Latvijā svin Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 28.gadadienu

Militārā parāde Madonā

Šodien visā Latvijā notiek virkne svinīgo pasākumu. Rīgā, Jēkaba katedrālē, no rīta notika ekumeniskais dievkalpojums. Tikmēr Madonā notika Brīvības svētki - Nacionālo bruņoto spēku dienas pasākumi, kuru laikā notika valsts svētkiem veltīta militārā parāde ar Latvijas un ārvalstu bruņoto spēku dalību. Parāde pulcēja tūkstošiem vietējo iedzīvotāju un pilsētas viesu.

 

Parādi uzticēts komandēt Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandierim pulkvedim Marekam Ozoliņam, kurš Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" atzina, ka vadīt šādu militāro parādi ir liels pagodinājums militārpersonai.

Kopumā parādē piedalījās 700 Nacionālo bruņoto spēku karavīri, zemessargi, robežsargi, policisti un ugunsdzēsēji. Tajā bija iespējams aplūkot Latvijas un NATO kaujas grupas tehniku.

Parādē piedalījās NBS rīcībā esošās kaujas mašīnas, kā arī Zemessargu un NATO kaujas grupas sauszemes tehnika, ko papildināja NBS helikopteri un NATO iznīcinātāji. Pēc parādes visiem interesentiem bija iespēja tuvāk iepazīties ar bruņoto spēku ieročiem un tehniku.

Šodien kļuva zināms, ka militārā parāde nākamā gada 4.maijā notiks Jēkabpilī.

Svētku koordinatore Madonas novadā Valda Kļaviņa LTV raidījumam atzina, ka Madona svētkiem ir gatava. Svētki ieskandināti jau vakar ar valsts ģimnāzijas korus sadziedziedāšanos Latvijas augstākajā virsotnē Gaiziņkalnā. Pasākums pulcēja ap 450 dalībnieku. Kļaviņa norādīja, ka Madonas novadā paredzēta virkne pasākumu, un aicināja apskatīt par godu svētkiem pilsētā izvietotos vides objektus, tostarp vides objektu "Latviešu kods".

Saeimā pulcējas uz svinīgo sēdi

Par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas 28. gadadienai piektdien plkst.12 uz Saeimas svinīgo sēdi pulcējās gan esošie parlamentārieši, gan tie Augstākās Padomes deputāti, kuri 1990.gadā teica "jā" neatkarīgai Latvijai, gan arī eksprezidenti, vēstnieki un valsts viesi.

Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (Nacionālā apvienība) uzrunu caurvija nacionālie jautājumi, tomēr Mūrniece uzsvēra arī korupcijas postošo ietekmi uz valsts attīstību un sabiedrības ticību tiesiskumam. "Latviešiem ir lieliska nevardarbīgās pretošanās pieredze – tā mēs varētu pretoties arī korupcijai.

Vienoties, ka nedosim kukuļus, neļausim savtīgi izmantot ieņemto amatu, nepieņemsim savā vidū tos, kas bijuši negodīgi," viņa sacīja.

Pēc sēdes sanākušie pulcējās, lai uzsauktu tostu par godu valsts neatkarībai un brīdi pakavētos sarunās par izšķirīgajiem notikumiem.

"Ar laika starpību, kas starp Kanādu un Latviju bija, mums bija diezgan pagrūti tās ziņas iegūt, un mums bija bieži tā, ka "torontieši" bija dabūjuši kādā latviešu centrā kaut kādu savienojumu ar Latviju un tad bija tā sajūta, ka tur viss kas notiek, bet tu neesi tur klāt, bet mēs ārkārtīgi priecājāmies par to, kas notiek," atzina eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Šodien Augstākās Padomes deputāti līdz ar valsts augstākajām amatpersonām devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Visi uzrunātie Augstākās Padomes deputāti atzīst – vēsturiskais balsojums bija neatkarības ceļa kulminācija, uz kuru tiecoties neviens daudz nedomāja, kā tālāk veidot jaunuzcelto Latviju. 

"Acīmredzot, ka mēs bijām pārāk optimistiski, ka noregulēsies viss pats par sevi, manuprāt, tā ir viena no nozīmīgajām kļūdām, ko mēs esam pieļāvuši vēl Augstākās Padomes laikā," sprieda Augstākās Padomes deputāts Aivars Endziņš.

"Drusku par ilgu mēs, vecie buki, turējāmies pie varas, vajadzēja jums, jauniem ātrāk nākt un pārņemt varu savās rokās, jo tā vecā pieredze, ar ko mēs iegājām iekšā sevišķi tautsaimniecībā, viņa radīja to, kas te ir radies," teica Augstākās Padomes deputāts Ziedonis Ziediņš.

Tomēr, jau vēlāk, šodien sanākušajiem Augstākās Padomes deputātiem pulcējoties Saeimas svinību zālē, atmosfēra ir pozitīva.

"Brīvība, neatkarība nenozīmē pārticību uzreiz. Pēc tā visa ir jācenšas, jāstrādā, jādara, bet tas ir iespējams, un tas ir lielā mērā katra ziņā. Bet tas, ka mēs esam demokrātiska, brīva, laimīga valsts," sacīja Augstākās Padomes deputāte Velta Čebotarenoka.

No mazākiem darbiem, ko vēl paveikt līdz valsts simtgadei, neatkarības balsotāji

aicina pašreizējo Jēkaba laukumu starp Nacionālo teātri, kur tika dibināta Latvijas valsts, un Saeimu, kurā tā atdzima no jauna, pārdēvēt par neatkarības laukumu. 

Rīgā daudz svētku pasākumu

Svētku sajūta ir – tā šodien saka pilnīgi visi Latvijas Televīzijas sastaptie svētku pasākumu apmeklētāji.  Galvaspilsētā populārākās pulcēšanās vietas šodien ir ļaužu pilnas. Cilvēki izmanto iespēju brīvdienu pavadīt ar tuviniekiem un apmeklēt svētku pasākumus.

Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka Rīgā valsts svētku dienā notiek daudz pasākumu – gan Brīvības laukumā, gan Brīvdabas muzejā, gan pie VEF Kultūras pils un Vidzemes tirgus.

"Tā kā itin daudzās vietās būs gan diskusiju forumi par Latvijas nākotni, būs izrādes bērniem Esplanādē. Tāpat bērnus aicinām pie VEF Kultūras pils, kur būs īpaša pilsētiņa ar zinātnes atklājumiem (..). Tāpat arī daudzie koncerti, kas notiks gan Brīvības laukumā, vakara koncerts plkst. 20.30," teica Šmite.

• Pa Brīvības ielu bez maksas kursē 100. autobuss – no Esplanādes līdz Brīvdabas muzejam. "Šajos braucienos var uzzināt Brīvības ielas un arī Latvijas valsts vēsturi īpašā stāstījumā," sacīja Šmite.
• Pilsētvides izstādē “Brīvība atcerēties” sabiedriskā transporta pieturvietās ar īpašu stendu starpniecību piedāvā iepazīties ar laikabiedru atmiņām par Brīvības ielu. Tur pastarpināti var sastapt, piemēram, mākslinieci Džemmu Skulmi, Kušķu ģimeni, kas Brīvības ielā dzīvo jau 96 gadus un ugunsdzēsības majoru Jāni Gustsonu, kurš vēl padomju laikā, izmantojot darba pacēlāju, nolika ziedus Brīvības pieminekļa smailē – pie Mildas kājām.

• Rīgā, Brīvības pieminekļa pakājē, arī šogad tradicionāli 4.maijā visi interesenti aicināti piedalīties "Ziedu Latvijas" veidošanā. Runa ir par tradicionāli veidotu ziedu instalāciju Latvijas kontūras formā.

• Ar saukli "Brīvība radīt" Latvijas Mākslas akadēmijas pagalmā un laukumā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja notiek radošās darbnīcas. Tās piedāvā izbaudīt brīvību gleznošanas darbnīcā, iepazīties ar dažādām keramikas apdedzināšanas tehnikām, izjust ģipša materiālu, izveidot savu brīvības rokassprādzi tekstila darbnīcā vai vienkārši baudīt māksliniecisku atmosfēru un mūziku.

• "Tauta. Dziesmas. Tērpi." – tā trīs vārdos raksturojams šodien notiekošais Rīgā, Vērmanes dārzā. Tur pēcpusdienā sākās gājiens "Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai". Tajā bija aicināti piedalīties cilvēki no visiem novadiem, lai parādītu savus – pašu darinātos vai mantotos tautas tērpus.

• Tehnisko inovāciju darbnīcas bērniem, meistarklases, lekcijas, nākotnes tehnoloģiju paraugdemonstrējumi un izmēģinājumi – to visu šodien ir iespēja baudīt Rīgā, VEF kvartālā. Savukārt Vidzemes tirgū visu dienu spēlē teātri. Tiesa, vienu izrādi – ar nosaukumu “Latvijas plānošanas institūts”.

Saistībā ar 4.maija svinībām Rīgā jārēķinās ar būtiskiem satiksmes ierobežojumiem.

Svētku pasākumus visas dienas laikā atspoguļos Latvijas Televīzija:

KONTEKSTS:

1990.gada 4.maijā 134 no 201 Augstākās Padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā Padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.