Panorāma

Eiropas Komisijas rekomendācijas Latvijai

Panorāma

Panorāma

Baltijas aizsardzības ministri pārrunā reģiona drošību

NATO samitā jūlijā Baltijas valstīm varētu būt mazāka loma nekā iepriekš

NATO samitā Briselē Baltijas valstīm varētu būt mazāka loma nekā iepriekš. Šāds secinājums ir pēc trīs valstu aizsardzības ministru tikšanās Klaipēdā, kur pārrunāta arī Baltijas kopīgā pozīcija jūlijā gaidāmajā Ziemaļatlantijas alianses sanāksmē. Ministri gan uzsvēra, ka Baltijas reģionam būtiskākie lēmumi jau ir pieņemti un tagad jākoncentrējas uz to īstenošanu. 

Trīs Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās Klaipēdā bija kā starpposms starp reģiona līderu vizīti ASV un jūlijā gaidāmo NATO samitu Briselē. Jau tagad skaidrs – šajā alianses sanāksmē Baltijas valstis vairs nebūs uzmanības centrā kā iepriekš.

"Šim NATO samitam pieeja būs pavisam citāda nekā iepriekšējos divos Velsā un Varšavā. Toreiz lielākā uzmanība tika pievērsta Baltijas reģionam, kur patiešām situācija bija visbīstamākā.

Toreiz tika lemts par ārkārtas pasākumiem, bet šis samits būs par izmaiņām pašā NATO, jo ne tikai Baltijas valstīm, bet visai aliansei jāpielāgojas jaunajai drošības situācijai," sacīja Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis.

Pēc tikšanās parakstītajā dokumentā īpaša uzmanība veltīta NATO komandstruktūras pilnveidošanai. Baltijas valstu ministri uzsver, ka tas ir būtisks turpinājums NATO skaidri paustajai nostājai – jebkuram uzbrukumam alianses dalībvalstīm sekos atbilde. 

"Šodien jautājums ir par šīs atbildes kapacitāti. Un tāpēc komandstruktūra un gatavība ir tik svarīga. Ja kaut kas notiks, kā tieši mēs atbildēsim. Pats par sevi saprotams, Baltijas valstis ir īpaši ieinteresētas lēmumu pieņemšanas ātrumā, kas ir viens no būtiskiem faktoriem, runājot par ātru reaģēšanu," norādīja Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks.

To, ka izšķirīgu lēmumu pieņemšanas process tādā savienībā kā NATO, kas vadās pēc vienprātības principa, ir sarežģīts, atzīst arī Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un Zemnieku savienība), gan uzsverot – visā aliansē šobrīd aktuāls ir arī jautājums par loģistikas iespējām, nepieciešamības gadījumā uzņemot sabiedroto spēkus.

"Varbūt kāds to redz tikai caur "Rail Baltica"; nē, tas ir jāskatās daudz plašāk, gan ceļi, gan lidostas, gan dzelzceļi," atzīmēja Bergmanis.

Viņš arī uzsver, ka paralēli NATO krietni lielāku uzmanību drošības jomai nekā iepriekš pievērsusi arī Eiropas Savienība (ES).

"Nākamajā ES fondu plānošanas periodā ir paredzēti līdzekļi drošībai un aizsardzībai, un tas ir kas pilnīgi jauns."

Ja vērtē katras Baltijas valsts individuālo specializāciju drošības jomā, Igaunijā tā, protams, ir kiberdrošība, Latvijā izvietots NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, bet Lietuvas lauciņš ir enerģētiskā neatkarība, ko apliecina sašķidrinātās gāzes terminālis "Independence".

Pastarpināti no Lietuvas termināļa gāze jau ieplūst arī Latvijas cauruļvados, tomēr skaidrs, ka, pat pilnībā izmantojot tā sniegtās iespējas, ar neatkarības vārdā nosaukto peldošo gāzes glabātuvi Klaipēdā vien būs par maz, lai nodrošinātu pilnīgu Baltijas reģiona neatkarību no Krievijas gāzes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti