ETV+ programmu veido vairākas būtiskas daļas.
Šovi. Rīta informatīvais šovs “Kofeīns”, vakara izklaidējošais šovs “Tavs vakars”.
Ikdienas ziņas, diskusija, analītiskie raidījumi. Sporta ziņas un sacensību translācijas.
Kultūras programmas. Par aktualitātēm “Rabarbers. Mūsu kultūra”, raidījums par radošo ekonomiku “Radoši ar Svetlanu Tanditu”.
Citi tematiskie raidījumi un formāti: intelektuālā spēle, ceļojumu un kulinārijas raidījums.
Kopš pavasara plānotais jaunā kanāla saturs Igaunijas sabiedriskā medija kolēģiem izdevies. Raidījumi ir pamats galvenajai krievu valodas kanāla veidošanas iecerei – izmainīt krievvalodīgo Igaunijas iedzīvotāju TV skatīšanās laika sadalījumu.
Pārliecības pamatā – pētījumos apstiprinātais, ka cilvēkiem visvairāk interesē sev līdzās notiekošais: lokālās ziņas, pazīstamie cilvēki, tuvie prieki, netālu esošie kultūras un sporta pasākumi, vietējā ekonomika, pazīstamās problēmas un to reālie risinājumi.
ETV+ programmā nav nekā ļoti neparasta vai jauna, izņemot vēlmi uzrunāt krievu valodas auditoriju ar oriģinālsaturu. Atļaušos piebilst, tie paši argumenti, kas ir Igaunijas sabiedriskā medija jaunā kanāla idejas pamatā, raksturojot cittautiešu auditoriju Latvijā, minēti arī Latvijas mediju politikas pamatnostādņu projektā.
Šis Igaunijas sabiedriskā medija lielais jaunumu saraksts lika atcerēties Latvijas diskusijas par TV kanālu krievu valodā. Kanāls krievu valodā Latvijas iedzīvotājiem pārskatāmā laika periodā netiks veidots, bet stāstam par to, ka netiks, ir īsa, tomēr kaislību piepildīta vēsture:
2015.gada 19.martā NEPLP sēdē pieņemts lēmums, ka LTV jāveido kanāls krievu valodā.
29.martā izskanēja informācija, ka šāds kanāls varētu maksāt 6 miljonus eiro
31.martā Kultūras ministre Dace Melbārde informē, ka NEPLP lēmums un paziņojums par jaunā kanāla veidošanu ir bijis pāragrs.
8.aprīlī LTV publicēja informāciju, ka sagatavota krievu valodas kanāla koncepcija un jaunais kanāls būs “satikšanās vieta” Latvijai piederīgajiem un Latvijas nākotnē ieinteresētajiem.
21.aprīlī kultūras ministre precizēja, ka krievu valodas kanāla veidošanai vajadzīgs laiks un nauda, to abu nav, tāpēc jāstiprina esošie mediji
Kopš marta beigām daudzi cilvēki (gan tiem, kuru spēkos būtu ietekmēt politisku lēmumu par krievu kanāla veidošanu, gan tie, kam vienkārši nav vienalga) ar mani runājuši par to, vai Latvijā jābūt kanālam krievu valodā. Daudzi runājuši arī publiski.
Apkopot galvenās šajās sarunās izskanējušās idejas arī var īsi: “Neko nevajag, jo mums nekas neiznāks!”
Sīkāk atšifrējot galvenos “kāpēc nevajag” argumentus, saraksts varētu būt apmēram šāds:
Kanālu krievu valodā neviens neskatīsies, jo auditorija jau pieradusi pie Krievijas TV;
Kanālu ar kvalitatīvu saturu izveidot nevarēsim, labāk tam netērēt naudu;
Kanāls paplašinās krievu valodas telpu Latvijā. Tā sacīja arī Saeimas deputāts Edvīns Šnore, un tas nozīmēšot “ugunsgrēka dzēšanu ar benzīnu”.
Diskusijā atkārtojās arī politiķu izteiktās domas, ka jāuzlabo esošo mediju saturs.
Ceru, nebiju vienīgā, kura pamanīja, ka visi šīs diskusijas argumenti balstās nezināmas nākotnes paredzējumos, irracionālās bailēs un precīzu datu neesamībā. Atbildes uz jautājumiem – kā tas domāts? Kā tiks sasniegts mērķis?, nesekoja. Tad jau pārliecība, ka nav vērts ik rītu kāpt laukā no gultas, jo vakarā nāks miegs, ir daudz pamatotāka par krievu kanāla panākumu prognozēm.
Cerība, ka uzlabojot esošos medijus (neieguldot līdzekļus?) izskanēja daudzkārt, bet ļoti nekonkrēti. Nav gan zināms, kā, uzlabojot, jebkuru no medijiem, ko varam iedomāties (sākot ar reģionālajiem izdevumiem, interneta portāliem, LTV7) varētu samazināt Krievijas TV ietekmi? Krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji neskatās Krievijas TV tikai tāpēc, ka citi mediji nav pietiekami labi! Kā bez kanāla izveidošanas pievērst TV skatītāju uzmanību? Ne velti "Lattelecom" savu darbību attīsta, atverot īstermiņa vai stabilus kanālus, kas piepildīti ar vietējo saturu (piemēram, jaunais 360).
Vai nebija godīgāk pateikt, ka neesam gatavi dot naudu krievu kanāla saturam, nevis stāstīt, cik viss būs slikti un neviens saražoto negribēs skatīties?
Respektablu balsi krievu kanāla norakstītāju pareģu korī pielika Meduza izveidotāja Gaļina Timčenko, kura sacīja, ka tā “būs naudas izsviešana vējā”, “frontāls uzbrukums tankam”, jo krievu skatītājiem nepietiks ar sabiedriski politiskiem raidījumiem. Panākumus varētu nest vien Krievijā darbu zaudējušu profesionāļu veidotas, oriģinālas izklaides programmas.
Arī bijušais LNT vadītājs Andrejs Ēķis krievu kanāla ideju nosauca par “ārprātu”, skaidrojot, ka saturs krievu auditorijai jāievieto tur, kur tā jau ir sastopama. Viņš nekonkretizēja, bet var pieņemt, ka jācenšas piedāvāt Latvijā veidoti raidījumi PBK, NTV Mir Latvija, RTR Planeta Baltija un REN TV.
Negatavojos nevienu vairs pārliecināt, ka krievu kanāls Latvijā vajadzīgs, ka to skatīsies. Tikai vērst uzmanību, ka, kamēr Latvijā krievu valodā runājošo auditorijai paredzētā satura uzlabošanai nenotiek nekas stratēģisku skatījumu apliecinošs, Igaunijā sabiedriskais medijs pārliecinoši dara trakas lietas - veicina ārprātu, kaisa naudu pa vējam, dzēš ugunsgrēku ar benzīnu, apdraud igauņu valodas statusu un metas virsū tankam... Lai arī izklausās ekstrēmi, no sirds vēlu igauņiem veiksmi!
