Šie darbi un cilvēki ir pieminēšanas vērti, jo parāda Latvijas žurnālistikas spēku. Esot izcilības balvu žūrijā, man bija iespēja iepazīties ar vairākiem desmitiem publikāciju. Tas deva priekšstatu par to, ko paši žurnālisti uzskata par balvas vērtu, uzzinot atbildes uz jautājumu – kāda ir profesionāli augstvērtīga žurnālistika? Atbildi uz to vērts saņemt arī lasītājiem, kas informācijas pārpilnībā reizēm nepamana mediju profesionāļu sasniegumus.
Portāli kāpina profesionālismu
Žurnālistika pašlaik visstraujāk attīstās lielākajos ziņu portālos, kuri cenšas veidot oriģinālu saturu. Portālus pelnīti un paraduma pēc kritizējam bieži, bet, ja nav pamanīts, vērts izlasīt vairākus balvai iesniegtos darbus, kas konkurences dēļ netika līdz nominācijām.
Vērtīga ir Andras Briekmanes un Ivara Šteinbega rakstu sērija par onkoloģijas aprūpes problēmām Delfi. Tā parāda, ka arī portālos tapusi žurnālistika var piedāvāt nopietnu analīzi. Jālasa vairāki raksti: piemēram, kā arī šis raksts.
Portāli pieteica publikācijas arī pētnieciskās žurnālistikas balvai. Pamatīgs darbs, ar kura rezultātu lepotos katrs nopietns medijs, ieguldīts Gunas Gleizdes rakstā “Desmit "tranzītkara" gadi: Kam pieder Ventspils uzņēmumi“. Šis materiāls noderēs jebkuram, kas turpinās rakstīt vai interesēties par biznesa norisēm Ventspilī.
Anša Īvāna raksts ""Putina baikeri" Latvijā: vairums klubu sen pametuši, atlikušie pošas uz Berlīni“ bija īstajā laikā un vietā, atklājot nezināmo par Kremļa politiku atbalstošā motociklistu kluba “Night Wolves” ceļu uz Berlīni un tā saiknēm Latvijā.
Viens no pirmajiem, kas Latvijas medijos skaidroja cēloņus gadumijas notikumiem Vācijas pilsētās bija portāla "Tvnet" galvenās redaktores vietnieks Toms Ostrovskis rakstā "Eiropas izvarošana". Lai gan notikumi jau piemirsušies, to vērts izlasīt.
Līdzās pērnā gada balvām, kā lielisku 2016.gada piemēru no Delfi publikācijām gribu pievienot arī barikāžu jubilejai veltīto multimediālo formātu. Tik dažādu, bagātīgu, izzinošas informācijas pārpilnu, ka tas krietni pārspēj citu mediju materiālus. Darbs, kura vērtība nezudīs ilgu laiku.
Laika hronika TV dokumentālajās filmās
Pārskatot balvu pieteikumus, redzams, cik daudz aktuālu un labu dokumentālo filmu veidojuši Latvijas lielāko televīzijas kanālu žurnālisti. Ļoti daudz bija stāstu par Zolitūdes traģēdiju, katrā medijā, katrā kanālā žurnālisti bija atraduši tieši savu pieeju, kā atcerēties, kā runāt par šo notikumu un tā sekām. Piemēram, “de facto” komandas darbs, skatāms šeit.
Notikumu izpratnei būtiska ir LTV Ziņu dienesta filma “Kremļa miglā”. Tās veidotāju komanda: Inga Šņore, Matīss Arnicāns, Olga Dragiļeva, Linda Bagone. Režisore — Dace Slavinska, videoinženieris — Edmunds Rimšāns.
LNT žurnālists Aleksis Zoldners apkopojis un analizējis situāciju ar diskriminējošajiem normatīvo aktu labojumiem, kas attiecas uz olšūnu donorēm. Tas ir ļoti pamatīgs darbs.
Marija Burgarte no PBK Ziņu dienesta balvai bija pieteikusi stāstu par mūžu ieslodzītajiem "Приговоренные жить", kādam līdzīgs nav bijis citos medijos.
Ja vēl nav redzēts, tad brīvā brīdī ir vērts noskatīties vismaz daļu no dokumentālajām filmām – par cilvēkiem, par notikumiem, par cilvēku likteņiem. Piemēram Kristīnes Andžes portrets ciklā “Satiktie. Laikmeta varoņi toreiz un tagad. Ķirurgs Viktors Kalnbērzs“.
Kā šogad atkal nebija? Pietrūka daudzveidības. Piedalījās tikai daži reģionālie vai vietējie mediji, nedaudzi krievu preses pārstāvji. Žurnāli, kur katru nedēļu un mēnesi ir izcilas intervijas, iedvesmojoši dzīves stāsti un daudzpusīgi problēmu apraksti (kas citos medijos retums), tos nebija iesnieguši. Balvu kandidātu vidū nebija lielisko kultūras, medicīnas vai biznesa žurnālistikas darbu, ne arī publikāciju zinātnes, vides, dabas žurnālistikā. Uzmanīgi sekojot, var pamanīt, ka katru dienu kādā no Latvijas medijiem ir publicēts vismaz viens ļoti labas žurnālistikas darbs. Balvām iesniegtie darbi skaidri parāda, ka avīžu profesionālie muskuļi joprojām stipri, pārliecinoši attsīstās jaunu mediju formāti, bet godīgu ziņu veidošana un notikumu analīze ir viens no grūtākajiem darbiem.
