Kariņš ir arī iecelts par „Jaunās Vienotības” valdes priekšsēdētāju.
Pēc partiju apvienības kopsapulces Kariņš gan uzsvēra, ka Saeimas vēlēšanās nepiedalīsies, jo ir jau ievēlēts pārstāvēt iedzīvotāju intereses Eiropas Parlamentā, tomēr deputāts pauda gatavību vadīt Ministru kabinetu.
Kariņa pilnvaru termiņš Eiropas Parlamentā ilgs vēl gadu, un viņš ir gatavs atstāt Eiroparlamentu, lai vadītu valsti.
Kariņš veltīja asu kritiku Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvja Māra Kučinska vadītajai valdībai, sakot, ka šobrīd notiekot „muļļāšanās”.
“Tas, kas šobrīd notiek valstī, konkrēti politikā un valdībā, es to raksturotu ar vienu vārdu – muļļāšanās. Ir viena liela muļļāšanās šobrīd,” paziņoja Kariņš.
“Kur ir mūsu izaicinājumi? Viņu nav daudz, viņi ir ļoti skarbi un viegli redzami. Katrs zina. Pirmais – zemās algas, tulkojumā - nabadzība. Otrkārt – neticība. Neticība valdībai, neticība politikai, daudziem neticība nākotnei. Kas ir rezultāts? Rezultāts ir, ka diemžēl pārāk maz laiž jaunos bērnus pasaulē vecāki un pārāk daudz cilvēku emigrē no valsts,” sacīja Kariņš.
“Zivs pūst no galvas, tas, kā strādā koalīcijas, mēs ļoti labi zinām, kaut kā ir jāturas kopā, bet, ja nav no augšas skaidrs uzstādījums, tad nekur tālāk neizpaudīsies,” pauda Kariņš.
Viņš uzskata, ka “mums nav neviena reforma īstenota”, un viņš piedāvā, “ka var citādi, var daudz labāk, nekā tas tiek līdz šim darīts”.
Viņš arī uzskata par “absolūti reālu” iespēju, ka “Vienotība” no pašreizējās pozīcijas varētu kļūt par valdības veidotāju nākamajā Saeimā.
“Jaunā Vienotība” būs apvienība ar partijām “Kuldīgas novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Tukuma pilsētai un novadam”, Latgales partiju un Jēkabpils reģionālo partiju.
“Jaunās Vienotības” identitātei būs arī jauns logo.
“Šis ir komandas darbs un mēs esam atteikušies no ““Vienotība” visu zina labāk” principa, mēs darbojamies kopā un kopā pieņemam lēmumus,” sacīja partijas līderis Arvils Ašeradens.
Partijas “Kuldīgas novadam” valdes priekšsēdētāja Inga Bērziņa atzina, ka tā “tā ir pilnīga taisnība, mēs jūtamies pavisam citā līmenī iesaistīti nekā iepriekš, iepriekš tas bija līgums, šobrīd tā ir apvienība un mēs esam līdzatbildīgi par lēmumiem, mēs esam valdē un mani kolēģi ir valdē”.
Sociologs Arnis Kaktiņš LTV "Panorāma" pirmdienas, 23. aprīļa, vakarā norādīja, ka daudzi pilsoņi vēlas pārmaiņas valstī. Tādā gadījumā pie varas esošajām partijām ir grūti piedāvāt ko jaunu, jo tās jau ir vadošās. Mainot savu tēlu un nosaukumu, "Vienotība" cenšas parādīt jaunu sākumu, tādējādi it kā piedāvājot vēlētājiem arī jaunas idejas. Viņaprāt, "Vienotība" šobrīd rīkojas ļoti racionāli.
KONTEKSTS:
“Vienotības” popularitātes reitings jau ilgstoši nesasniedz pašas partijas cerētos rezultātus, kas novedis arī pie politiskā spēka vadības maiņas – Andris Piebalgs no vadītāja amata atteicās pēc tam, kad nebija izdevies sasniegt cerētos mērķus. Tāpat “Vienotību” pameta vairāki pazīstami politiķi, tostarp seši Saeimas deputāti pievienojās partijai “Kustība Par!”, no tās aizgāja arī Edvards Smiltēns, un rudenī no partijas izslēdza tās kādreizējo līderi Solvitu Āboltiņu, kas atstāja arī Saeimu. Par partijas līderi ievēlēts Arvils Ašeradens, bet Saeimas frakcijas vadība uzticēta Hosamam abu Meri.
Ašeradens februārī partijas domes sēdē atzina, ka “Vienotība” šobrīd ir vēsturiskā punktā, kur katrs pieņemtais lēmums var būt izšķirīgs politiskā spēka nākotnei.
SKDS aptaujas pēdējos mēnešos liecina, ka “Vienotību” atbalsta aptuveni 5%. Taču liels ir neizlēmušo skaits, un, sadalot viņu balsis proporcionāli, iespējams, “Vienotība” var pārvarēt 5% barjeru iekļūšanai parlamentā.
