Iespējams, šodien jau esi ar acīm apēdis kādu melīgu faktu vai izdomājumu pilnu viedokli. No tā izvairīties ir grūti. Publiskie meli sasniedz mūs kā straume, arī nopietni mediji iekrīt paši un savus lasītājus ievilina melu bedrēs. Meli medijos ir viena no karstāk apspriestajām tēmām starptautiskajā presē. Šoreiz par galvenajām domām, kas izskan šajā diskusijā.
Komercializētas informācijas izpratnes līmenis – viduvējs, spēja atpazīt mediju mērķus un satura kvalitāti – diezgan vāja, tāds īsumā ir nesen aptaujāto Rīgas skolu skolotāju vērtējums par daļas savu audzēkņu mediju lietotprasmi. Bet datos rodamas ir arī labas ziņas par skolēnu kritiskās domāšanas līmeni.
Vai vismaz četru pakāpju pārvaldība nodrošinās Latvijas sabiedrisko mediju brīvību un redakcionālo neatkarību? Tā noteikti būs dārgāka un sareģītāka. Vai arī labāka?
Vismaz viens teikums, ko jaunā sabiedrisko mediju likuma koncepta aizstāvībai Latvijas Radio diskusijā “Krustpunktā” 20.jūnijā minēja Roberts Putnis, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs, neatbilst patiesībai. Izmantojot populāro “Melu detektora” formātu par konkrēto izteikumu būtu jāsaka – tukšas pļāpas!
66 iespējamā sabiedrisko mediju likuma panti uzrakstīti, lai legalizētu sešu partiju pārstāvju ietekmi jaunajā Sabiedrisko mediju padomē? Tas ir dominējošais iespaids, vairākkārt lasot Saeimā gandrīz pirms nedēļas prezentēto dokumentu “Konceptuāls priekšlikums jaunam Sabiedrisko mediju likumam”.
Kāpēc jāpierāda, ka nav vēlama no politiķu vides vai politiķu intereses pārstāvošiem cilvēkiem veidota sabiedrisko mediju uzraudzības padome? Lai politiķi pamato, kāpēc tā vajadzīga un kā tā palīdzēs attīstīties sabiedriskajiem medijiem!
Ir jauns pavērsiens jau zināmo notikumu plūsmā. Vēlreiz nestāstīšu par unikālo notikumu Latvijā, – kā spītīga avīze “Bauskas Dzīve” cenšas pierādīt, ka pašvaldības lapa “Iecavas Ziņas” negodīgi konkurē, atņemot uzņēmējdarbības ienākumu daļu.
Kas notiek pēc tam, kad piešķirtas profesionālas balvas? Tas nenozīmē, ka pārējie pretendenti nebija balvu vērti. Žurnālistikas izcilības balvas, ko katru gadu pasniedz Latvijas Žurnālistu asociācija, kā jau katru gadu, sadalītas. It kā neklājas runāt par to, kas palika nezināms. Tomēr katrai uzvarai ir savi priekšnoteikumi, sava kritiskā masa un savi tuvu pie uzvaras bijušie, nozīmīgie, tomēr neapbalvotie.
Aicinu piedalīties kolektīvajā intervijā! Saņēmu šādu vēstuli no politiķa Aleksandra Giļmana. Tāda esot izsūtīta vēl 15 cilvēkiem, “kuru profesija ir izteikt viedokļus un kuri pazistāmi ar nebanālo poziciju“. Vēstulē ir daudzi apgalvojumi un desmit jautājumi. Uz tiem nav iespējams atbildēt tā, lai atbildes nevarētu izmantot, kā un kur vien vajadzīgs īsā un ilgākā laikā.
Netaisnīga tiesa, varas iestāžu patvaļa, nevainīgu cilvēku ciešanas – temati, kam veltītas ziņas satrauc sabiedrību. Visām minētajām un vēl citām pazīmēm atbilst marta pirmās nedēļas ziņas par jauniem notikumiem Lailas Brices dzīvē. Šoreiz viņa aizturēta Londonā. Jaunās ziņas ievada raksturojums, kas īsi skaidro, kas ir Laila Brice – sieviete, “kura plašāk sabiedrībai zināma ar tiesvedību par viņas meitas piespiedu adopciju britu ģimenei”. Kā dažādu likstu piemeklētam cilvēkam tik efektīvi izdodas pievērst mediju uzmanību un izraisīt krāšņu piketu pie Ārlietu ministrijas?
Kā tu gatavojies svinēt 23.februāri - tā šodien ļoti gribas jautāt visām draudzenēm un kolēģēm. Ko tu darīsi, lai bojfrends ir apmierināts? Šos tvīksmes pilnos jautājumus rosināja jau kopš brīvdienām rus.delfi.lv pieejamais recepšu raksts “Gatavojam vīriešu ēdienus 23.februārim: šefpavāru padomi.
Sestdienas, 6.februāra, rīta LTV1 ziņu speciālizlaiduma saturā par pirmo sešu bēgļu ierašanos Muceniekos viss bija profesionāli, rūpīgi, daudzpusīgi. Atļaušos apšaubīt vienīgi lēmumu par to, ka bija vajadzīga tiešraide, ka nepieciešama tiešā pieslēgšanās preses brīfingam, ka jāveido 41 minūti garš speciālizlaidums pulksten 11 no rīta.
''MTG TV Latvia'' publiskās komunikācijas gads sācies ar paziņojumu par kanāla TV5 slēgšanu marta beigās. Kamēr tā esošie un bijušie darbinieki dalās ar atmiņu bildēm sociālajos medijos vai skaļi dusmojas par kompānijas lēmumu, vērts paskatīties, ko TV5 pazušana nozīmē citu krieviski pieejamo kanālu kontekstā. Ko zaudēsim? Kas būs ieguvēji? Ko bija izcīnījis TV5 (agrāk TV5 Rīga) pastāvēšanas 15 gados?
Neinformēšana, informēšana un dezinformēšana izrādās var izraisīt vienādas sekas. Vardarbību, bailes, haosu. Šaubas par preses brīvību un uzticamību. Apvainojumus bezatbildībā. Jaungada nakts Ķelnē nu kļuvusi par piemēru ne jau tikai patvēruma meklētāju politikas un amatpersonu kļūdām, bet mediju darba un domāšanas kvalitātei.
Kam tiks nauda? Kurš pelnīs vairāk, kam samazināsies ienākumi? Kur būs auditorija? Ko darīs mediju lietotāji? Par to gada beigās parasti raksta mediju vides prognozēs. Riskēšu, lai gan zinu – būs arī neparedzētais, turklāt dažas prognozes izskatās līdzīgas vēlmēm!
Apvērsumu, satricinājumu nebija. Tikai viens unikāls notikums. Gribu izcelt piecus pavērsienus. Tie notika šogad, bet turpināsies arī 2016.gadā.
17.decembrī paredzētais, atkārtotais Saeimas balsojums par ZZS deputāta Armanda Krauzes radio programmu valodu regulējošiem likuma grozījumiem varēja izvērsties par kaunpilnu “tikumības sāgu nr.2”. Atšķirībā no neskaidrajiem un nevajadzīgajiem tikumības grozījumiem šoreiz deputātu lētticības detalizācijai lielu “Re:Baltica” pētījumu nevajadzēs. Sliktas argumentācijas, pretrunu, aizkulišu darījumu un likumdevēja bezatbildīgas steigas pierādīšanai informācijas ir pietiekami.
“Mēs gaidām - Putins aizies vai paliks mūžam, bet dzīvi tāpēc neviens nav atlicis, tāpēc jāturpina stāstīt par dzīvi”, tā šonedēļ notikušajā jaunā portāla novajagazeta.ee atklāšanā, pamatojot Baltijas krievu auditorijai adresēta medija dibināšanu, teica Krievijas avīzes “Novaja Gazeta” redaktors Dmitrijs Muratovs. Pazīstams žurnālists, viens no nedaudzajiem neatkarīga medija izdevējiem lielajā kaimiņvalstī.
“Nebaro trolli!” varētu būt viens no labākajiem mūsdienu padomiem katram, kurš pavada laiku tiešsaistē[1]. Uzmanība piepilda interneta trolli ar enerģiju. Tāpēc labāk ļaut dzīvot trollim savā pasaulē.
Viņš ir cienījams personāžs, vārdā “подполковник гоцман“. Zinošs, pieklājīgs, gatavs diskutēt. Joprojām šaubos, ka nav hibrīdtrollis, ka varbūt parasts aktīvists, kurš izkarojis savu vārdu komentētāju vidē. Daudzi viņa komentāri joprojām lasāmi portālā rus.delfi.lv. Viņš ir no tiem, kura teiktais nav izdzēsts.
Viņam ir daudz vārdu, bet zīmīgākais ir “jurmala”. Viņam ir viena IP adrese, no tās komentē arī “kurmitis“, „vovan“, „kaiminjsh“. Citi nespēj viņu pārspēt čaklumā: nedēļas laikā uzrakstīti 323 komentāri pie 66 ziņām, raksta tikai apollo.lv. Aktivitāti panāk ar daudzkārtēju vienādu komentāru publicēšanu.
Iepazīstieties – „ваирапулкстензагле“ vai arī „vairapulkstenzagle“. Ja uz mirkli iedomājāties Latvijas bijušo prezidenti, tas ir pamatoti, jo šis hibrīdtrollis ņirdzīgi komentē Latvijas ziņas ar vienu no Vairas Vīķes-Freibergas populārākajiem izteicieniem: „Mēs esam vareni“.
Viņš ir lielisks! “ново-россия“ ir uzticīgs savam zīmīgajam segvārdam. Aktīvs, čakls un rosīgs – nedēļas laikā uzrakstījis 156 krāšņus komentārus pie 49 rakstiem. “ново-россия“ komentē no piecām IP adresēm.
Kā izskatās? Ko dara? Vai patiesi bīstams mūsu prātiem un valsts drošībai? Kas ir interneta trollis un viņa jaunākā versija – hibrīdkara dalībnieks jeb hibrīdtrollis, saukts arī par “Kremļa trolli”? Minētie un vēl vairāki svarīgi jautājumi tika uzdoti nesen veiktā pētījumā, analizējot milzīgu tiešsaistē atlasītu datu apjomu.
Ko nozīmē Ziemeļvalstu sabiedrisko mediju vadītāju šonedēļ atklātajā vēstulē izteiktais aicinājums nesagraut “paraugu un kvalitātes noteicēju BBC”? Šī vēstule ir vēl viena daļa no stāsta, par ko jau vismaz divus mēnešus tiek kaismīgi diskutēts Lielbritānijā. Līdzīgs process notiek Latvijā. Bet šeit saruna ir bikla, klusa, maz pamanāma.
Divu gadu laikā tapusī filma par Dānijas laikraksta izmisīgo izdzīvošanas cīņu līdzinās klusam, mierīgam, bet arvien lielākas šausmas raisošam ceļojumam. Tas ir 90 minūšu garš stāsts par medija degradāciju, pārliecinoši veiktu ar pašu žurnālistu rokām. Ja nomainītu Kopenhāgenā iznākošās „Ekstra Bladet” nosaukumu, tā varētu būt filma par daudzām mediju organizācijām, arī Latvijā.
Ja tu šo lasi, visticamāk, ka Latvijas lielāko portālu ziņas ir tava rutīna. Portāli "Delfi" un "Tvnet" viena gada laikā atzīmē 15 gadu pastāvēšanas jubilejas. "Delfi" to svinēja pagājušā gada novembrī, "Tvnet" dzimšanu sumina šajās dienās. Tas nozīmē sasniegumu sarakstu veidošanu, korporatīvās ballītes un lepnumu, ka izturējām, konkurējām, esam lielākie. Tas ir iemesls apcerēt arī neizbēgamos procesus, ko ziņu portālu attīstība atnesa sabiedrībai, žurnālistikai, mediju videi.
Latvijas krievu TV kanāla pretinieki teiktu, ka tas ir neprāts. Jau pēc dažām nedēļām, satelītu TV kanālu sarakstos varēsim meklēt un atrast Igaunijas sabiedriskā medija jaunā kanāla krievu valodā ETV+ raidījumus. Tos gaidām no 28.septembra, bet ETV+ programma jau publicēta. Tās galvenās pazīmes: 20 oriģinālraidījumu stundas nedēļā, aizraujoši, daudzveidīgi, izklaidējoši, piesaistot spilgtas ētera personības.
Mēs visi esam atkarīgi no LETA ziņām. Ziņu aģentūra LETA vislielākajā mērā nosaka to, ko par notikumiem uzzina Latvijas iedzīvotāji, jo tās ražotās ziņas dominē ikdienas mediju ēdienkartē. Tāpēc informācijai, ka nacionālā ziņu aģentūra pārdota Igaunijas uzņēmumam "UP Invest OÜ" nevajadzēja kļūt tikai par mediju nozares biznesa jaunumu.
Tam vajadzēja notikt! Krievijas TV vareno kanālu profesionāļi sākuši runāt par sava darba virtuvi. Lai gan propagandas mašīnas varenība ir acīmredzama, pašu iesaistīto liecības atklāj nozīmīgas detaļas līdz pat rūgtai atziņai, ka “žurnālistika no prostitūcijas atšķiras tikai ar to, ka žurnālisti to dara ar smadzenēm”.
Teksta tiešraide ir lielisks formāts, kas ļauj ziņu portāliem nodrošināt nepārtrauktu informācijas pulsāciju un pietuvoties reportāžas šarmam – sniegt emocijas, klātbūtnes efektu, nozīmīgu informāciju. Žēl, ka teksta tiešraide par aizraujošo „Positivus” festivālu delfi.lv izpildījumā izvērtās diezgan bezjēdzīgu tekstu virknē.
Varam ironizēt, ka žurnālisti kā politiķu un varas pārstāvju kontrolētāji, kā sabiedrības uzticību baudoši starpnieki starp politikas veidotājiem un auditoriju vairs nav vajadzīgi. Vietā enerģiski nāk politiķi: paši veido politiku, paši to komentē, skaidro, popularizē dominējot sabiedrības izpratnē par savas darbības kvalitāti.
