis biju iesaistīts konstitucionālās sūdzības sagatavošanā pirms desmit gadiem, tas ir tiesa, to es nenoliedzu. Bet šobrīd tas man kā advokātam praktizējot, pārstāvot klientus tiesā, es neredzēju juridiskus šķēršļus un arī pēc būtības šķēršļus, kāpēc es nevarētu pārstāvēt Saeimu šajā lietā,” saka Bērtaitis.

Tā kā pieteikuma iesniedzēju un arī procesā pieaicināto personu skaits šoreiz ir īpaši liels, to visu uzklausīšanai būs nepieciešamas divas vai pat trīs tiesas sēdes. Pēc tam tiesa vēl būs 30 dienas, lai pieņemtu lēmumu.

KONTEKSTS:

Pašlaik aptuveni simttūkstoš dzīvokļu īpašnieku ik mēnesi spiesti maksāt zemes nomas maksu par citām personām piederošu zemi zem daudzdzīvokļu mājas. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem aptuveni 10% zemes pieder to vēsturiskajiem īpašniekiem, bet vairākums zemes pašreizējo īpašnieku to ieguvuši darījumu ceļā.

Saeima 2017.gada jūnijā atbalstīja likuma grozījumus Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likumā par pakāpenisku piespiedu zemes nomas maksas samazināšanu. Strīdus gadījumos zemes gabala piespiedu nomas maksu privatizēta dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nākamajos trijos gados varēs noteikt no 3% līdz 5% gadā no zemes kadastrālās vērtības, pašreizējie griesti ir 6%.

Ja privatizēta dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks ar zemes īpašnieku nevar vienoties par zemes gabala nomas maksu, 2018.gadā to var noteikt līdz 5% gadā, 2019.gadā – līdz 4%, bet 2020.gadā – līdz 3% gadā no zemes kadastrālās vērtības.

Saistītie raksti
3 komentāri
Gints Saulītis
Nedirs par robiem-- paqsaki kā izvairīties no nomas maksas !
Taisnība Likums
1. Nevar diskriminēt vienus attiecībā pret otriem! 2. Nevar diskriminēt mazākumu attiecībā pret vairākumu! 3. Nevar vienus īpašniekus(zemes) diskriminēt pret otriem ĪPAŠNIEKIEM(dzīvokļu), jo manā gadījumā dzīvokļu īpašnieki izskatās krietni turīgāki un nekad neko nav maksājuši zemes nomu nekaunīgi izmantojot LIKUMA robus.
Taisnība Likums
Daudziem Latvijas okupanti un viņu pēcteči maldina LV valdību pieņemt greizus likumus! Cerams ST nebūs morāli un patriotismu zaudējusi institūcija un parādīs PSRS stilā domājošiem kur viņiem īstā vieta!? Citādi bijušo komunistu, čekistu un korumpantu valadības pārstāvji ir panākuši diskriminējošu un iznīcinošu likumu!!!
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti