Dienas notikumu apskats

LR korespondente Iveta Čigāne par jaunatklāto Lūznavas militāro bāzi

Dienas notikumu apskats

Līdzšinējais Spānijas premjers Marjano Rahojs atcelts no amata

VID ģenerāldirektora amatam izvirza Māri Skujiņu

VID ģenerāldirektora amatam virza bijušo LTV valdes locekli Māri Skujiņu

Par atbilstošāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidātu konkursa komisija ir izvēlējusies bijušo Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekli Māri Skujiņu. Par to piektdien, 1.jūnijā, paziņoja konkursa komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Māra Skujiņa CV

  • No 2017.gada februāra līdz 2017.gada septembrim vecākais menedžeris “Access Bank”, Azerbaidžānā.
  • No 2013.gada marta līdz 2016.gada aprīlim bija Latvijas Televīzijas valdes loceklis finanšu un tehnoloģiju jautājumos.
  • No 2009.gada sākuma līdz 2012.gada janvārim Skujiņš bijis valdes loceklis un finanšu direktors kabeļtelevīzijas operatorā „Baltcom TV”. Paralēli tam bijis arī valdes loceklis Zviedrijā reģistrētam Latvijas un Nīderlandes kopuzņēmumam “HVE Balt-Com Fiber AB”. Uzņēmumam pieder zemjūras optiskais kabelis, kas savieno Latviju un Zviedriju, nodrošinot datu pārraides pakalpojumus telekomunikāciju operatoriem.
  • Pirms tam Skujiņš strādājis kā finanšu direktors un analītiķis holdinguzņēmumā „Alīna”, kas darbojas telekomunikāciju, nekustamo īpašumu un izklaides nozarēs, kā arī bijis valdes priekšsēdētājs Baltijas un Polijas reģiona vadības komitejā un kredītkomitejas loceklis “Nordea Finance Latvia”.
  • Skujiņš no 2003. – 2004.gadam bijis Latvijas Līzinga asociācijas vadītājs un pirms tam arī valdes loceklis. Kopš 2000.gada kā dibinātājs un valdes loceklis darbojas arī Latvijas Transatlantiskajā organizācijā.
  • Profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Skujiņš 2008.gadā ieguvis Rīgas Ekonomikas augstskolā. Diplomdarbu rakstījis par krāpniecību līzinga tirgū.
  • Pirms tam apmaiņas programmas ietvaros studējis Cīrihes Universitātē banku un finanšu specialitātē, kā arī Maincas Universitātē vēstures specialitātē. 1994.gadā vēstures maģistra grādu ieguvis Latvijas Universitātē.
Konkursa komisijas izraudzītais VID vadītāja amata kandidāts tiks ieteikts finanšu ministrei Danai Reizniecei -Ozolai (Zaļo un Zemnieku savienība), kura pieņems lēmumu par šīs kandidatūras virzīšanu apstiprināšanai valdībā. Pirmdien, 4.jūnijā, paredzēta ministres tikšanās ar Skujiņu.

Ja pretendents gūs valdības atbalstu, viņš šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.

Akcentē dažas prioritātes

Savā pirmajā paziņojumā medijiem potenciālais VID vadītājs norādīja, ka par galveno prioritāti uzskata klientu apkalpošanas kvalitātes celšanu. Mērķis ir, lai nodokļu samaksa būtu iespējami ērta un saprotama.

Jautāts par cīņu ar ēnu ekonomiku, Skujiņš sacīja – ir jāmeklē jaunas metodes tās apkarošanā, jo rodoties jaunas uzņēmējdarbības formas, kas ir ēnu ekonomikas risku grupā.

Skujiņš sola arī turpināt pēdējos pāris gados īstenoto dienesta darba optimizāciju.

"Šeit diezgan daudz kas ir veikts, bet neviens process nav tik optimāls, lai tas nebūtu vēl optimālāks.

VID ģenerāldirektora amatam virzītais Māris SkujiņšEdgars Kupčs
    Tā kā šī te pārmaiņu kultūra viennozīmīgi ir jāturpina," teica Skujiņš, izsakot cerību, ka viņa līdzšinējā darba pieredze palīdzēs VID procesu optimizācijā un klientu apkalpošanas uzlabošanā.

    Pārliecinājusi darba pieredze 

    Skujiņš norādīja, ka 20 gadus bijis saistīts ar finanšu jomu. Pašlaik nestrādājot, bet pagājušajā gadā strādājis bankā Azerbaidžānā, kur projektā bijis uzdevums optimizēt iekšējos procesus.

    Pirms tam - no 2013. līdz 2016.gadam - Skujiņš strādājis LTV valdes locekļa amatā finanšu un tehnoloģiju jautājumos. Pēc valdes pilnvaru termiņa beigām mediju uzraugs lēma līgumu pagarināt vienīgi ar valdes priekšsēdētāju, bet abi pārējie valdes locekļi uz savu līdzšinējo amatu kandidēja konkursā. Skujiņš amatā netika pārapstiprināts.

    Pēc darba LTV valdē Skujiņš darbojies kādā bankā Azerbaidžānā, bet pēdējo gadu nestrādājis. Kandidēt uz VID ģenerāldirektora vietu viņu uzrunājusi atlases firma.

    Citskovskis atzīmēja, ka

    konkursa komisiju pārliecinājusi Skujiņa ilgstošā darba pieredze vadošos amatos privātajā jomā, kā arī valsts kapitālsabiedrībā – LTV. 

    "Ļoti laba pieredze pārmaiņu vadībā, dažādu projektu vadībā un attīstībā. Viens no būtiskiem elementiem, kas komisijai lika izšķirties par labu Māra Skujiņa atbalstīšanai," atzina Citskovskis.

    Jaunā VID vadītāja meklēšana notika vairākās kārtās. Skujiņu par atbilstošāko kandidātu VID vadītāja amatam atzinusi neatkarīga personālatlases kompānija. Skujiņa kandidatūrai konkursa komisijā bija vienprātīgs atbalsts, piebilda Citskovskis.

    Uzņēmēji gaida uzlabojumus

    Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas konkursa komisijas darbā piedalījās kā neatkarīgie novērotāji, paziņojumā medijiem norāda, ka LDDK atzinīgi vērtē VID ģenerāldirektora amata kandidāta Skujiņa plašo pieredzi privātajā sektorā un iegūto darba pieredzi ārvalstīs.

    "LDDK cer, ka jaunais VID vadītājs spēs principiāli un efektīvi realizēt aizsāktās reformas, panākot, ka VID kļūst uzņēmējiem draudzīgāka iestāde.

    Sagaidām arī būtisku attieksmes maiņu un modernāku pieeju jautājumu risināšanai par e-pārvaldes ieviešanu," norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

    Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) – vadītājs Jānis Endziņš uzskata, ka jaunajam dienesta vadītājam jāturpina iepriekšējās vadītājas laikā sāktās pārmaiņas un iniciatīvas, piemēram, mediācijas procesi un projekts "konsultē vispirms", kā arī citas dienesta reformas – darbinieku skaita mazināšana un procesu pārskatīšana.

    KONTEKSTS:

    Konkurss uz VID vadītāja amatu izsludināts pēc Ilzes Cīrules pēkšņās aiziešanas mūžībā. Pieteikumu iesniegšana konkursam noslēdzās 2.maijā. Atlases komisija nolēma uz otro kārtu virzīt 11 no 19 pretendentiem, kas bija pieteikušies atklātajam konkursam. Savukārt uz trešo kārtu virzīti četri amata pretendenti.

    Konkursa komisiju vadīja Valsts kancelejas direktors Citskovskis, bet tās sastāvā darbojās arī pārstāvji no Valsts kases, Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas. Tāpat pretendentu atlases procesā kā neatkarīgi novērotāji piedalījās arī pārstāvji no LDDK, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Drošības policijas. 

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti