Valsts Satversmes tiesā atkal zaudē lietu par zemes piespiedu nomas maksas griestiem

Satversmes tiesa par neatbilstošiem Satversmei atzinusi grozījumus likumos, kas no šā gada sākuma samazināja piespiedu nomas maksu dalītajos īpašumos. Tiesa noteikusi, ka grozījumi zaudēs spēku 2019. gada 1. maijā, tādā veidā dodot Saeimai laiku likumu labot. Līdzīgu strīdu Satversmes tiesa jau vētīja pirms teju desmit gadiem.

Nepārliecina Saeimas izvērtējums 

Satversmes tiesa uzsver – ja atkārtoti tika iecerēts pamattiesību ierobežojums, kuru jau vērtējusi Satversmes tiesa, tad šim ierobežojumam jābūt paša likumdevēja pienācīgi izvērtētam un pamatotam. Tomēr no diskusijām, kas notikušas apstrīdēto normu izstrādes laikā, neesot izsecināms pamatojums tam, kādēļ šajos ekonomiskajos un tiesiskajos apstākļos apstrīdētajās normās bija nepieciešams noteikt tieši šādu piespiedu nomas maksas regulējumu.

No apstrīdēto normu pieņemšanas materiāliem Satversmes tiesa neguva apstiprinājumu tam, ka Saeima būtu pienācīgi izvērtējusi pamattiesību ierobežojuma ietekmi uz zemes īpašnieku stāvokli

un pamatojusi to, ka iecerētais risinājums atbilst Satversmes tiesas judikatūrai.

Turklāt likumdevēja rīcībā neesot bijis pienācīgas analīzes un pamatojuma par iecerētā zemes īpašnieku īpašuma tiesību ierobežojuma satversmību kontekstā ar Satversmes tiesas judikatūru piespiedu nomas jautājumos. Tādējādi apstrīdētās normas nav uzskatāmas par pieņemtām pienācīgā kārtībā, norāda Satversmes tiesa.

Tā kā Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105.pantam par tiesībām uz īpašumu, tāpēc tā nevērtēja atbilstību Satversmes 1.pantam, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele medijiem skaidroja – aizskarot kādas sabiedrības daļas, šajā gadījumā zemes īpašnieku pamattiesības, jābūt kārtīgai situācijas analīzei un pamatojumam, kādēļ konkrētais risinājums ir labākais iespējamais.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta ZiemeleMāris Klūga

    “Tiesa nepasaka, vai 5%, 4%, 3% ir labi vai slikti. Šis spriedums pasaka to, ka šādā gadījumā, kas ir pietiekami unikāls, kur ir vairāki spriedumi, likumdevējam ir īpaša atbildība. Mēs nevaram secināt, ka tas process, kurā likumdevējs nonāca līdz šiem grozījumiem, vieš sabiedrībā pārliecību par to, ka visas idejas ir izanalizētas. Un Satversmes tiesa nevarēja saskatīt, ka tādā veidā radot regulējumu, tas viestu uzticību likumdošanas procesam valstī kā tam vajadzētu būt tiesiskā, demokrātiskā valstī,” norādīja Ziemele.

    Dod laiku sakārtot jautājumu

    Līdz ar Satversmes tiesas spriedumu Saeimas pieņemtās normas zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā. Tas nozīmē, ka vēl visu šo gadu piespiedu zemes nomas maksa būs 5% no zemes kadastrālās vērtības, bet no nākamā gada janvāra, kā to paredz apstrīdētais likums – jau 4%.

    Ziemele medijiem skaidroja, ka

    Satversmes tiesa iedevusi laiku Saeimai jautājuma sakārtošanai, jo tiesas funkcija ir neradīt papildu spriedzi sabiedrībā.

    Tiesa norāda – tieši likumdevējam, ievērojot Satversmes tiesas judikatūru, jārod tāds konkrētās situācijas risinājums, kura izstrādes gaitā būtu pienācīgi izvērtēti iespējamie pamattiesību ierobežojumi un ar kuru tiktu taisnīgi līdzsvarotas zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības. Minētā risinājuma izstrādāšanai nepieciešams saprātīgs laika posms.

    ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas ir stājies spēkā tā pasludināšanas brīdī.

    Zemes īpašnieki, lai arī spriedumu kopumā vērtē atzinīgi, šo lēmumu kritizē. "Es nedomāju, ka ST vajadzēja dot Saeimai tik ilgu laiku un tik milzīgu pretimnākšanu," sacīja zemes īpašnieku pārstāvis Normunds Šlitke.

    Atsaucoties uz starpvalstu līgumiem par investīciju aizsardzību, zemes īpašnieku pārstāvis sola arī konsultēties ar saviem ārvalstu klientiem. "Lai mani klienti domā, vai viņi spēs šo laiku paciest vai nespēs (..) viņiem ir konkrēti noteikts, kurā tiesā jāvēršas, tas jau vairs nav Latvijas tiesās tad par zaudējumu piedziņu," sacīja Šlitke.

    Bet dzīvokļu īpašnieki, kuri pēc būtības ir patiesie zaudētāji šajā lietā, kritizē likumdevēju. "Liels akmens uz mūsu Saeimu, jo mūsu Saeima pieņem likumus un neizpēta problēmu un pēc tam ST kā skolotājs visas problēmas no jauna izpēta un mēģinās kaut ko atrisināt," kritiska ir dzīvokļa īpašniece Aļona Čistjakova.

    Problēmu risinās saknē

    Jau nākamnedēļ Saeima varētu skatīt citu likumprojektu, kas būtu pirmais solis ceļā uz piespiedu dalītā īpašuma attiecību pilnīgu izbeigšanas. Tas dos iespēju dzīvokļu īpašniekiem atpirkt zemi zem daudzdzīvokļu ēkas par tās kadastrālo vērtību, neatkarīgi – vai zemes īpašnieks vēlēsies to pārdot vai ne.

    "Tiks piedāvāts tas, ka iedzīvotāji ar savu balsojumu nolemj to, ka viņi šo procesu uzsāk. Tālāk ir zināmas procedūras, kas būs jāiziet ar pašvaldību un Valsts zemes dienestu,

    lai noskaidrotu cenu un izpērkamo zemi, un pēc tam, iesaistoties valsts atbalstam, kas nosegs gan administratīvās izmaksas, gan piedāvājot atbalsta mehānismu šī darījuma norisei, iedzīvotājiem būs iespēja izpirkt. Bet šeit jāvērš uzmanība uz vienu nopietnu niansi, ka likumprojekta mērķis un viss gars ir izstrādāts tā, lai šis te maksājums, ko viņi maksā, samazinātos uz pusi no tā, ko viņi maksā šobrīd," teica Saeimas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).

    KONTEKSTS:

    Līdzīgs strīds jau teju pirms desmit gadiem bija nonācis Satversmes tiesā. Par spīti neveiksmīgajam mēģinājumam samazināt piespiedu zemes nomas maksas apmēru 2009.gadā pērn Saeima par šo jautājumu lēma atkārtoti.

    Saeima 2017.gada jūnijā atbalstīja likuma grozījumus Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likumā par pakāpenisku piespiedu zemes nomas maksas samazināšanu. Iebilstot pret izmaiņām, zemes īpašnieki vērsušies ar sūdzību Satversmes tiesā.

    Pašlaik aptuveni simttūkstoš dzīvokļu īpašnieku ik mēnesi spiesti maksāt zemes nomas maksu par citām personām piederošu zemi zem daudzdzīvokļu mājas. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem aptuveni 10% zemes pieder to vēsturiskajiem īpašniekiem, bet vairākums zemes pašreizējo īpašnieku to ieguvuši darījumu ceļā.

    12 komentāri
    Anonīms lietotājs 23303
    Dzīvokļu īpašnieki ir iedzīti slazdā. Zemes noma par it kā "nepieciešamo" zemes gabalu, nesaprotami kā tas tika noteikts, ir neizmērojami augsta. Mūsu namā jau vairāku dzīvokļu īpašnieki vairs nav spējīgi nomaksāt gan RNP izstādītos rēķinus par pakalpojumiem un vēl zemes nomas rēķinu. Un diemžēl arī dzīvokli, kurā cilvēki dzīvo jau gadu desmitus nevar pārdot. Dzīvokļu pircēju pirmais jautājums ir : kam pieder zeme ?. Tā kā atbilde ir - privātam zemes īpašniekam un nomas maksa mēnesi ir 44 EUR,, saruna par pirkšanu-pārdošanu tiek pārtraukta. Iedzīvotāju parādi aug augumā. Satversmes tiesa savā spriedumā raksta, ka jāievēro "sociālais taisnīgums", bet tikai bagāto zemes īpašnieku labā.
    Andra Ziverte
    Zemes īpašniekiem drīz vajadzēš par savu zemi dzīvokļa īpašniekiem piemaksāt,jo pa saņemto nomas naudu nevarēš pat samaksāt zemes nodokli,piespiedu kārtā būs no zemes jāatsakāš.
    Taisnība Likums
    Kurš kompensēs zemes īpašnieku netaisnīgās ciešanas un nenormālos zaudējumus no 1995-2008. gadam ??!?!?!?!
    Taisnība Likums
    Kāpēc visus zemes īpašniekus liekam vienā maisā? Kāpēc 1995. privatizēja dzīvokļus un pieteikumā visi dzīvokļu īpašnieki piekrita ar savu parakstu, ka zeme ir citam īpašniekam un tā būs zemes noma? Kāpēc neviens nerunā par to, ka līdz 2008. gadam zemes īpašniekiem 90% gadījumu nebija nekāda iespēja gūt ienākumus no savas zemes???!!!
    Anonīms lietotājs 22861
    Privatizēja, jo kaut kur ir jādzīvo, kad privatizēts, neviens nevar Tevi izmest uz ielas. Tikai tāpēc, ka šādi tikts pie dzīvokļa, nenozīmē, ka cilvēks ir turīgs. Dzīvoklis rada izmaksas, tas ir jāuztur. Zeme izmaksas nerada. Nez, ko visi šie zemes īpašnieki teiktu, ja mājas varētu pārvietot un zustu ienākumu avots.... Bizness ir bizness. Ir riski un ir potenciālie zaudējumi.
    Taisnība Likums
    Ar šo ST spriedumu okupantu vai viņu pēcteču un PROkomunistu lobēts pasākums, kas daļēji tiek apmaksāts no Maskavas ar Regīnas Ločmeles Luņovas ( SASKAŅAS CENTRS) un Valaiņa ( ZZS ) priekšgalā ir izdevies daļēji- vai kā pazemot Latvijas patriotus- zemes īpašniekus LV 100gadē! Plāns kā atņemt zemi par grašiem zemes īpašniekiem! „Proletariāta” noziegums pret Latvijas patriotiem un zemes īpašniekiem turpinās!
    Taisnība Likums
    1. Nevar diskriminēt vienus attiecībā pret otriem! 2. Nevar diskriminēt mazākumu attiecībā pret vairākumu! 3. Nevar vienus īpašniekus(zemes) diskriminēt pret otriem ĪPAŠNIEKIEM(dzīvokļu), jo manā gadījumā dzīvokļu īpašnieki izskatās krietni turīgāki par zemes īpašniekiem un nekad nav maksājuši par zemes nomu nekaunīgi izmantojot LIKUMA robus. 4. Piespiedu pirkums ar ierakstu ZG uz kādas aizdevējbankas vārda būtu taisnīgi no visām pusēm. Manā gadījumā apmēram 2000 eur katram dzīvoklim, ja dzīvoklis vidēji maksā 40 000 eur.
    Taisnība Likums
    Zemes īpašnieku diskriminācija turpinās! Zemes īpašnieki ir spiesti jau 25 gadus iznomāt zemi par to nesaņemot ne santīma un tiesājoties jau 14 gadus ciešot tikai milzu zaudējumus!
    Anonīms lietotājs 17769
    Kāpēc tiek diskutēts tikai par nomas maksas apmēru??? Pilnībā tiek ignorēts fakts, ka vairums zemju ir pārpircēju rokās!!! Arī zem mana dzīvokļa zeme ir pārpirkta un man neviens nedeva īstenot pirmpirkuma tiesības. Uzskatu, ka visos gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesības ir tikušas apietas, turpmākie maksājumi ir jāuzskata par IZPIRKUMA nevis nomas maksu, un valstij ir jāgādā par to, ka zeme pāriet dzīvokļu īpašnieku īpašumā par to cenu, kāda reģistrēta pārpirkšanas darījumā, zemesgrāmatā!!!
    Broņislava Dzene ( Reinika )paldies
    Tā kā Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105.pantam par tiesībām uz īpašumu, tāpēc tā nevērtēja atbilstību Satversmes 1.pantam, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Ja man ir tiesības uz īpašumu, ko apstiprina Satversmē rakstītais, kā to saprast, ka valsts var rīkoties ar manu īpašumu pēc sava prāta, nosakot tā vērtību pēc tirgus cenām, kuras ir no zila gaisa grābtas un aplikt ar nodokļiem, kurus nav iespējams samaksāt, tās pašas valsts neadekvāti piešķirtu pensiju, kura pēc piešķiršanas ir mans īpašums, un atkal valsts ar to rīkojas pēc sava prāta, apliekot ar nodokli. Pensija nav ienākums, bet paša iemaksātā nauda, no kuras saņemot algu jau tika ieturēti likumā paredzētie nodokļi, tā ir mana nauda, ko uzticēju valstij glabāšanā un lietošanā, no kuras valsts ir guvusi ienākumu budžetā, saņemot depozīta , vai peļņas procentus to ieguldot darījumos. Cik reizes var ņemt nodokli par vienu un to pašu ienākumu??? Vai tā nav likumīgā zagšana?
    Anonīms lietotājs 22861
    Cilvēku alkatībai nav robežas. Piespiedu noma ir prettiesiska pret dzīvokļu īpašniekiem. Zemei zem mājas jāpieder dzīvokļu īpašnikiem! Baronu laiki sen ir pagājuši. Laiks demokrātijai.
    Anonīms lietotājs 22861
    " Ja man ir tiesības uz īpašumu, ko apstiprina Satversmē rakstītais, kā to saprast, ka valsts var rīkoties ar manu īpašumu pēc sava prāta, nosakot tā vērtību pēc tirgus cenām, " - ja Tu dzīvo uz citu ciešanām, tad nesūdzies, kad cietušo sāk aizstāvēt. Jebkuram normālam cilvēkam ir skaidrs, ka piespiedu noma ir pretlikumīga, jo dzīvokļa īpašnieks ir slazdā. Tiesa, šo situāciju vispār nedrīkstēja pieļaut. Ja uz zemes bija daudzdzīvokļu māja, zemi nedrīkstēja atdot nevienam citam, kā šīs mājas (dzīvokļu) īpašniekiem. Tā vietā vajadzēja vai nu ierādīt citu zemes gabalu, vai izpirkt to.
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti