Dienas notikumu apskats

ASV un Ķīna turpina tirdzniecības tarifu cīniņu

Dienas notikumu apskats

Orsē mākslas muzejā atklāj izstādi par godu Baltijas simtgadei

Valdības vadītājs un ekonomikas ministrs sola izskaust OIK

Iespējas OIK atcelšanai meklēs augsta līmeņa darba grupā

Lēmumu par augsta līmeņa darba grupas izveidi līdzšinējās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas reformai valdība varētu pieņemt nākamnedēļ. Par to pirmdien, 9.aprīlī, vienojušies valdību veidojošo partiju vadošie politiķi. Saskaņā ar koalīcijas sanāksmē lemto, darba grupu, kam līdz šā gada 1.augustam jāizstrādā piedāvājums obligātā iepirkuma komponentes likvidēšanai, vadīs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens („Vienotība”).

Neilgi pirms oktobra sākumā gaidāmajām Saeimas vēlēšanām valdības dienaskārtībā varētu nonākt jautājums par skandalozu slavu iemantojušās obligātā iepirkuma komponentes sistēmas atcelšanu. Valdības vadītājs Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens gan noliedz, ka apņēmība izskaust obligātā iepirkuma komponentes maksājumus būtu saistīta ar vēlēšanu tuvumu.

“Tad, kad to nedara, ir kritika. Kad to dara, atkal mēs sakām, ka nepareizā laikā. Līdz vēlēšanām mums šī pakete būs gatava. Un tad arī vēlētāji lems, ko viņi atbalsta, ko ne, protams, tā ir daļa no priekšvēlēšanu procesa, to es nenoliedzu,” sacīja Ašeradens.

Premjers pēc pirmdien notikušās valdību veidojošo partiju pārstāvju sanāksmes sacīja, ka Ministru kabinets jau izpildījis valdības deklarācijā fiksēto apņemšanos samazināt tā dēvētos OIK maksājumus un tagad ir gatavs radikālākiem soļiem šajā jomā.

“Mēs tajā brīdī vēl nebijām plānojuši iet uz maksimumu. (..) Mēs nevaram nest atbildību par 2010. un 2011.gadā pieņemtajiem lēmumiem. Šobrīd valdība ir gatava spert ļoti radikālus soļus,” sacīja Kučinskis.

Plānots, ka darba grupā, kam jāatrod risinājums obligātā iepirkuma komponentes sistēmas pilnīgai reformai, darbosies ne tikai valsts institūciju, bet arīdzan ietekmīgāko uzņēmēju organizāciju pārstāvji. “Arī sociālo partneru pusē ir vēlme šo jautājumu risināt,” sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Obligātā iepirkuma komponente (OIK)

Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.

Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.

Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.

OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.  

Par konkrētām reformas aprisēm varēšot runāt tikai vasaras otrajā pusē, taču Ekonomikas ministrijai jau tagad esot padomā atsevišķi risinājumi, kas ļaušot vēl šogad samazināt obligātā iepirkuma komponentes maksājumus. “Koalīcijas padomē arī diskutējām par to, ka “Latvenergo” 78,9 miljonus, kas ir ekstra peļņa, kas izveidojās no Daugavas kaskādes darbības, rudenī novirzīt OIK mazināšanai.

Un mēs varētu no 1.jūlija samazināt OIK par 15%,” sacīja ministrs.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas apkopotajiem datiem pērn obligātā iepirkuma komponentes maksājumu kopapjoms sasniedzis 290 miljonus eiro.

KONTEKSTS:

Īpašu uzmanību obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēma izpelnījās pēc tam, kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Pēc tam Ekonomikas ministrija solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.

Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko izraisīja OIK sistēmas maiņa, tagad liekot elektrības patērētājiem maksāt “zaļās enerģijas” komponenti par uzstādītajām jaudām.

Pēc šīm diskusijām ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens arī nāca klajā ar ierosinājumu līdz 1. augustam izveidot plānu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai.

Tikmēr Ekonomikas ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai pastiprinātu subsidētās elektroenerģijas ražotāju kontroli.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti