Bet jaunums tikai īsu laiku pievērsa uzmanību 7.augusta pēcpusdienā. Kas notika? Tika paziņots, ka pašreizējais ziņu aģentūras "Baltic News Service" (BNS) īpašnieks "UP Invest OÜ" ir nopircis arī Latvijas ziņu aģentūru LETA. Tā līdz šim piederēja SIA "Baltijas Informācijas Grupa" valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Barkānam, valdes loceklim Agrim Strautniekam un SIA "Dyaltos Capital".
Bet notikumi ir attīstījušies ļoti strauji, jo laikraksta “Dienas Bizness” žurnālists Didzis Meļķis, kurš mēģinājis noskaidrot darījuma veicēju motīvus, jau publicējis informāciju, ka LETA jaunais īpašnieks pārdevis vai tūlīt pārdos (tas nav īsti saprotams) salīdzinoši nesen iegādāto ziņu aģentūru BNS, jo tā cer izvairīties no iespējamām problēmām ar konkurenci un dominējošo stāvokli ierobežojošo normatīvo aktu nosacījumiem Latvijā.
Pārmaiņu laiks ir sācies. Par to liecina kaut vai fakts, ka tikai dažas dienas iepriekš, komentējot LETA iegādāšanos, "UP Invest OÜ" valdes loceklis Svens Nūtmans "Dienas Biznesam" solīja, ka Latvijā strādās abas aģentūras.
Dinamiskajā Latvijas mediju īpašnieku nomaiņas procesā LETA pārdošanai ir sevišķi liela nozīme. Lai gan vēl nav skaidrs, kā jaunais īpašnieks plāno attīstīt nesen iegādāto uzņēmumu, nav zināms, kad un kādā veidā tas pārdos vai nepārdos BNS ("UP Invest OÜ" pieder ziņu aģentūra BNS arī Lietuvā un Igaunijā), Latvijas informācijas tirgū būs nozīmīgas pārmaiņas.
Galvenās šī darījuma sekas ir vēl jo lielāka Latvijas mediju biznesa internacionalizācija. Vēl viens ļoti liels un ļoti svarīgs nacionālais mediju uzņēmums nonācis citas valsts biznesmeņu rokās.
Nostaļģiskas pārdomas veicina fakts, ka līdz ar LETA pārdošanu vēsturē uz visiem laikiem aiziet vesela ēra – LETA pirmsākumi meklējami jau drīz pēc Latvijas kā neatkarīgas valsts dibināšanas 1919.gadā. Pēc neatkarības atgūšanas tā ilgi nīkuļoja, līdz tika privatizēta 1997.gadā.
LETA nākotne atkarīga no aģentūras attīstības stratēģijas. Par to nekas nav zināms. Bet ir šis un tas zināms par ārvalstu mediju pircēju uzvedību Latvijā. Kopš ekonomiskās krīzes gadiem biznesa loģika, nevis vēlme nodarboties ar mediju veidošanu, no Latvijas aizbaidīja slavenos Skandināvu mediju milžus un radīja ļoti lielu nestabilitāti: sākot ar Zviedrijas "Bonnier AG" (a/s "Diena" bijušais īpašnieks), Latvijā neilgu laiku paviesojušos Norvēģijas "Schibsted" (bijušais portāla "Tvnet" īpašnieks) līdz Somijas "Sanoma" (bijušais portāla "Apollo" īpašnieks) un "Alma Media" (bijušais BNS īpašnieks).
"UP Invest OÜ" nenāk no Skandināvijas, bet Igaunijas uzņēmēji dažu gadu laiku pierādījuši, ka tic mediju biznesa dzīvotspējai arī Latvijā. Piemēram, Igaunijas "Eesti Media" 2013.gadā un 2014.gadā kļuva par portālu "Tvnet" un "Apollo" īpašnieku, Igaunijas "Express Grupp" pieder portāls "Delfi". "UP Invest OÜ", kura vienīgais īpašnieks ir uzņēmējs Margus Linnamē, gan nav mediju uzņēmums, tas investē dažādās jomās. Var izteikt pieņēmumu, ka LETA pirkums, iespējams, ir tikai viens solis vairāku darījumu virknē.
Otra lielākā pārmaiņa, kamēr BNS nav pārdots kādam citam, ir abu ziņu aģentūru nonākšana viena īpašnieka rokās. Formāli tas nozīmē Latvijas medijiem un uzņēmumiem piegādāto ziņu klāsta un ziņu profesionālo pieeju daudzveidības samazināšanos.
Mēs visi, to zinot vai nezinot, tagad esam atkarīgi no tā, kādus ziņu veidošanas profesionālos standartus, avotu un faktu pārbaudes principus, profesionālās ētikas normas, žurnālistu motivēšanas, mūžizglītības un citus nosacījumus saviem darbiniekiem izvirzīs jaunais īpašnieks. Pagaidām nav iemesla uztraukumam, jo iespējama arī ziņu kvalitātes un žurnālistu profesionālisma uzlabošanās, ja tāds būs mērķis. Galu galā Igaunijā BNS ir vienīgā ziņu aģentūra jau kopš 2003.gada, kad bankrotēja 2000.gadā privatizētā Igaunijas ziņu aģentūra ETA.
Jāpiebilst, ka LETA un BNS nav tikai ziņu aģentūras. Tās piedāvā arī citus servisus, kuru vidū mediju monitorings, konferences un dažādi citi informācijas produkti no biznesa viedokļa ir pat veiksmīgāki par ziņu veidošanu, sīkāk par pakalpojumiem šeit: LETA un BNS.
Latvijas unikalitāte ir izteiktā aģentūru veidoto ziņu dominēšana interneta portālu, avīžu, radio un TV kanālu saturā. Medijiem trūkst resursu, lai algotu savus žurnālistus, tāpēc lielāko daļu ikdienas satura palīdz izveidot LETA vai BNS ziņas.
Daudzi mediji LETA un BNS informāciju pat neapstrādā, neizvērš un nepapildina. Latvijas ikdienas ziņu auditorija būtībā pārtiek no LETA un BNS pienesuma.
Katrai no aģentūrām ir savas īpatnības. LETA piegādā daudz vairāk ziņu, tās reportieri būs klāt arī tajos notikumos, uz kuriem citi mediji savus žurnālistus nesūtīs. BNS strādā līdzīgi, bet lielāku uzmanību pievērš analīzei. Abās aģentūrās ir žurnālisti, kas specializējas konkrētu tēmu atspoguļošanā.
Ja mūsu zināšanas par notikumiem nosaka ziņu aģentūru produkcija, tad LETA un BNS ir lielā mērā atkarīgas no notikumu veidotājiem. Tie ir cilvēki, kas sniedz informāciju, sūta preses relīzes, pievērš uzmanību pasākumiem un cilvēkiem. Protams, LETA un BNS spēj radīt arī savas oriģinālās ziņas, taču bez preses relīzēm un uzņēmumu vai iestāžu piegādātās informācijas Latvijas aģentūru ziņu klāsts būtu daudz ierobežotāks.
Sabiedrisko attiecību profesionāļu darbs ir vajadzīgs, bet ziņu aģentūrās nepieciešami lielāki resursi, lai žurnālisti varētu attīstīt idejas, analizēt, vairāk veidot paši savas ziņas, nevis apstrādāt preses relīzes un ziņot par notikumiem, kuru popularizēšanā kāds ir ieinteresēts.
Medijos un ziņu jomā pārmaiņas notiek ļoti ātri. Ja būsim uzmanīgi, vēl šogad redzēsim, vai LETA īpašnieka maiņa nozīmē ievērojamu ikdienas ziņu kvalitātes un daudzveidības pieauguma lēcienu.
