Zolitūdes traģēdijas krimināllietā visi valsts apsūdzības uzturētāja pieaicinātie liecinieki ir uzklausīti, un pašlaik uz tiesas sēdēm tiek aicinātas apsūdzēto aizstāvju izvēlētās personas.
Cietušo rindas ceturtdien, 19.aprīlī, tiesas sēdē bija pilnākas nekā citas reizes. Daudzi no viņiem izteica tiesai vienu un to pašu lūgumu – atvest piespiedu kārtā bijušo sagruvušā veikala “Maxima" apsargu Igoru Vītolu, kurš jau 12.sēdi izlaiž, aizbildinoties ar sasirgšanu.
No vairāku liecinieku mutes izskanējis, ka tieši viņš traģēdijas dienā atslēdzis veikala signalizāciju.
Pārdevēja Daiga Vancāne liktenīgajā dienā strādāja pretī "Maximas" kasēm – veikalā "Drogas". Trauksme skanēja atkal un atkal. "Es piegāju pie apsarga un prasīju, kas noticis. Un man pasmaidīja sejā un teica, ka nevar atslēgt signalizāciju. Lai es eju un strādāju tālāk," stāstīja Vancāne. Viņa pēc pirmā nogruvuma izglābās noliktavā.
Savukārt Aleksandras Fedutinas mamma gāja bojā. Viņa kā cietusī grib uzdot savus jautājumus apsargam. "Ir viens variants, ka viņš bija kontaktējies ar priekšniecību, un tas bija rīkojums no priekšniecības. Un, iespējams, tas ir iemesls, kāpēc viņš neierodas. Un, iespējams, viņš ir viena no aizdomās turamām personām."
Arī apsargs cieta nogruvumā, ārstēja traumas un turpinot ārstēties arī tagad. Taču tiesa ņēma vērā argumentu, ka tas nav kavējis liecināt citus cietušos, arī tos, kam ir invaliditāte un nebūt ne mazāks posttraumatiskais šoks. Prokuratūra ceturtdien, 19.aprīli, lūdza Vītolu atvest uz tiesu piespiedu kārtā.
"Viss norāda uz to, ka ir šī nevēlēšanās būt šeit tiesas zālē un paskatīties acīs cietušajiem, kuri grib viņu redzēt un uzdot jautājumus.
Mums ir svarīgas viņa sniegtās liecības. Arī attiecībā uz faktiem, uz ziņām, kas ir parādījušās no cietušo liecībām," sacīja lietas prokurors Agris Skradailis.
To, ka apsarga rīcība varēja mainīt tās dienas scenāriju, uzsver arī biedrībā, kas apvieno tos, kuri traģēdijā zaudēja savus mīļos.
"Igors Vītols nebija vienkārši apsargs. Viņš bija vecākais apsargs tanī dienā, viņš bija tas cilvēks, kurš atslēdz balss apziņošanas tekstu, kas lika cilvēkiem nekavējoties atstāt veikalu. Viņš mierināja pircējus. Visus mierināja," sacīja biedrības “Zolitūde 21.11.” vadītāja Regīna Ločmele-Luņova.
Vītola vietā tiesas sēdes apmeklēja viņa juridiskā pārstāve Dace Ozoliņa. Viņa kategoriski nepiekrita, ka viņš ir atslēgas figūra procesā, jo neesot pierādīta cēloņsakarība starp trauksmes signāliem un nogruvumu. Trauksme brīdinājusi par ugunsgrēka draudiem, taču tāda nebija.
"Šajā situācijā cietušais ir atzīts par cietušo atbilstoši procesa virzītāja lēmumam. Viņš ir guvis smagas traumas. Somatiskās traumas ir jāārstē. Taču tā ir sensitīva informācija, bet ārstēšanās turpinās četru gadu periodā. Tas ir attaisnojošs iemesls. Nav ļaunprātības vai tiesas ignorēšanas. Ir tikai veselības problēmas," skaidroja Ozoliņa.
Lai gan ceturtdien, 19.aprīlī, tiesā izskanēja, ka Vītolam esot vīrusa infekcija, tiesa lēma, ka uz nākamo tiesas sēdi nākamo ceturtdien Vītols jāatgādā ar policijas palīdzību. Un tad viņam būs jāatbild uz daudzajiem jautājumiem, kuri radušies, klausoties cietušo liecības.
KONTEKSTS:
Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšanā viens no ekspertiem tiesā norādīja – pārslodze bija tāda, ka jumts jebkurā gadījumā būtu iegruvis.
Lai skatītu apjomīgo lietu par Zolitūdes traģēdiju, kurā zem veikala "Maxima" iegruvušā jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl desmitiem tika ievainoti, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015.gada 8.decembrī. Sākotnēji tiesā skatīti procesuāli jautājumi, bet pēc vairākiem mēnešiem sākta cietušo un liecinieku nopratināšana.
